Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Valdis Mackars jeb Mic – drosme būt Māksliniekam provincē


atlikušas 250 zīmes


Valdis Mackars jeb Mic – drosme būt Māksliniekam provincē (8)

Autors: Sarmīte Pujēna
Ceturtdienā, 20. decembrī, 2018 | BIRKAS: Astra Dzērve , izstāde , galerija Romas dārzs , Romas dārzs , Valdis Mackars
Izdrukāt Ziņot
Valdis Mackars savas pēdējās personālizstādes "Veltījums Karalienei" atklāšanā.
Valdis Mackars savas pēdējās personālizstādes "Veltījums Karalienei" atklāšanā.
FOTO: Modris Helds
Valdis Mackars savas pēdējās personālizstādes "Veltījums Karalienei" atklāšanā. Valdis Mackars "Kompozīcija", audekls/eļļa, 45x60, 2016. Valdis Mackars "Bērzlapītes", pastelis. Piespraude ar sēni un burtiem Mic.

20.decembrī 66 gadi apritētu šovasar aizsaulē aizgājušajam māksliniekam Valdim Mackaram (Mic). Galerijas "Romas dārzs" ekspozīcijā skatāma plaša viņa darbu kolekcija.

Valda Mackara jeb, kā viņš parakstīja savus darbus, – Mic – daiļradei galerijas apjomīgajā Liepājas 20.gadsimta mākslas ekspozīcijā atvēlētā atsevišķa siena.

Gadu iepriekš – 2017.gada  septembrī – šajās pašās zālēs, klātesot autoram, tika atklāta Valda Mackara darbu retrospekcija "Veltījums Karalienei", kuru gleznotājs, Liepājas Universitātes profesors Aldis Kļaviņš atzina par "karalienes cienīgu". Tieši šī mākslinieka dažādu daiļrades posmu, žanru un radošu eksperimentu darbu izlase, kas izrādījās viņa pēdējais publiskais uznāciens vēl dzīvam esot, kļuvusi par galerijas kolekcijas pamatu.

Galerijas vadītāja Astra Dzērve stāsta:

"Galerijas "Romas dārzs" kolekcijā ir divdesmit mākslinieka Valda Mackara mākslas darbi, kas dod ieskatu mākslinieka daiļradē, jo pārstāv dažādus viņa mākslas posmus. Ne katrs no gleznojumiem ir datēts.

Senākie darbi ir no mākslinieka daiļrades pirmsākumiem, No šī laikaposma ir glezna "Ieva", kas diemžēl nav datēta, bet kā apliecina mākslinieka māsa Antra Kota, – tā ir Latvijas Mākslas akadēmijas modele, tātad darbs varētu būt saistīts ar šo posmu Valda Mackara daiļradē.

Mākslinieks apmeklēja arī Laimdota Mūrnieka Mākslinieku savienības gleznošanas studiju astoņdesmito gadu sākumā un no šī laikaposma kolekcijā ir gleznas "Dāma pītā krēslā" (1982), "Rudā" (1983) un "Dusošā" (1987).

Deviņdesmitos gadus pārstāv glezna "Rūtainā ainava" (1998).

Divdesmit pirmajā gadsimtā gleznotie darbi kļūst košāki, atbrīvotāki, darbos ieskanas jūras un "iedzintarojumu" tēmas – "Kuršu kāpa", "Vētras zirgi".

Tikai viens no galerijā esošiem darbiem ir no slavenā sēņu cikla. Tas ir pasteļzīmējums "Bērzlapītes".

Galerijā nonākusi arī astoņdesmito gadu vidū tapusi amizanta piespraude: no metāla stieples ir izlocīta sēnes forma un burti MIC. Tādas dažos eksemplāros tapušas Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas metālmākslas nodaļā. Mākslas studenti draudzīgi apcēluši jauno skolotāju, kura darbos tobrīd bijusi aktuāla sēņu tematika.

Starp laikabiedru portretējumiem ir mākslinieka gleznotā "Strūklakas kundze", kur mākslinieks izmano vārdu spēli, dodot nosaukumu Lui Fonteina dzīvesbiedres Ivonnas Kalitas portretiem".

Raibajā Liepājas mākslas ainavā Valdim Mackaram ir sava īpaša vieta, ko mākslinieks iezīmējis gan ar profesionalitāti, gan oriģinalitāti un savu personīgo attieksmi.

"Būt Māksliniekam provincē, varbūt nav tas pats vieglākais – uzturēt sevī dzīvu nervu, dzīvot līdzi gan pasaules, gan personīgajiem notikumiem un vienlaikus būt profesionāli varošam, jo sadzīve noēd un iespējams konkurences trūkums noēd vēl vairāk..." nesen, atklājot Liepājas mākslinieku kopizstādi, teica Mākslas akadēmijas profesors Kaspars Zariņš, atzīstot, ka ir jābūt drosmei, lai būtu Mākslinieks provincē.

Valdis Mackars profesionālo varēšanu, to, ka arī esot provincē var būt Mākslinieks, apliecinājis savos darbos, kuru lielu daļu tagad ikviens var aplūkot galerijas "Romas dārzs" ekspozīcijā "Liepāja-Laiks-Mākslinieks".

