Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde atbild uz portāla jautājumiem par koncertzāles „Lielais Dzintars” tehniskā projekta izstrādi, projektētāja - SIA “Giencke & Company Latvija" pieļautajām kļūdām un projekta izmaksām.

Kā Ginkes k-gam sokas ar nepilnību novēršanu koncertzāles „Lielais Dzintars” tehniskajā projektā?
Tagad visi ekspertīzes slēdzienā minētie nepieciešamie labojumi ir veikti (jautājumi, kas saistīti ar būvprojekta noformēšanu, ugunsdrošības, vides pieejamības, plānojuma izmaiņām, telpu augstumiem, akustikas risinājumiem, atbilstību būvnormatīviem un projektēšanas uzdevumam), projekts pabeigts un nodots pašvaldībai. Projekta vadītājs Didzis Jēriņš rīt plāno parakstīt nodošanas – pieņemšanas aktu par pārstrādātā  tehniskā projekta nodošanu ekspertiem – arhitekta Ulda Vecvagara birojam SIA "V projekts" – atkārtotai izvērtēšanai.

Pašvaldība ir pielikusi visas pūles, lai projekts tiktu pabeigts un saņemts labā kvalitātē. Tehniskā projekta izstrādē bija iesaistīti 19 projektēšanas uzņēmumi. Aizkavēšanās ar projekta nodošanu bija saistīta ar to, ka viens no projektētāja SIA “Giencke & Company Latvija” apakšuzņēmējiem, kas veica projekta būvkonstrukciju sadaļas izstrādi, vēl nebija pilnībā pabeidzis būvkonstrukciju detalizēto rasējumu izstrādi un turpināja projektēšanas darbus.

Vai dome izmanto (-os) soda sankcijas par termiņu kavēšanu?
Dome piemēros soda sankcijas saskaņā ar noslēgto līgumu ar projektētātju. Precīzu līgumsoda apmēru noteiks pēc projekta akceptēšanas Būvvaldē, kad arī paredzēts veikt pēdējos norēķinus ar projektētāju.
Saskaņā ar līgumu projektētājs maksā līgumsodu Ls 7500 par katru saistība izpildes kavējuma nedēļu. Līgumsoda limits ir 10 % no kopējās līguma summas.

Vai nav tā, ka projekta uzdevums bija neprecīzi formulēts, un tāpēc radās grūtības izstrādāt tehnisko projektu?
Kā uzskata projekta vadītājs Didzis Jēriņš, projektēšanas uzdevums tika sagatavots detalizēti un labā kvalitātē. Kavējumi projekta izstrādes laikā ir radušies saskaņā ar atšķirīgām prasībām Latvijas un Austrijas būvnormatīvos. Pēc Latvijas būvnormatīviem tejniskais projekts jāizstrādā līdz pēdējai detaļai, turpretim Austrijā daudz kas tiek risināts jau būvniecības stadījā. To projektētājs nebija paredzējis.

Vai Jūs, kā projekta lobētāja un uzraudzības padomes vadītāja, jūtat personīgu atbildību par visām nebūšanām, kas saistītas ar „Lielā Dzintara” virzību?
Lēmums par koncertzāles projektēšanu tika pieņemts 2003. gadā, kad domē nestrādāju. Projektu aktīvi lobēja toreizējais Liepājas Simfoniskā orķestra diriģents Imants Resnis, ko atbalstīja tā laika Liepājas dome. Uzraudzības padomi nodibināja 2010. gada 10. jūnijā. Tā kā viena no manas atbildības sfērām ir kultūra, deputāti uzticēja man turpināt šo 2003. gadā uzsāktā kultūras projekta uzraudzību. Uzraudzības padomē darbojas arī domes izpilddirektors Edgars Rāts, pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone, SIA „Būvkonsultants” pārstāvji, kas veic projekta  tehnisko uzraudzību, finansētāji u.c. Uzraudzības padome savas kompetences robežās reizi mēnesī izskata jautājumus, kas saistīti ar projekta virzību, termiņiem, projekta atbilstību Latvijas būvnormatīviem utt. Jautājumus uzraudzības padomes sēdēm gatavo, iesniedz un komentē projekta vadītājs Didzis Jēriņš un SIA „Būvkonsultants”.

Vai liepājnieki varētu uzzināt sīkāk par visiem ar projekta izstrādi saistītajiem tēriņiem?
2008.gada 14.aprīlī noslēgtais līgums starp Liepājas pašvaldību, SIA “Giencke & Company – Latvija”, pašvaldības iestādi “Kultūras pārvalde” un aģentūru “Trīs jaunie brāļi” paredzēja veikt daudzfunkcionālā centra “Lielais Dzintars” būvprojektēšanas darbus par summu Ls 3 032 724, 80 (bez PVN). Saskaņā ar līgumu par projektēšanas darbiem samaksāti 2, 73 miljoni lati (bez PVN), tajā skaitā no valsts līdzekļiem 2, 561 miljons latu, no pašvaldības līdzekļiem 169 tūkstoši lati.

Pēc tehniskā projekta pabeigšanas būs izlietoti apmēram 5, 6 miljoni latu (ar PVN). Lielāko daļu no izmaksām sastāda tehniskā projekta izstrādes izmaksas – 3, 6 miljoni latu (ar PVN). 1, 5 milj. Ls (ar PVN) izmaksāja kinoteātra „Liepāja” ēkas nojaukšana, atbrīvojot vietu koncertzāles būvniecībai, kā arī infrastruktūras sakārtošana un inženiertīklu ierīkošana (sadzīves un lietus kanalizācija, ūdensvads). Projekta ietvaros arī pārbūvēts Radio un Jūras ielas krustojums, Jūras ielas posms no Radio ielas līdz Lielai ielai, izbūvēts stāvlaukums pie Radio ielas, sakārtota Dzirnavu iela. 0,25 milj. Ls (ar PVN) maksāja skiču projekts ar ekspertīzi. Savukārt tehniskā projekta vadība, tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošana, finanšu konsultācijas, komandējumi utt. – 0, 25 milj. Ls (ar PVN).