Interneta žurnāls "Satori" publicējis Katrīnas Rudzītes recenziju par nesen klajā nākušo liepājnieces Sandras Vensko grāmatu "Maigā okupācija" (apgāds "Dienas grāmata", 2014).

"Romānu negribētos gluži nodēvēt par smieklīgu vai muļķīgu, bet ļoti neizprotamu gan," raksta Rudzīte. "Diemžēl "Maigā okupācija" manī radīja tā veida neizpratni, kas neraisa patīkamu satraukumu, bet gan traucē un ārkārtīgi ierobežo teksta uztveramību."

Recenzijas autore uzskata, ka romāns sašķelts "divās krasi atšķirīgās un emocionālā līmenī pilnīgi nesavietojamās daļās": "Romāna sākums iezīmē pirmskara situāciju trīsdesmito gadu otrajā pusē Latvijas laukos un tuvējā lielpilsētā (Liepājā), varoņi, kaut arī visdažādāko problēmu – naudas trūkuma, alkoholisma, mīlas moku u.c. – mākti, tomēr dzīvo salīdzinoši mierīgu, pat idillisku dzīvi. [..]

Savukārt grāmatas otrajā pusē vēstījums, kas līdz šim ieturēts maigos pasteļtoņos, pārtop par tumšu un saduļķotu kara gadu skici, kurā romāna varoņi (tie, kuriem izdodas izdzīvot) kaut kā kuļas uz priekšu cauri šausmām, pelēcībai un neskaidrībai."

Turpinājumā recenzente raksta: "Pirmskara laika apraksts ir garlaicīgs un ārkārtīgi grūti uztverams, šķiet, ka autore ir pārlieku aizrāvusies ar tēlaino izteiksmes veidu: "Angļu rozes smaržo ar bagātīgu, biezu kā sejas krēms aromu. Tikpat laba smarža ir matiolām, tās tomēr maigākas un trauslākas kā smaržūdens uz sejas. Krēmkrāsas ziedi ķekaros, un viegls gaiši violetu ziediņu paklājs – līdzīgi kā piekrastes savvaļas neļķītes būtu noklājušas, smilšaino, jūras smilts piedzīto pagalmu. Skrajo un tumīgo ziedu raksts ir siltam deķim līdzīgs, vilinošs un aicinošs atpakaļceļš, piekļaušanās, satuvināšanās un bēgšana. Visu gadalaiku trīsošas smaržas apkopojums ir smilšu kaudzīte it visam, kas nemainīgi irst, bet pats par sevi nekad nesmaržo. Kā nesmaržo dzintars, vienlaikus sastindzis un dzīvs. Skumjas, kas visu sagrauj un iznīcina." (20. lpp.) Ir ārkārtīgi grūti izsekot romāna darbībai, pārejas no vienas laiktelpas uz citu, kā arī no vienas situācijas nākamajā ir ārkārtīgi neskaidras un izplūdušas. Poētiski aprakstītās sajūtas un pārdzīvojumi ir aizseguši sižetu, padarot to nesaprotamu."

Analizējot romāna tēlus, Rudzīte raksta: "Romāna tēli ir veidoti tik bezpersoniski un neizteiksmīgi, ka tos nav iespējams nedz vizualizēt, nedz izprast viņu domu gājienu, jūtas un rīcību motivāciju. Pēc grāmatas izlasīšanas es pat aizmirsu galvenās varones vārdu, kas man nav raksturīgi. [..] Romāna tēls, kurš man patika un nešķita tik garlaicīgs kā pārējie, ir vecais vīrs Tējmārtiņš, par kura aizsūtīšanu uz Sibīriju 40.gadā es ārkārtīgi noskumu, vairāk gan nevis situācijas traģiskuma dēļ, bet tāpēc, ka pēcāk man bija jālasa tikai par garlaicīgajiem un neizteiksmīgajiem varoņiem, ar kuriem manis pēc varētu notikt pilnīgi jebkas, jo, tā kā es nespēju noticēt viņu eksistencei, es arī nespēju just līdzi viņu ciešanām."

Un vēl: "Subjektīvi man patika un kopējo garlaicības un sajukuma noskaņu nedaudz kliedēja dažādas ar Liepāju saistītas detaļas, piemēram, fakts, ka tagadējās psihiatriskās slimnīcas pagalmā trīsdesmitajos gados pastaigājās pāvi. Tomēr brīžiem šķiet, ka arī šo detaļu potenciāls nav ticis līdz galam izmantots, kā tas ir, piemēram, ainā, kur tiek aprakstīta bučošanās pie "zilā brīnuma", kas uz pirmskara draudīgās noskaņas fona ir baisi un iedarbīgi – ar nosacījumu, ka lasītājs zina, ka "zilais brīnums" ir ēka, kurā padomju gados Liepājā atradās čeka. Man šķiet, ka visai saprātīgi būt bijis ielikt zemsvītras piezīmi, citādi ievērojami samazinās lasītāju loks, kam šī kopumā veiksmīgā epizode kaut ko varētu izteikt."

Recenzijas nobeigumā teikts: "Ar nožēlu jāsecina, ka romānā ir ārkārtīgi daudz neizmantota potenciāla [..]. Uzrakstīta mazliet citādi, "Maigā okupācija" varētu būt biezs un piepildīts darbs [..]. Domāju, ka šā brīža politiskās situācijas kontekstā grāmata pat varētu kļūt par kaut ko līdzīgu bestselleram, turklāt reizē piederot pie labas literatūras, jo romāna autore neapšaubāmi spēj tādu radīt, par to liecina citi viņas darbi, jo īpaši dzeja, tomēr veidā, kādā romāns ir uzrakstīts, tas ir uzskatāms par visai viduvēju literatūru."

(Visu recenzijas tekstu lasiet šeit)