Visvecākais dievnams Liepājā ir Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, kas rakstospirmoreiz minēta 1508.gadā. Tā draudze šogad atzīmē 505 gadu jubileju.

Konkrēts laiks, kad dievnamu cēla, nav zināms, taču pirmoreiz rakstveida vēstures avotos – Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga lēņu grāmatās – baznīca pieminēta jau 1508.gadā. Ja par orientieri dievnama vecuma noteikšanā pieņem šo gadskaitli, secināms, ka Liepājas Sv.Annas draudze šogad atzīmē 505 gadu jubileju. Uzreiz jāpiebilst, ka tolaik dievnama ēka atradusies pavisam citā vietā.
    
Savukārt mūsdienās Sv.Annas evaņģēliski luteriskā baznīca draudzes locekļu skaita ziņā ir viena no lielākajām Liepājā. Tajā šobrīd reģistrēts ap 600 draudzes locekļu un kalpo trīs mācītāji – Jānis Bitāns, Erlands Lazdāns un Andris Brikšķis, kurš pilda arī draudzes priekšnieka pienākumus. Par to, kas Sv.Annas draudzē notiek pašlaik, portālam pastāstīja mācītājs Jānis Bitāns.

Mazliet vēstures
Dievnama pirmā dislokācijas vieta bija Jaunliepājā, kur tagad pa pusei izdemolēti atrodas pilsētas Vecie kapi. Sv.Annas baznīcas mācītāja E.H.K. Rotermunda veidotajā hronikā atrodams ieraksts, kas to apliecina, kā arī norāde, ka pirmā jeb koka dievnama celtniecība pilnībā tika pabeigta 1597.gadā un ap to atradās Liepājas bagātāko iedzīvotāju kapavietas. Savukārt pēc 78 gadiem – 1675.gadā – baznīcas koka sienas tika apšūtas ar ķieģeļiem.

Pēc ilgāka laika tika nolemts būvēt jaunu dievnamu tuvāk Liepājas centram. Jāpiebilst, ka arī centrā, iepretim Pētertirgum, uzceltā baznīcas ēka savos pirmsākumos bija vienkāršs koka nams, kam laika gaitā vairākkārt pārbūvēts tornis. Šodien šķiet pat neticami, ka Sv.Annas baznīcas torņa smaili greznojis gailis. Diemžēl ar dievnama torni regulāri noticis kas nelāgs, piemēram, 1798.gadā negaisa laikā tajā iespēris zibens, taču aptuveni pēc divdesmit gadiem tika nolemts torni pārbūvēt.

Savukārt 1872.–1873. gadā ievērojamais vācu arhitekts M.P.Berči saņēmis pasūtījumu Sv.Annas baznīcai uzprojektēt jaunu torni. Viņa izveidotā torņa dēļ dievnams kļuvis par augstāko celtni Liepājā, taču gaiļa vietā tā smaili greznoja krusta roze. Aizritēja vēl 20 gadi, un veco koka dievnamu nojauca.

Tā vietā pēc šā paša arhitekta projekta uzcēla pilnīgi jaunu baznīcu no sarkanajiem ķieģeļiem. 1893. gada 12.decembrī jauno Sv. Annas baznīcas ēku iesvētīja Grobiņas prāvests Johansons, kurš tai laikā aizvietojis Kurzemes ģenerālsuperintendentu Betheru. Tolaik Sv.Annas baznīcai piederīgi bijuši ap 5000 draudzes locekļu; viņu vidū ne tikai liepājnieki, bet arī grobiņnieki un pat nīcenieki.

Nozīmīgas pārmaiņas Sv.Annas baznīcu skāra laikā, kad dievnamā sācis kalpot augstāk minētais mācītājs E.H.K. Rotermunds. Viņš savas izcelsmes dēļ uzskatāms par pirmo latviešu garīdznieku. Šā mācītāja darbības laikā, kas, sākot ar 1831. gada 23.augustu, ildzis aptuveni 50 gadus, Sv.Annas vācu–latviešu dievnams pārtapis latviešu draudzē. Savukārt, lai ticīgajiem vāciešiem būtu pašiem sava pulcēšanās vieta, tika uzcelta Liepājas Sv.Trīsvienības baznīca.

Vēl kāda no mācītāja ieviestām pārmaiņām bija vāciskās baznīcas tradīcijas – turīgo draudzes locekļu apglabāšanas zem dievnama grīdas vai tā apkārtnē – pārtraukšana. Garīdznieks panācis, ka mirušo draudzes locekļu mirstīgās atliekas izraka un pārapbedīja Līvas kapos. Tā gan nav, ka zem Sv.Annas baznīcas līdz mūsdienām vispār vairs nebūtu apbedījumu. Vietā zem tagadējās atlārtelpas atrodoties kopējs kaps, kur apbedītas iepriekšējo šīs draudzes mācītāju mirstīgās atliekas.

Daudz interesantu faktu un notikumu gan par Sv.Annas baznīcu, gan arī par politisko un saimniecisko dzīvi Liepājā un Latvijā atrodami mācītāja E.H.K. Rotermunda veidotajā hronikā, ko viņš rakstījis savas kalpošanas laikā pusgadsimta garumā.

Atvērta un darbīga
Liepājā kopumā darbojas piecas evaņģēliski luteriskās draudzes, un pastāv neoficiāls uzskats, ka, aprēķinot procentuāli, liepājnieki pat izrādītos čaklāki baznīcā gājēji, ja salīdzinātu baznīcēnu skaitu ar visu Liepājas iedzīvotāju kopskaitu, nekā rīdzinieki.

Jautāts, cik draudzes locekļu pašlaik ir Sv.Annas baznīcā, mācītājs Jānis Bitāns smejas, ka to precīzi pateikt esot diezgan grūti, jo skaits nepārtraukti mainās.

„Ir cilvēki, kuri draudzi atstāj, jo pārceļas uz citu pilsētu vai valsti, vai aiziet Mūžībā. Ir arī tādi, kuri kādu apsvērumu dēļ maina konfesionālo piederību. Savukārt – no otras puses – cilvēki arī nemitīgi nāk klāt caur kristību vai iesvēti. Ir ļaudis, kuri savu piederību draudzei atjauno. Ja šī prombūtne saistīta ar kādiem pārkāpumiem, tad parasti cilvēks tiek uzņemts atpakaļ, taču ir jāiziet īpaša atpakaļ uzņemšana draudzē. Tas nepieciešams arī pedagoģisku apsvērumu dēļ, lai citiem nerastos priekšstats, ka drīkst darīt, ko un kā grib, un ka tas netiks pamanīts. Manas kalpošanas laikā Annas baznīcā ir notikušas kādas četras, ppiecas atpakaļuzņemšanas.”

Mācītājs novērojis, ka tās draudzes, kur valda konservatīvāki ieskati, ir vairāk piepildītas ar cilvēkiem, nekā tās, kas ir ļoti liberālas. Draudzē pašreiz kalpo divi mācītāji, nesen savu kalpošanu sācis arī mācītājs Andris Brikšķis.

Ikvienā baznīcā noris diakonijas darbs. „Mūsu baznīcā tā pamatā ir pastāvīga žēlsirdības līdzekļu vākšana, ko izlieto dažādām draudzes locekļu vajadzībām: zāļu iegādei, medicīnisku operāciju apmaksai, arī pabalstiem. Uz svētkiem mazāk turīgiem ļaudīm sagādājam pārtikas pakas, sākot ar graudiem, beidzot ar šokolādi,” stāsta Bitāns. „Plašāk diakonijas darbam nepievēršamies. Liepājā daudz šajā jomā dara citi.”

Sv.Annas evaņģēliski luteriskajā draudzē darbojas Svētdienas skola, ko apmeklē ap 60 bērnu. Audzēkņi ir sadalīti klasēs; nodarbības vada seši skolotāji. Mācības notiek laikā no Pļaujas svētkiem līdz Vasarsvētkiem, tas ir – svētdienās, pēc dievkalpojuma. Bitāns piebilst: „Svētdienas skolas vadītāja Gunita Žabre ir apguvusi kurlmēmo valodu. Mums dievnamā viena solu rinda ir rezervēta cilvēkiem, kuri nedzird. Gunita viņiem palīdz saprast dievkalpojumā teikto.”

Kas attiecas uz iesvētes mācību, to drīzumā skars nelielas izmaiņas. Plānots, ka mācība notiks trīs reizes gadā pa četriem mēnešiem. Nākamo nodarbību sākums ir 12.septembris.

„Iesvētes nodarbības būs ar vakariņošanu un dziedāšanu – mums ir pašiem sava kafejnīca,” pauž Bitāns. „Savukārt nākamajiem draudzes locekļiem, kuri ir emigrējuši, pastāv iespēja iesvētes mācību apgūt attālināti: esam izveidojuši tālmācības materiālus.” Atzīmes gan nevienam netiekot liktas.

Draudze organizē arī rekolekcijas, kas ir atvērtas ikvienam, arī ļaudīm, kuri nav draudzes locekļi. To mērķis ir garīga atjaunošanās, rekreācija, izziņa. Mācītājs novērojis, ka draudzes rīkotajās rekolekcijās atbraucēju no citām Latvijas pilsētām ir vairāk nekā pašu liepājnieku.

Dievkalpojums, lūgšana, avīze, mājaslapa
„Galvenais draudzes dzīves notikums ir dievkalpojums un lūgšana,” stāsta mācītājs. Dievkalpojumā neiztrūkstoši muzicē liturģiskais koris – Shola, ko vada Līga Baltābola un kā uzdevums ir atbalstīt draudzi liturģiskajos dziedājumos.

„Koris ir kā „lokomotīve” – tas rāda draudzei priekšā, kā izdziedāt psalmus un baznīcas dziesmas. Pārsvarā dziedātāji ir mūsu draudzes locekļi. Katram dziedātājam ir pārbaudes laiks, ja tas tiek izturēts un visi ir apmierināti – cilvēks var ģērbt kora tērpu.”

Draudzei ļoti nozīmīgs datums ir 26.jūlijs jeb Svētās Annas diena, kas parasti tiek atzīmēts īpašā gaisotnē. „Šai dienā suminām draudzes darbiniekus par kādiem īpašiem nopelniem. Šogad Annas dienu atzīmējām spīķerī Hika zālē.”

Bez dievkalpojumiem un citām kopā nākšanas reizēm draudzes locekļi dodas kopīgos vienas vai divu dienu braucienos; ir bijušas arī nometnes. Nākotnē ir plānots nometnes rīkot Mazirbes rekolekciju centrā. „Ja katru dienu cilvēks var pārskriet no nometnes mājās un atnākt atpakaļ – būsim godīgi: tā vairs nav nekāda nometne,” – spriež mācītājs.

Runājot par plāniem tuvākajai nākotnei, Bitāns stāsta par ieceri atsākt izdot draudzes avīzi. Ilgus gadus Sv.Annas baznīcai bija sava avīze, taču tad notika pārrāvums. „Šobrīd ir izveidota profesionāla komanda, lai jau rudenī jaunais izdevums sāktu ceļu pie lasītājiem. Mūsu mērķis ir atspoguļot draudzes locekļiem saistošus notikumus. Kā novitāte paredzēts tas, ka iecerēto avīzi būs interesanti lasīt arī cilvēkiem, kuri ir ārpus baznīcas.”

Sv.Annas evaņģēliski luteriskajai baznīcai pavisam drīz būs arī sava mājaslapa internetā. Pašlaik tā esot izstrādāta par 90 procentiem, taču neesot ievietota tīmeklī. Plānots, ka mājaslapā varēs lasīt aktuālo informāciju, kā arī lejuplādēt un klausīties mācītāju runātos sprediķus.

Interesanti fakti par Liepājas Sv.Annas evaņģēliski luterisko baznīcu
•dievnama lepnums ir tā monumentālais baroka stila altāris, ko veidojis nīderlandiešu kokgriezējs Nikolass Sefrenss jaunākais, un firmas „Valker” ērģeles, ko 1894.gadā izgatavojis Kārlis Hermanis.
•1913.gada 22.decembra vakara dievkalpojuma laikā jaunās ērģeles tikušas iesvētītas.
•laikā no 1911. līdz 1915.gadam kā ērģelnieks un kora vadītājs kalpojis komponists Alfreds Kalniņš. Tad Sv.Annas baznīcā notikuši četri līdz pieci koncerti mēnesī.
•dievnamā sprediķojis mācītājs, rakstnieks, dzejnieks Andrievs Niedra.
•mūsdienās Sv.Annas evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeles ir trešās lielākās valstī.