Liepājas muzeja ēkas pirmā stāva zālē, kādreizējā koktirgotāja Kacenelsona ēdamistabas logā atgriezies krāšņās Ernsta Todes vitrāžas oriģināls.

Tas notika piektdien, 29.janvārī, skanot Astras Ziemeles vadītā zvanu ansambļa „Campanella” lieliskajam priekšnesumam un domes vicemēra Viļņa Vitkovska oficiālajai runai. Prieku par vērtīgās vitrāžas nonākšanu atpakaļ vecajā vietā pauda muzeja direktore Dace Kārkla. Vitrāžas restauratore, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Sandra Utāne savukārt atklāja intriģējošas detaļas par vitrāžu un tās atjaunošanas noslēpumiem. Pēc viņas teiktā, tieši Liepājas muzeja ēkā Kūrmājas prospektā 16 esošais darbs ir īpaši vērtīgs, jo speciālistam redzams, ka tas ir paša Todes roku darbs – to apliecina sevišķi smalki veidotās pusdienotāju sejas un tērpu krokas.

Tode bijis populārs sava laika meistars, un viņa darbnīcā veidotas vitrāžas gan dievnamiem, gan bagāto pilsoņu namiem Rīgā, Kijevā, Maskavā, Odesā un citur, tās redzamas arī Mākslas akadēmijas logos, taču, atšķirībā no Liepājas muzeja vitrāžas, visticamāk, lielu daļu no tām veidojuši Todes mācekļi pēc sava skolotāja skicēm, atzina Utāne.

Vitrāžai pirms restaurācijas bijuši dažādos laikos gūti bojājumi – plaisas, kas tikušas daļēji nostiprinātas ar svinu. Tagad visi stiklu plīsumi ar jaunāko tehnoloģiju paīdzību rūpīgi salīmēti, plaisu vietas, pieejot tuvāk, gan ir saskatāmas, taču tagad vitrāža var droši tikt eksponēta, nebaidoties, ka tā sabirzīs gabalos, skaidroja restauratore.

Jau vēstīts, ka vitrāža Liepājas muzejā ēkā Kūrmājas prospektā 16, kas pasūtīta un celta kā koktirgotāja Katcenelsona ģimenes savrupnams, atrodas kopš ēkas būvniecības laikiem 1900.–1901.gadā. Visticamāk tā tikusi speciāli pasūtīta Todem.

Namu pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm cēlis ievērojamais Liepājas arhitekts Pauls Makss Berči. Tas ir viens no retajiem Berči būvētajiem namiem ar saglabātu sākotnējo interjeru.

Liepājas muzejs šajā ēkā atrodas kopš 1935.gada, un vitrāža vēsturiskajā ēdamistabā muzeja apmeklētājiem bija apskatāma līdz 2011.gadam, kad muzeja ēku un ratnīcu slēdza apjomīgam remontam un restaurācijai. Muzeja ēku remonts tika pabeigts 2012.gada nogalē, savukārt vitrāžas restaurācija noslēgusies pirms mēneša. Vitrāžas restaurāciju finansiāli nodrošināja Valsts kultūrkapitāla fonds un Liepājas pašvaldība.

Vitrāžas autors Ernsts Tode (1859–1932) dzimis tirgotāja ģimenē Pargolovā netālu no Sanktpēterburgas. Studējis Rīgas Politehnikuma arhitektūras fakultātē, Minhenes Mākslas akadēmijā no 1882. līdz 1886.gadam apguvis glezniecību. Pēc neilga praktiska darba glezniecības jomā Krakovā un Diseldorfā, Ernsts Tode Diseldorfā mācījies dažādas lietišķās mākslas nozares, kā arī papildinājis zināšanas vēsturiskās glezniecības meistardarbnīcā Diseldorfas Mākslas akadēmijā.

Ernsts Tode 1891.gadā apmetās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par pedagogu Rīgas (vācu) amatniecības skolā (1891–1896). 1895.gadā Tode kļuva par dekoratīvās un stikla glezniecības darbnīcas īpašnieku. Īsā laikā Todes darbnīca kļuva par vienu no nozīmīgākajiem uzņēmumiem savā nozarē ne tikai Rīgā un reģionālā kontekstā. Ernsta Todes darbnīca bija ieguvusi popularitāti visā Baltijas reģionā un arī daudzviet Krievijas impērijā.

Todes uzņēmumam bija sava pārstāvniecība Sanktpēterburgā. Tode darinājis vitrāžas Sanktpēterburgā Sv. Katrīnas baznīcas altāra logam, Kavalērijas gvardes baznīcai, Reformātu baznīcai, kā arī sabiedriskām ēkām un daudziem privātnamiem.

Todes nozīmīgāko darbu vidū ir arī vitrāžas, kas darinātas Rīgas Sv. Pētera baznīcas sakristejai, Sv. Jāņa baznīcas kora daļai, Rīgas Doma baznīcai, Biržas komercskolai (tagadējā Latvijas Mākslas akadēmija). Vitrāžas darinātas arī dievnamiem ārpus Rīgas – Valtaiķos, Asarē u.c.

Rīgā Tode savu vitrāžu darbnīcu likvidēja 1909.gadā un pārcēlās uz dzīvi Minhenē.