Sestdien, 10.februārī, pirmizrādi Liepājas teātrī piedzīvos režisora Regnāra Vaivara kamerkomēdijas "Zilā istaba" iestudējums.

Šādu žanrisko apzīmējumu Deivida Heira lugas iestudējumam divos cēlienos devis pats režisors.

Britu dramaturgs Deivids Heirs "Zilo istabu" sarakstījis 1998. gadā, par pamatu ņemot Artura Šniclera darbu "Rondo". Tas ir stāsts par desmit pāriem desmit dažādās situācijās. Students un precēta sieviete, precēta sieviete un deputāts, deputāts un modele... Desmit stāsti par seksu, par mīlestību, par jaunu dzīvi. Katrā no tiem iepriekšējā stāsta varonis satiekas ar nākamo, lai atkal ļautos attiecību sarežģītajiem līkločiem.

Katru no "stāstiem" komentē meitene. Iespējams, kādu skatītāju pat šokēs fakts, ka pieaugušo nodarbības gultā uzticēts komentēt pusauga meitenei. Kā portālam pastāstīja režisors, meitene ir viņa paša izrādē ieviests tēls. Lugas autors esot paredzējis ekrānu, uz kura uzrakstu veidā parādās teksti, ko Liepājas teātra izrādē runās šī meitene.

"Kāpēc meitene? Tāpēc, ka meitenes ir atraktīvākas par puišiem šajā vecumā..."

Režisora vēlme arī bijusi: ja tā nav gluži bezkaislīga informācija uz ekrāna, tad, lai to pavēsta cilvēks, kas pats ar to [seksu] dzīvē nav saskāries, kas varbūt nojauš, bet tomēr nezina, kas tas ir.

Konkursā izvēlētā lomas atveidotāja Beatrise ar režisora doto uzdevumu tikusi galā ļoti labi.

Savukārt, runājot par to, kas notiek uz skatuves, Vaivars saka:

"Sekss ir atrisinājums. Viss pārējais – priekšspēle, iešana uz šo atrisinājumu."

Iepriekš, komentējot Deivida Heira lugu, režisors teicis:

"Manuprāt, šis ir stāsts par cilvēku vēlmi attīrīt sevi no šaubām, nedrošības un nepatīkamām pagātnes atmiņām. Jā, bieži vien ļoti absurdā un smieklīgā veidā, bieži vien uz otra cilvēka rēķina! Bet ar vienu mērķi – atkal izjust patiesu mīlestību. Tīri mani, mazgā mani, un es atkal kļūšu baltāks par sniegu."

Izrādē piedalās aktieri – Inese Kučinska, Agnese Jēkabsone, Gatis Maliks un Leons Leščinskis, kuram šī ir otrā sadarbība ar režisoru:

"Strādāt ar Regnāru ir forši, jo viņš ir ļoti pārņemts ar to, ko dara. Mazsvarīgi nav arī tas, ka mums sakrīt gan uzskati, gan humora izjūta, taču jāatzīst, ka iejusties vairākās lomās nav viegli, lai arī tas nenotiek pirmo reizi. Katram varonim jāatrod savs raksturs, esam procesā."

Kopā ar režisoru pie iestudējuma strādājusi Madara Botmane (kostīmi), gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis un Toms Grīnbergs, kurš Vaivaram asistējis kā scenogrāfam, jo režisors pats veidojis gan aktieru kustības, gan scenogrāfiju.

"Lai radītu ideālu izrādi, kaut vai tikai savā galvā, man ir jābūt maksimālai skaidrībai par katru detaļu. Tas padara izrādes iestudēšanas procesu daudz vieglāku. Gadījumā, ja kaut kas nedarbojas, kā iecerēts, es varu neveiksmīgos elementus viegli nomainīt pret citiem, jūtot atbildību tikai savā, aktieru un skatītāju priekšā," par to, kāpēc veido arī citus izrādes komponentus, ne tikai režiju, izteicies Vaivars.   

Regnārs Vaivars Liepājas teātrī agrāk iestudējis divas izrādes – Martina Makdonas "Klibais no Inišmānas" (2015) un "Gogolmogols" pēc N. Vorožbitas darba motīviem (2012). Taču 2002.gadā Vaivars uz Liepājas teātra skatuves redzēts arī kā aktieris – Pētera Krilova iestudētajā T.Dorsta "Es, Feierbahs".