Sestdien, 8.septembrī, pulksten 16 Liepājas Latviešu biedrības nama kamerzālē pirmizrādi Liepājā piedzīvos filma "Laika tilti", informē Vides filmu studija (VFS).

Šī ir pirmā simtgades filma, kas veidota, cieši sadarbojoties trim Baltijas valstīm, un arī pirmā, kas piedzīvoja pasaules pirmizrādi A klases kino festivālā Karlovi Varos. Filmas stāsts ir par unikālu parādību pasaules kinovēsturē – Baltijas poētisko kino un dvēseles meklējumiem vēsturē un mākslā. Pēc seansa apmeklētājiem būs iespēja tikties ar filmas režisori un idejas autori Kristīni Briedi.

Kristīnes Briedes un Audrjus Stoņa meditatīvā filma portretē 1960.gadu Baltijas jaunā viļņa kino poētu paaudzi. Apzināti atteikušies no hronoloģiskas faktu izpētes, autori poētiskā dokumentālā kino strāvojuma kopainu atklāj, izmantojot pašu filmas varoņu tēlaino rokrakstu.

Franču kinomāksla var lepoties ar savu "jauno vilni", Baltijas valstis – ar savu Baltijas poētiskā dokumentālā kino vilni, ko padomju laikos kā pretstatu propagandas filmām attīstīja patiesi autori. Galvenais uzsvars tika likts uz vizualitāti, metaforu lietojumu, un, kaut oficiālā kino valoda balstījās uz propagandu, tomēr vienlaikus filmas bija poētisks apliecinājums Dzīvei un Cilvēcei. "Laika tilti" apvieno maģiskos mirkļus no tā laika filmām ar kadriem, kuros redzami režisori šodien. No Ulda Brauna cenzētās filmas 235 000 000 (1967), kas bija veltījums PSRS tautām un kultūrām, līdz Marka Sosāra darbiem, kas uzņemti Kihnu salā. No Ivara Selecka sirsnīgajiem stāstiem par zvejniekiem un zemniekiem viņa iemīļotajā Latvijā līdz Roberta Verbas filmai, kuras varonis spēlē akordeonu un šodien ir nedzirdīgs. No Andresa Sēta, kurš atgriežas vietā, kur tika filmējis laimīgos cilvēkus Jāņu naktī, līdz Aivaram Freimanim un viņa laimīgajam zēnam, kurš nu jau kļuvis sirms. Ar Herca Franka un Henrika Šablevičus viedajiem apcerējumiem par dokumentālo kino.

"Baltijas poētiskā kino ietekmē veidojās vairāku paaudžu pasaules uztvere, un man šajās filmās būtisks šķiet itin viss – noskaņa, stils, tēli, vēstījums, vizuālā izcilība – viss, kas paliek uz kinolentes arī tad, kad aiziet paši autori. Man šķita svarīgi palūkoties uz šiem meistardarbiem no mūsdienu skatupunkta, atklāt tos no jauna un iepazīstināt pasauli ar to veidotājiem. Lielajiem jautājumiem, kuriem 60. gadu paaudzes dokumentālisti pievērsās savās filmās, šodien ir tikpat liela nozīme kā tad, kad tēlainā kino pionieri uzsāka savu ceļu, mācījās un mācīja arī mūs ne tikai vērot, bet arī saskatīt", stāsta filmas režisore Kristīne Briede.

 Biļetes uz filmas kino seansu iespējams iegādāties Liepājas Latviešu biedrības nama kasē. Biļešu cena – 3 eiro.