Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Scenogrāfa un gleznotāja Ēvalda Dajevska darbi "Romas dārzā"


atlikušas 250 zīmes


Scenogrāfa un gleznotāja Ēvalda Dajevska darbi "Romas dārzā"

Autors: Astra Dzērve, galerijas "Romas dārzs" vadītāja
Sestdien, 06. aprīlī, 2019 | BIRKAS: galerija Romas dārzs , izstāde , Ēvalds Dajevskis , Romas dārzs
Izdrukāt Ziņot
Ēvalds Dajevskis.
Ēvalds Dajevskis.
FOTO: Publicitātes
Ēvalds Dajevskis.

Galerijas "Romas dārzs" ekspozīcijā "Liepāja – Laiks – Mākslinieks" skatāmi arī vairāki mākslinieka Ēvalda Dajevska darbi.

Tie dod ieskatu viņa iecienītajā tēmu atspoguļojumā un mākslinieciskajā rokrakstā. Dajevskis strādājis kā scenogrāfs un gleznotājs Latvijā, pēckara Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Mākslinieka dzīves gaitu ietekmējuši divdesmitā gadsimta vēsturiskie notikumi, kas veidojuši viņa radošo personību un atspoguļojās arī daiļradē.

Ēvalds Dajevskis dzimis 1914. gada 28. maijā, Volosovā, Krievijā, bērnību viņš pavadījis dzimtas mājās "Sīļos", Vidzemē pie Valkas. Vēlāk Dajevsku ģimene pārceļas uz dzīvi Rīgā, Ēvalds apmeklē pamatskolu, kur viņa zīmēšanas skolotājs ir Nacionālā Teātra dekorators A. Cimmermanis. Pēc viesošanās teātra darbnīcā Ēvalds aizraujas ar "skatuves modeļu" un "leļļu teātra" veidošanu. Praktiskais Ēvalda tēvs šo zēna aizraušanos uzskata kā nevēlamu un sūta dēlu mācīties Liepājas valsts komercskolā.

Taču viņa īstā vieta atradās Liepājas Lietišķās mākslas skolā. Tur Ēvalda pirmie ievirzītāji mākslas pasaulē bija Hermanis Aplociņš, Jānis Sudmalis un Nora Drapče. Skolā nozīmīgu vietu ieņēma latviešu etnogrāfisko stilu izpēte un kompozīcija. Mākslas skolā bija iespējams iepazīties ar Lejaskurzemes etniskām vietām - Rucavu, Bārtu un Nīcu. Skolas darbnīcā veidojusies Ēvalda Dajevska pirmā ievirze teātra dekoratora mākslā. Dekorāciju gleznošanā varēja praktizēties Liepājas Teātra darbnīcā pie toreizējā dekoratora – gleznotāja Artūra Baumaņa.

1933. gadā, kad Dajevskis ir tikai 19 gadus vecs, režisors un aktieris Ēvalds Valters viņu aicina pirmajam patstāvīgajam dekoratora darbam A. Upīša lugai "Kaijas lidojums" Tautas Teātrī Rīgā.

1938. gadā Dajevskis kopā ar režisoru Ž. Kopštālu dodas studiju ceļojumā uz Vāciju, lai iepazītos ar modernām skatuves tehnikām Berlīnes operā. Viņš atgriezās Rīgā, pilns vērtīgu iespaidu un atziņu. Mākslinieks turpināja strādāt Rīgas Mazajā Teātrī, Ziemeļlatvijas Teātrī un vēl citās mazākās skatuvēs.

1941. gadā Dajevskis sāk darbu Liepājas Operas, Drāmas un Baleta Teātrī, kurā viņš darbojas līdz 1944. gadam, kad kara apstākļu dēļ teātri slēdz un mākslinieks atstāj Latviju, dodoties bēgļu gaitās.

Vācijā, Dajevskis sākotnēji apmetas un strādā Libekā, kur ar angļu armijas iestāžu palīdzību tika organizēts vieglā žanra teātris, kas kalpoja angļu armijas izklaidēšanai dažādās armijas novietnēs Vācijā. 1945. gadā augustā Mērbekas bēgļu nometnē nodibinājās Latviešu Teātris, tajā darbojās liels skaits Latvijas profesionālo aktieru un skatuves darbinieku. Arī Dajevskis pārceļas uz Mērbeku, lai darbotos Latviešu Teātrī. Dajevskis, piemērojot seštonnīgās "Renault" automašīnas, izveido unikālu ceļojošā teātra skatuvi tā, lai katrā vietā nebūtu jāimprovizē un jāpiemērojas neparedzētiem apstākļiem. Mērbekas teātris kļūst par gaidītu viesi visās latviešu bēgļu nometnēs un lielā publikas atsaucība dod spēku un gandarījumu visiem trupas dalībniekiem.

Bez darbošanās Mērbekā Dajevskis palīdz arī latviešu operai Oldenburgā. Kad Mērbekas latviešu nometni slēdz 1949. gadā, Dajevskis ar Mērbekas aktieriem pārceļas uz Blombergu. Šeit viņš ilustrējis arī trimdas latviešu žurnālus "Jaunais Vārds" un "Tilts".

1951. gada maijā Ēvalds Dajevskis ar savu dzīves biedri – aktrisi Helgu Gobzini un viņu divu gadu veco dēlu Pēteri ierodas Ņujorkā. Lai varētu strādāt Brodvejas teātros, Dajevskis iestājas "United Scenic Artists" arodbiedrībā. Šī arodbiedrība uzņēma biedrus tikai pēc izturētiem eksāmeniem dažādās mākslas un tehniskajās nozarēs. Šeit māksliniekam labi noder agrāk iegūtās zināšanas un pieredze. Taču bija vēl jāpilnveido zināšanas angļu un amerikāņu stilos, kā arī skatuves tehnoloģijās.

Izturot iestājpārbaudījumus un kļūstot par asociācijas biedru, Dajevskim paveras iespēja strādāt lielajās Brodveja dekorāciju studijās. Dajevskis glezno prospektus un citus audeklus dažādās tehnikās un stilos.

Paralēli savam darbam, viņš joprojām nodevās intensīvām studijām, lai tālāk izkoptu savas zināšanas un talantu. 1960. gadā Dajevskis mācās portretu glezniecību pie amerikāņu portretista O. Openheima, kaut arī nedomā nodoties šim žanram kā pamatprofesijai.

Māksliniekam ļoti nozīmīgi ir divi studiju ceļojumi uz Eiropu. 1961. gadā viņš dodas uz Spāniju, Franciju un Itāliju, lai uztvertu šo zemju gaisotni krāsu skicēs, un redzētu muzejos lielo meistaru darbus. Savukārt, 1966. gadā Dajevskis apceļo Angliju, Belģiju un Franciju, lai pētītu senās katedrāles un celtnes. Tur gleznotās studijas kļūst par pamatmateriālu viņa vēlākajiem darbiem.

Līdztekus darbam amerikāņu teātros, mākslinieks radījis vairāk nekā divdesmit skatuves ietērpu Amerikas Latviešu dramatisko kopu iestudējumiem. Starp tiem īpaši izcēlās latviskās noskaņās veidotā scenogrāfija Annas Brigaderes pasaku lugu izrādēm "Maija un Paija" un "Princese Gundega un karalis Brusubārda" (Ņujorkas Latviešu teātrī).

Ēvalds Dajevskis piedalījies mākslas darbu izstādēs. 1967.gadā saņēmis Pasaules Brīvo Latviešu apvienības Kultūras Fonda prēmiju. K. Gopera fonda balva saņemtas 1963., 1976., 1989. gadā.

1989. gadā Liepājā tikusi veidota personālizstāde "Ēvalds Dajevskis. Skatuves glezniecība", savukārt 2014. gadā Liepājas muzejā noritēja plaša Ēvalda Dajevska 100 gadu jubilejai veltīta izstāde: "Māksla. Vieta. Identitāte", kas norisinājusies ar mākslinieka dēla Pētera Dajevska gādību un atbalstu.

Autors miris 1990. gada 1.jūnijā, Ņujorkā, ASV*.


*Materiāls tapis izmantojot "Jaunā Gaita" Nr. 140; Ēvalds Rumpēters. "Ēvalds Dajevskis – skatuves meistars" un izdevumu "Liepājas māksla gadsimtu vējos. Glezniecība" (autors Aldis Kļaviņš).
 


Sludinājums

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki