Savas dzimšanas dienas priekšvakarā mākslas salona "Ludviķis" izstāžu telpā pirmo gleznu personālizstādi atklāja Marfa, draugiem un kolēģiem pazīstama kā Maruta Eistere.

Sestdien, 23.februārī, salonā "Ludviķis" savu pirmo gleznu* personālizstādi "Pamosties ziemā" atklāja jaunā māksliniece Marfa, ikdienas dzīvē pazīstama kā Maruta Eistere.

Gleznotājs un mākslas profesors Aldis Kļaviņš par Marutu Eisteri saka: "Progresē gadu no gada. Ļoti strauji. Sākums bija kā visiem: plenēriste, piedalās. Bet tagad, it sevišķi mazāk redzētos darbos, redzams, ka attīstās tonāliķe. Marutai ir ļoti laba kolorīta izjūta. Labi strādā ar gaišo uz tumšā. Izstādē var redzēt arī vecākus darbus, kuros vēl neredz to telpiskumu, kas ir jaunākajos. Darbs dara meistaru. Ļoti nopietni un cienījami. Un beigu beigās ir iznākusi izlīdzināta ekspozīcija ar tendenci uz savu rokrakstu."

Salona īpašnieks Aivas Kleins savukārt atzina: "Kā mākslinieks esmu greizsirdīgs!".

"Uz visiem jaunajiem?"

"Talantīgajiem! Un šis ir tas gadījums. Var redzēt, ka mākslinieks zina, ko dara, un bez nekādas ārišķības vai samākslotības. Gleznas ir modernas – bez rāmjiem, gaišas, un uz šīm sienām labi izskatās!"

Uz dažiem jautājumiem izstādes atklāšanas burzmā atbildēja arī pati māksliniece.

Ja pamosties ziemā ar sapni par vasaru, tad laikam ziema nav tavs mīļākais gadalaiks, lai arī izstādi esi sarīkojusi tieši tagad?
Ziema tiešām nav mans mīļākais gadalaiks, tas varētu būt pavasaris un vasara. Ziemā ir skaisti, kad ir sasnidzis un balts, un tad es to izbaudu, bet pie mums tas ir reti.

Vai uzskati sevi par plenēristi?
Daļēji esmu. Tas ir interesants veids, kā gleznot. Plenērā ir patīkami tas, ka tu izej ārā, redzi ainavu un uzreiz saproti, kur un kādus akcentus gribi likt. Mājās, no fotogrāfijas strādājot, tā nesanāktu. Savukārt ir lietas, ko arī plenēra darbam vakarā, mājās var pielabot. Darbnīcā strādāt, protams, ir ērtāk…

Vai tev ir darbnīca?
Nav! Gleznoju mājās, naktīs, kad visi guļ.

Ko tev dod piedalīšanās plenēros?
Ļoti daudz. Es varu satikt citus māksliniekus. Tā ir pieredzes apmaiņa. Tas ir arī sava veida uzmundrinājums strādāt tālāk.

Kas tevi padarījis par mākslinieci – skola, gēni vai kas cits?
Ļoti grūti pateikt. Gēni man arī ir (glezno arī Marutas mamma Antra Pelna, skolota keramiķe – S.P.)… Jau vecvectētiņš, mammas vectēvs Staņislavs Tarbūns, ir bijis mākslinieks – gan pats gleznoja, gan taisīja gleznu kopijas. Un mums arī Lietuvā ir radi, starp kuriem ir ļoti daudz mākslinieku.

Daudzko esmu mācījusies, plenēros kopā strādājot ar Ģērmaņiem (gleznotāji Juris un Andrejs Ģērmaņi – S.P.), un ir vēl mākslinieki, no kuriem esmu smēlusies gan iedvesmu, gan skatos, kā to visu darīt.

Mākslas skolā mācījos divus gadus, tad aizgāju uz parasto vidusskolu, lai ātrāk beigtu un iestātos Mākslas Akadēmijā, bet… viss mainījās, un es aizgāju mācīties uz Lauksaimniecības Universitāti un kļuvu par mājturības skolotāju. Pēc tam Liepājā ieguvu pedagoģijas maģistres grādu, un šobrīd nodarbojos ar muzejpedagoģiju Liepājas muzejā.

Vai gēnus jūti arī savos bērnos? Šķiet, meitu šovasar redzēju pozējam plenērā "Liepājas marīna '18".
Šogad plenērā mēs abas pozējām. Jā, meitai arī patīk zīmēt, un viņa diezgan daudz laika pavada, to darot. Pagaidām gan nemācās mākslas skolā, jo grib pati izvēlēties, ko un kā, nevis, lai kāds cits dod uzdevumus. Reizēm prasa padomus man.

Kāpēc Marfa?
Lai nošķirtu savu radošo dzīvi no personīgās!

Uzziņa
Maruta Eistere dzimusi Liepājā. Mācījusies Liepājas Mākslas vidusskolā. Liepājas Universitātē ieguvusi Pedagoģijas maģistra grādu. Strādā Liepājas muzejā par galveno muzejpedagoģi.

Piedalījusies dažādās izstādēs un konkursa izstādēs, vairākkārt piedalījusies Kleinu rīkotajos starptautiskajos zīmētāju un gleznotāju plenēros, autore četrām krāsojamām grāmatām bērniem par Liepāju (2001, 2003, 2005, 2006) un ilustrāciju autore Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes (KRB) un biedrības "JCI Latvia" Liepājas nodaļas izveidotai krāsojamai grāmatai "Ugunsdzēsēju glābēju drauga lapsēna Guņa padomi "Kā pasargāt sevi un izglābties ugunsgrēkā"" (2018). Veidojusi scenogrāfiju Liepājas leļļu teātra izrādēm – "Meitene ar sērkociņiem" (2014) un "Kā zvēri Pēterīti pārmācīja" (2017).

Izstāde salona "Ludviķis" izstāžu zālē skatāma līdz 18.aprīlim.

*Iepriekš, 1999.gadā, notika Marutas Eisteres grafisko zīmējumu personālizstāde  "Juteklības sanoņa".