Valdis Mackars portālam irliepaja.lv par sevi ir teicis: "Esmu sarežģīts. Mani radu raksti ir ļoti raibi, un es apmēram zinu, no kuriem man ir krāsu izjūta – kopumā var paanalizēt, kas no kā ir nācis!"
Kā spilgtāko sava rakstura īpašību mākslinieks minējis pacietību.

"Iedvesmu gūstu savā ikdienā, piemēram, apmeklējot tirgus laukumu, protams, arī dabā. Ir mākslinieki, kuriem talants nāk "pa padusēm" ārā un ir tādi, kuriem pie savas meistarības jāpiestrādā. Manā gadījumā viens neizslēdz otru. Ar gadiem nedaudz ātrums mainās, izmērs, temati, krāsu biezums, tāpat arī krāsu fabrikas", tā Valdis Mackars.

Runājot par jubilejām, Valdis Mackars kādā intervijā irliepaja.lv ir teicis: "Cilvēki ir tādi ciparumāni, aizrāvušies ar dažādiem veciem kalendāriem, ciparu saskaitījumiem, reizinājumiem, dalījumiem. Ir ziema, viss ir savā kārtībā – putni kaut kādās dienās laižas uz kādu pusi, tas jau nav nekas traģisks un uz tām pašām lietām vajag paskatīties no komiskās puses. Jāsaglabā pozitīva attieksme pret dzīvi – tas ir ļoti daudz!"

Valdis Mackars dzimis 1952.gada 20.decembrī Liepājā. Mācījies Liepājas 1.vidusskolā, pēc tam mācības turpinājis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur izglītojies pie mākslinieka un pedagoga Matīsa Zavicka.

No 1973. līdz 1980.gadam studējis Valsts Mākslas akadēmijā, allaž īpaši uzsvēris, ka studējis pie Konrāda Ubāna un Aleksandra Dembo. Papildinājis zināšanas un prasmes arī pie mākslinieka Laimdota Mūrnieka Mākslinieku savienības gleznošanas studijā.

Kopš 1975.gada regulāri piedalās izstādēs, bet pirmā personālizstāde sarīkota 1983.gadā.

No 1983. līdz 2002.gadam Mackars izglītojis audzēkņus Liepājas mākslas vidusskolā. No 2002. līdz 2007.gadam strādājis par dizaina un stila mācības lektoru Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Autors virknei publikāciju (tās lasāmas arī irliepaja.lv) par mākslas stiliem, senajām latviešu etnogrāfiskajām zīmēm u.c.


Sludinājums

E
06:14 | 20/12/18
ZIŅOT
(-7)
(13)
+

Micītis bija pēdējo laiku vienīgā personība Liepājas mākslinieku vidū.

Ja?
13:43 | 20/12/18
ZIŅOT
(-6)
(8)
+

Pats/pati saprati, ko uzrakstīji?
a kas ir pēdējie laiki un kas ir personība? kas ta pārējie bezpersonības, vai?

Jaa
10:29 | 20/12/18
ZIŅOT
(-2)
(13)
+

Izturēja stilu līdz galam

valdis bija ists makslinieks...
13:50 | 20/12/18
ZIŅOT
(-0)
(7)
+

valdis bija ists makslinieks, tikai jau sakot ar 70-to vidu bija verojama interesanta draugu, kursabiedru reakkcija... kolidz kompanijai tuvojas valdis sava savdabigaja gaita, ta lielaka dala apklusa.... runaja, ka valdis ir stukacs... nu ko, sodien atver cekas maisus.... paskatisimies vai ta bija taisniba....

par Valdi
15:49 | 20/12/18
ZIŅOT
(-1)
(3)
+

Viņš bija ļoti kašķīgs. Varbūt meklēja savu īpašo patiesību. Par viņu dzīves pēdējās dienās atcerējās draugi no tālienes. Un atrada mirušu, kaut dažas dienas iepriekš bija dzīvs par dzīvāku. Kā sauc to... Jā, eitanāzija.Domāsim par to līdz dzīvosim, līdz eitanāzisimies... Kur tas notika.? Pāvilostas superīgajā nespējnieku namā.

Viņsaule
21:28 | 20/12/18
ZIŅOT
(-2)
(7)
+

Ne brīdinu, bet tikai atgādinu - par mirušiem, biedri, vai nu labu vai neko.Tāds Šaisaulei un Viņsaulei ir noslēgts līgums. Ignorējot šo līgumu, kādu var kas piemeklēt .

Par Valdi
11:00 | 21/12/18
ZIŅOT
(-1)
(3)
+

Nosaukt Valdi par kašķīgu nenozīmē viņu nopulgot. Viņam bija savi uzskati un viņš,tos teikdams, nevienu nesaudzēja. Lai vieglas smiltis bez liekulības piedevas. Ar-DIEVU Valdi!

nu divdabis...
22:48 | 22/12/18
ZIŅOT
(-1)
(0)
+

Tad jau tā nav bijusi kašķība, bet tiešums. Tie ir divi pilnīgi atšķirīgi jēdzieni. Un tad tā ir nopulgošana. Un dīdīties ap viņu bez vajadzības pēc nāves ir aprobežotība, ja ne vienkārši bezkaunība.

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki