Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē 13. decembra pievakarē, klātesot latviešu humanitārās elites spožākajām personām, aizsākās Vitolda Mašnovska enciklopēdijas "Muižas Latvijā" 1.sējuma ceļš tautās.

Tik sirsnīgus, laba vēlētus ceļa vārdus atrodoties šī zinātnes nama zālē, nav nācies uzklausīt bieži. Tādēļ it īpaši patīkami man tos bija dzirdēt par bijušā kolēģa, kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Tukuma rajona inspektoru Vitoldu Mašnovski un viņa kārtējo, fundamentāli nozīmīgo enciklopēdiju.

Kā ievadrunā teica Imants Lacmanis: un atkal un atkal pa pus gadsimtam vai pat retāk parādās kāds "trakais", kam pa spēkam savākt, apkopot un drukas darbā klajā laists Latvijas kultūrai kaut ko tik grandiozu, ka pat pēc teju simts gadiem tas tiek izmantots kā pamatavots. Lancmanis te domājis baltvācu mākslas zinātnieku, baronu Heincu fon Pīrangu (Heinz won Pirang), 1876.–1936. Baltvācieša 20. gadsimta sākumā sastādītā grāmata par Baltijas kungu namu vēsturi arī ilgus gadus bija kā daudzpusīgs pētniecības un tūrisma objektu avots. Nu tam uzradies nopietns konkurents – Vitolds Mašnovskis.

Mans labs paziņa un bieži vien arī domubiedrs Vitolds Mašnovskis gan nav nekāds iesācējs enciklopēdisku izdevumu autorībā. Viņa agrākie interešu objekti ar milzīga apjoma epistolāro un foto informāciju iespiestie četri sējumi "Muižnieku apbedījumu memoriālā kultūra. 16. – 20. gadsimts" un 2008. gadā iznākusī "Latvijas luterāņu baznīcas" – arī četros sējumos. Par pēdējo Mašnovskis apbalvots ar Latvijas kultūras mantojuma Lielo balvu.

Arī nupat atvērtās enciklopēdijas "Muižas Latvijā" pirmais sējums, no A līdz H ir tāda pat skrupuloza izpētes un sistematizētas informācijas darba rezultāts. "Pa 14. stundām ik dienas pie rakstāmgalda, darbs ar datoru, simtiem izbraukumu pa Latvijas bieži vien visaizmirtākajiem nostūriem, klusumā ar Rundāles pils, pieminekļu inspekcijas vai Latvijas arhīvu krātuvēm un šo pirmo sējumu jau var nosvērt... Tā savā ironiskā izteiksmē sacīja "Enciklopēdists" Vitolds Mašnovskis .

Un, protams, ka zinātnes vīru, redaktoru, korektoru, izdevēju, un nākamo kritiķu vai (arī) nelabvēļu vislielākais otrais paldies tika sacīts ekonomam, grāmatvedim, plānotājam, sekretāram utt., sievai Ženijai.

Enciklopēdija "Muižas Latvijā" pirmā sējuma saturā sameklējamas ziņas par 178 Latvijas muižām alfabēta secībā. Kurzemē esošo vēsturisko muižu sarakstā sējumā iekļautas piemēram Aizdzires, Aisteres, Almāles, Apriķu, Bākūža, Degoles, Bikstu, Bruziles, Dēseles, Gaviezes, Gramzdas, Aizvīķu, Diždāmes un citas, arī tādas, kam nepalaimējies izdzīvot vēstures līkločos.

Enciklopēdiju autors plāno izdot četros vai piecos sējumos. Šajā decembra vakarā, turot rokās Vitolda Mašnovska lielāko un vērtīgāko mūža darba pirmo sējumu, jāpiemetina jau teiktajam: Lai Dieviņš dod līdz pēdējam sējumam...