Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Šķīvji, kas ir tikpat ekskluzīvi kā labs zilais siers


atlikušas 250 zīmes


Šķīvji, kas ir tikpat ekskluzīvi kā labs zilais siers Izstāde

Autors: Sarmīte Pujēna
Piektdienā, 16. novembrī, 2018 | BIRKAS: izstāde , Dace Grīnberga , salons Ludviķis , keramika
Izdrukāt Ziņot
FOTO: irliepaja.lv

"Ar zilo sieru ir tā, ka man tas ārkārtīgi garšo, un agrāk rocība nebija tāda, lai varētu atļauties. Tāpēc zilais siers man ir kaut kas ekskluzīvs. Tāpat kā mani šķīvji."

Tā, skaidrojot savas izstādes nosaukumu, ar smaidu saka keramiķe Dace Grīnberga, kuras darbus salonā "Ludviķis" līdz gada beigām var apskatīt izstādē "Mans zilais siers".

Četrdesmit gadus, kamēr strādājusi Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā (pašreizējais nosaukums), Dace Grīnberga keramiku saukusi par savu hobiju. Tagad, divus gadus kopš aiziešanas "pelnītā maizītē", saņemot to, kas nopelnīts, "beidzot varu darīt to, ko gribu, – bakstīt šķīvjus", atzīst māksliniece, piebilstot, ka "bez šitā es vairs nevaru, un, ja vienu dienu to šķīvi neesmu nobakstījusi, tad liekas, ka neko lietderīgu neesmu izdarījusi".

Turklāt, pateicoties šķīvjiem, pie maizītes tiek arī zilais siers – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Visas labas lietas ir trīs – vēl saka keramiķe. Proti, "Mans zilais siers" ir otrā no trim jubilejas izstādēm. Pirmā – Jelgavas muzejā – notika jau pērnajā novembrī, bet uz trešo Dace Grīnberga aicinās nākamā gada augustā Liepājas muzejā, kad gadu cipars jau būs noapaļojies līdz 66. Jelgavā māksliniece sarīkojusi retrospektīvu keramikas izstādi, "Ludviķī" skatāmi akmens masas šķīvji, un šo viņa sauc par "komerciālu" izstādi, bet darbus – par "labu amatniecību", savukārt muzejā plānotā būs ar pretenziju uz mākslu.

Keramiķes kolēģe un kursa biedrene Inese Brants, kuras izsmalcinātos porcelāna darbus liepājnieki ir redzējuši Liepājas muzeja izstāžu zālē, gan iebilst pret tādu pieticību:

"Es gan teiktu, ka tā ir māksla, jo tajā ir daudz tēlojošā elementa. Augstas kvalitātes māksla keramikas īpašiem baudītājiem, gardēžiem. Tur ir tādas virsmas apdares, tādi tehnoloģiski smalkumi, ka ar amatniecību tur ir par maz".

Akmens masa, ar kuru strādā Dace Grīnberga (visi izstādītie darbi tapuši pēdējā gada laikā), ļauj veidot daudz ažūrākus, vieglākus, gaisīgākus darbus, nekā māls.

"Ar akmens masu strādā tāpat kā ar mālu, tikai tai ir daudz augstāka apdedzināšanas temperatūra – no 1150 līdz 1300 un pat 1500 grādiem."

Akmens masas ir dažādas – plastiskas un mazāk plastiskas, tādas, kas piemērotas virpošanai, un tādas, kuras var veidot. Masa ir vai nu balta, vai sarkana, vai pelēka, vai melna. Pārējās krāsas iespējams dabūt ar glazūru. Darbs pie šķīvjiem mēdz būt sarežģīts, stāsta māksliniece, – ar zelta un mirdzošajām glazūrām klātie tiek dedzināti krāsnī pat trīs reizes, arī ažūro rakstu veidošana nav vienkārša un arī pie tiem jāpiestrādā vairākkārt.

Izstādē var apskatīt tieši simts un... vienu šķīvi. Simtu pirmais ir brošas lielumā un to varētu saukt arī par abrkasīti, – kad lielie šķīvji gatavi, vienmēr paliek kāds kriksis akmens masas, no kura arī tapis šis nieks.


Attēli:

Sludinājums

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki