Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Saeids Sanbehzade pirms koncerta aicina uz sarunu


atlikušas 250 zīmes


Saeids Sanbehzade pirms koncerta aicina uz sarunu (2)

Pirmdienā, 15. aprīlī, 2019 | BIRKAS: Civita Nova , diskusija , Lielais Dzintars , koncerts
Izdrukāt Ziņot
FOTO: publicitātes

Sestdien, 27.aprīlī, pirms sava koncerta Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" irāņu mūzikas leģenda un mūzikas teorijas profesors Saeids Šanbehzade aicina uz tikšanos un sarunām.

Pirmskoncerta sarunas, kas notiks puksten 17 koncertzāles mākslas telpā "Civita Nova", vadīs etnomuzikoloģe Anete Stuce. Dalība sarunās – bezmaksas.

Pirmskoncerta sarunas klausītājiem piedāvās plašāku ieskatu par mītiem apvītā Persijas līča mūziku, Dienvidirānas Bušeras provinces tradicionālo mūziku un deju, kā arī paša Saeida Šanbehzade un viņa ansambļa daiļradi, informē SIA "Lielais Dzintars" Sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Margeviča.

Kopš 1979. gada revolūcijas Irānā, deja un sieviešu balss solo ir publiski aizliegti. Spītējot aizliegumam un izpelnoties dumpinieka slavu, vairāk nekā desmit gadus Šanbehzade sava ansambļa programmā ir iekļāvis sieviešu dejas un dziedājumus, kas liedzis ansamblim  plašākas uzstāšanās iespējas Irānā. Tā vietā ar savu eksotisko, oriģinālo un rietumos tik neierasto mūziku un deju ansamblis pārsteidzis pasaules prestižākos mākslas centrus un koncertzāles, tai skaitā, Kenedija Mākslas centru Vašingtonā, Pierre Boulez Saal Berlīnē, koncertzālēs Ķīnā, Brazīlijā un Ziemeļamerikā. Koncerts Liepājā notiks ekskluzīvās koncertsērijas "Pasaule Lielajā dzintarā" ietvaros un būs vienīgais Latvijā. Tas solās būt kā intīms ceļojums uz burvju paklāja, kurā kopā ar Saeidu uzstāsies Rostams Mirlašari, Nagibu Šanbehzade un Šeida Bozorgmēra.

Ansambļa maģiskie ritmi un melodijas klausītājus visā pasaulē priecē jau kopš 1990. gada. Saeida etnomuzikoloģiskie pētījumi devuši grupas mūzikai gruntīgu pamatu – tajā jūtams Dienvidirānas kultūras mantojuma slānis. Vēsturiski reģionu apdzīvojuši galvenokārt afrikāņu un arābu izcelsmes irāņi, tāpēc arī ansambļa skanējuma pamatā ir arābu un afrikāņu muzikālās tradīcijas un ritmi, ko papildina Persijas un Indijas kultūras ietekmes. Ansamblis spēlēs Rietumu pasaulē maz iepazītus mūzikas instrumentus – neyanban (irāņu dūdas), neyjofti (dubultklarnete), dammam (abpusēja cilindriska bunga), zarbetempo un pippeh (perkusijas), senj (lokālas izcelsmes šķīvji), bough (raga pūšaminstruments), kā arī flautu.

Grupas līderis un dibinātājs Saeids Šanbehzade ir starptautiski atzīts irāņu mūziķis un dejotājs. Saeida senči nāk no Zanzibāras, Austrumāfrikas, bet pats viņš dzimis Bušerā un jau 7 gadu vecumā sācis apgūt mūzikas instrumentu spēli un deju. Divdesmit gadu vecumā viņš izveidoja Shanbehzadeh Ensemble, ar kuru jau pirmajā darbības gadā ieguva 1. vietu prestižākajā Irānas mūzikas festivālā Fajr Music Festival Teherānā. Šodien Saeids dzīvo Parīzē un ir ne tikai izcils mūziķis, bet arī ievērojams etnomuzikologs un mūzikas, dejas un mūzikas teorijas profesors Toronto, Parīzē un Irānā.
 

Saeida video sveiciens Latvijai:



Koncerts turpina Liepājas koncertzāles koncertsēriju "Pasaule Lielajā dzintarā", kas apmeklētājus aicina uz īpaši augstvērtīgiem pasaules aktuālāko mākslinieku koncertiem un notikumiem. Sērijā iekļaujas unikāli projekti, kuri ir mākslinieku vienīgā uzstāšanās Latvijā vai pat visā Ziemeļeiropā. Oktobrī sērijā gaidāms pasaulslavenās džeza pianistes Hiromi (Japāna) koncerts.

Koncertu ar Liepājas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu rīko koncertzāle "Lielais Dzintars". Plašāka informācija lasāma lielaisdzintars.lv. Biļetes nopērkamas koncertzāles "Lielais dzintars" informācijas centrā, Biļešu paradīzes kasēs un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.


Sludinājums

izskatās labi
12:01 | 15/04/19
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Ir pārliecība, ka izklausīsies vēl labāk. Un par šo - jau paldies.

Bet līdz gada beigām starp pasaules šedevriem ielieciet vismaz vienu no mūsu pašu šedevriem. Latvisku. Tīri latvisku. Bez rokizēšanas, bez popizēšanas, bez austrumnieciskošanas, rietumnieciskošanas, bez kariķēšanas. Tie pasaulslavenie taču lepojas tieši ar to savu un ar to priecina pasauli (bez pasaulizēšanas). Spriežot pēc citu zemju cilvēku cieņas pret savu mākslu un tās izpausmēm, kā arī pēc viņu cieņpilnās attieksmes pret latviešu tradicionālo mākslu, pret latvietiskumu, latvietiskumam nevajadzētu būt kam tādam, par ko jākaunas un jākaunina. Vismaz nevajadzētu izsitušamies līdz popularitātei dziedoņiem un spēlmaņiem, jo vairāk - izsitušamies līdz varas krēsliem, censties visus pārliecināt, ka mūsu tautas māksla nav māksla, kamēr neatšķaida ar kaut ko. Dabi - tautasdziesmai piešaut kaut ūdeni, nesaprotot, ka atšķaidīts ir atšķaidīts.

mākonis
12:39 | 15/04/19
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Nu māciet, māciet mūs! Dīvaina tā koncertzāles politika. Vieni modernismi un pasaules dīvainības. Kur ir mūsu pašu orķestris ar Bethovena klavierkoncertu Šimkus izpildījumā un ne tikai? Labie koncerti kā lietus mākoņi aiziet Liepājai garām.

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki