Liepājnieks Egons Peršēvics ar diviem darbiem piedālās izstādē "Tēlnieki atjaunotās Lietuvas simtgadei", ko trešdien, 14.februārī, atklāja Viļņas vecpilsētas "Sv.Jono ielas galerijā".

Izstādē, kas veltīta Lietuvas simtgadei, uzaicināti piedalīties dažādu paaudžu Lietuvas un Latvijas tēlnieki, kuriem "nav vienaldzīga Lietuvas vēsture, valstiskums un nākotne" – bez Egona Peršēvica arī Andris Prigičevs, Ģirts Burvis un Gaits Burvis.

Izstādes rīkotāji to sauc par savu "sociāli dokumentālo akciju", kurā māksliniekiem ļauts izvēlēties, "ko domāt, kā domāt, ko attēlot un kā to radīt".

Egons Peršēvics izstādē piedalās ar diviem darbiem – pulkvedim Frīdriham Briedim veltītu skulptūru (50x25x65 cm) un otru – ar nosaukumu "Žirgo-galva" ("Zirgagalva", 40x32x61 cm).

Briedis attēlots kā kentaurs – pa pusei cilvēks, pa pusei zirgs. Kāpēc tā? Mākslinieks stāsta:

"Kentauri ir mistiska karotāju tauta, pa pusei cilvēki, pa pusei zirgi. Tie bija leģendāri kaujinieki, kas izcēlās ar savu drosmi, ātrumu un karamākslu. Tādēļ arī darbs, kas veltīts slavenākajam latviešu karavīram, vienam no leģendārākajiem latviešu strēlniekiem, ir ievainots kentaurs.

Karā nav nekā apbrīnas vērta. Karš vienmēr ness postu, tā sausais atlikums ir nevis medaļas un cēlas uzvaras, bet gan sakropļotas un izpostītas dzīves. Man karš asociējas ar Pirmā pasaules kara fotogrāfijām, kurās redzami pārsējos ievīstīti ievainotie karavīri. Interesants fakts, pulkvedis Frīdrihs Briedis karā tika ievainots vairākas reizes un tajā reizē, kad tika ievainots rokā, viņš bija kapteiņa pakāpē, tādēļ arī viņam ir Caristiskās armijas kapteiņa formastērps."

Pērnvasar Peršēvics veidoja milzīgu kara zirga statuju Rotko centram Daugavpilī. Pēc mākslinieka sacītā, viens no šā darba tapšanas iedvesmojiem bijis tieši pulkvedis Briedis.

Stāsts par "Zirgagalvu" ir pavisam vienkārš un pašironisks – lietuvieši mēdz saukt latviešus par "zirgagalvām".

"Tātad savā ziņā tas var būt arī mans pašportrets."

Izstāde apskatāma līdz 10.martam.