Sestdien, 2.aprīlī, Liepājas teātrī būs skatāma viena no pazīstamākajām Paula Abrahama operetēm "Balle Savojā", kuras režisors ir liepājnieks Gundars Silakaktiņš.

Piedāvājam sarunu ar iestudējuma režisoru.

Vai jums patīk operešu melodijas? Vai esat pats tās kādreiz dziedājis?
Pirms sāku veidot šo iestudējumu, operetes žanrs man bija mazpazīstams. Protams, ka Liepājas Mūzikas koledžā, mūzikas vēsturē biju mācījies par Ofenbahu un Vīnes operetēm, bet pats šādu mūziku neklausījos un ne vienu izrādi nebiju apmeklējis. Saņemot Operetes fonda piedāvājumu, devos uz Tallinu, Kauņu un Berlīni iepazīties ar pēc iespējas dažādākiem operetes iestudējumiem. Starp citu, "Balle Savojā" redzama arī Liepājai netālajā Klaipēdas muzikālajā teātrī.

Esmu piedalījies dažādos mūziklu iestudējumos un, iestudējot opereti, balstījos uz šo pieredzi. Vēl jo vairāk tādēļ, ka "Balli Savojā" var nosaukt par pāreju no klasiskās operetes uz mūziklu, tā ir ļoti dejiska džeza operete.

Vai dzīvesbiedrei (kostīmu maksliniece Jurate Silakaktiņa – red.) patīk operetēm tikai zīmēt kostīmus vai arī tās klausīties un skatīties? Kā ģimenes jaunākā paaudze pieņēma šo darbu?
Jurates vietā nevarēšu atbildēt (smaida). Neesmu pamanījis, ka viņa ārpus darba klausītos operešu melodijas. Meitas, protams, apmeklēja operetes pirmizrādi, un bija ļoti priecīgas – pat vecākā meita, kura, pateicoties pusaudža vecumam, ir īpaši kritiska.

"Balle Savojā" bija jūsu pirmā operete, bet ne pirmais iestudējums. Vai šāda žanra izrādi ir grūtāk iestudēt? Ar ko darbs pie tās atšķīrās no iepriekšējiem?
Operetes žanrs pieprasa labu gaumi un precīzu tehnisko izpildījumu. Šeit vienlīdz nozīmīga ir gan aktiermeistarība, gan kustība, gan vokāls. Jārada iespaids, ka viss notiekošais notiek pats no sevis, viegli, bez piepūles un sviedru smakas. Teātrim bez pastāvīgas trupas, mēģinājumu laikiem un savām telpām panākt šo ilūziju uz skatuves praktiski ir varoņdarbs.

Šis ir mans pirmais iestudējums ārpus repertuāra teātra (valsts atbalstīta), un tieši šī organizatoriskā puse man sagādāja vislielākās grūtības. Tomēr visi dalībnieki strādāja ar maksimālu atdevi un prieku, par ko esmu visiem dziļi pateicīgs.

Kā Rīgas publika uzņēma pirmizrādi? Vai sagaidāt Liepājā citādāku reakciju?
Es pats personīgi, pagaidām, saskatu tikai neizdarīto un nenoslīpēto, bet publika bija atsaucīga, un izrādes dalībnieki saņēma daudz labu vārdu. Ar nepacietību gaidu izrādi Liepājā, jo Liepājas teātrī, atšķirībā no kultūras nama "Ziemeļblāzma", kur notiek izrādes Rīgā, ir orķestra bedre, lieliska akustika un līdz ar to perfektas skatuves-skatītāju zāles attiecības. Gribu redzēt kā šī izrāde dzīvo un mainās īstā teātrī. Ceru, ka liepājnieki gūs no izrādes daudz prieka, un aizies mājup dungodami Paula Abrahama lipīgās melodijas.

Vai būsiet Liepājā kopā ar izrādes ansambli?
Protams, ka būšu Liepājā kopā ar izrādes ansambli, lai redzētu kā liepājnieki uzņems "Balli Savojā".

Kad un ar ko bija saistīta iepriekšējā viesošanās Liepājā? Vai pamanījāt pilsētā ko jaunu, citādāku?
Pēdējā laikā sanāk reti viesoties mājās pie vecākiem, jo ir daudz darba, tāpēc tās retās reizes man ir īpaši svētki. Parasti kopā ar ģimeni Liepājā svinam Ziemassvētkus, un ejam aplūkot, kas jauns pilsētā. Man prieks par jauno koncertzāli, par sakārtotām ielām, jauniem pilsētvides objektiem. Manām meitām vasarā īpaši patīk Čakstes laukumā esošā strūklaka un, protams, Spoku koks Jūrmalas parkā.

Ja salīdzina ar bērnības laiku, kura Liepāja patīk labāk?
Mana bērnības Liepāja atmiņā palikusi ar Liepājas bruģi, tramvaja sliedēm un paslēpēm starp mūžīgajiem koka šķūnīšiem Rīgas ielas pagalmos. Tā, protams, bija cita pilsēta, bet ne mazāk skaista un romantiska.

Vai varat iedomāties sevi atkal dzīvojam un strādājam Liepājā?
Esmu rīdzinieks nu jau 18 gadus, šeit, Rīgā, ir manas mājas, bet Liepājai vienmēr būs īpaša vieta gan manā, gan manu bērnu dzīvēs. Manām meitenēm Liepāja nav mazāk mīļa kā man. Protams, pateicoties tam, ka tur dzīvo omīte un vectētiņš, pie kuriem mēs vienmēr esam gaidīti. Meitenēm Liepāja nozīmē brīvdienas, svētkus un kopā ar viņām pilsētu no jauna atklāju arī es.