Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Aleksandrs Kaire – erudīts ārsts ar augstiem ētikas principiem


atlikušas 250 zīmes


Aleksandrs Kaire – erudīts ārsts ar augstiem ētikas principiem (2)

Autors: Ilga Mantiniece, LU bibliotēkas eksperte
Piektdienā, 27. oktobrī, 2017 | BIRKAS: Aleksandrs Kaire , medicīna , vēsture , kuģis Saratov , Slimnīca
Izdrukāt Ziņot
Ārsts Aleksandrs Kaire.
Ārsts Aleksandrs Kaire.
FOTO: no earchive-estlatrus.eu

Ar autores atļauju piedāvājam Latvijas Universitātes bibliotēkas ekspertes Ilgas Mantinieces šā gada medicīnas vēsturnieku simpozijā nolasīto referātu par Liepājas ārstu Aleksandru Kairi.

Liepājas ārsts Aleksandrs Kaire (1873–1936) ir personība, kuru Latvijas Universitāte (LU) vēlējās redzēt savu mācībspēku rindās, taču nesaņēma viņa piekrišanu.

Kaire savu misiju saskatīja dzimtajai Kurzemei veltītā darbā. Ne velti viņš tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta izcilākajiem Liepājas ārstiem. LU pēc viņa nāves ar testamenta novēlējumu saņēma ārsta leģendāri plašo bibliotēku kā cieņas apliecinājumu universitātei. Tās saturs ir laikmeta liecība profesionāli erudītas, ar augstiem ētikas principiem apveltītas personības veidošanās ceļam.

Aleksandrs Kaire dzimis 1873. gada 27. augustā Rucavā, kur beidza proģimnāziju, tad Nikolaja ģimnāziju Liepājā un izglītību turpināja pašmācības ceļā. Vedenska ģimnāzijā Sankt-Pēterburgā 1901. gadā viņš nokārtoja pārbaudījumus kā eksterns un iestājās Sankt-Pēterburgas Universitātes Dabaszinātņu fakultātē.

Pēc II kursa pabeigšanas Kaire nolēma studēt medicīnu un iesniedza dokumentus Kijevas Universitātē, kura neakceptēja pāriešanu tajā, tad viņš pārcēlās uz Maskavu un veiksmīgi iestājās Maskavas Universitātes Medicīnas fakultātē, ko pabeidza ar izcilību. Provizora grādu Kaire ieguva 1907. gadā, bet 1908. gadā – ārsta grādu.

Kaire apsvēra zinātnieka karjeru un 1908.–1909. gadā bija Maskavas Universitātes Farmakoloģijas institūta subasistents. Vēloties paplašināt zināšanu apvārsni un joprojām interesējoties par dabaszinātnēm, Kaire 1909. gadā iesniedza lūgumu atjaunot viņu Sankt-Pēterburgas Universitātes Dabaszinātņu fakultātē, kur tika uzņemts III kursā, tomēr 1911. gadā tika izslēgts par mācību maksas nenokārtošanu. Dzīves apstākļi lika atgriezties Latvijā, kur pēc Skrundas rajona ārsta darbā pavadīta gada Kaire pārcēlās uz Liepāju, atvēra privātpraksi un pildīja arī pilsētas un tiesu ārsta pienākumus.

Kaire 1914. gadā apsvēra domu uzsākt arī teoloģijas studijas Tērbatas universitātē. Viņa bibliotēkā plašs grāmatu klāsts bija veltīts teoloģijas tematikai: kristīgajai filozofijai, baznīcas vēsturei, reliģijas ētikai. Taču karš šo nodomu izjauca. Tomēr dokumentos atrodams Kaires 1916. gadā rakstīts lūgums vēlreiz atjaunot viņu Sankt-Pēterburgas Universitātes Dabaszinātņu fakultātē.

Pirmā pasaules kara laikā Kaire darbojās Rīgā, uzņemoties sanitāro pārraudzību armijas aizmugurē, organizējot un vadot latviešu bēgļu lazaretes Suntažos un Rīgā, darbojoties Bēgļu apgādāšanas nodaļas Medicīniskajā padomē kopā ar Ā. Butulu, A. Skuju u. c. Kad 1917. gadā vācu armija ieņēma Rīgu, Kaire atgriezās Liepājā, kur vācieši viņu apvainoja spiegošanā, arestēja un gatavojās nošaut. Atbrīvošana tika panākta pēdējā brīdī.

Pēc kara Kaire bija pirmais Latvijas Pagaidu valdības medicīnas inspektors. Viņš atradās uz Latvijas Republikas Kara ministrijas kuģa “Saratova”, kas 1919. gadā pēc Aprīļa puča kļuva par Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vietu. Kaire vairākkārt tika aicināts pārcelties uz Rīgu, viņam tika piedāvāts Veselības departamenta direktora amats un Universitātes mācībspēka darbs, taču šie aicinājumi tika noraidīti, dodot priekšroku Liepājai.

Kaires vārds tiek daudzināts par milzīgo ieguldījumu iedzīvotāju veselības aprūpē Liepājas pilsētas slimnīcas galvenā ārsta un direktora darbības laikā no 1920. gada 1. decembra līdz 1933. gada 1. jūnijam. Kādu laiku viņš vadīja arī Liepājas Sarkanā Krusta slimnīcu, nodibināja un vadīja Sarkanā Krusta sanatoriju Bātē (pie Vaiņodes). Kaires lolojums bija arī viņa dibinātā Liepājas Žēlsirdīgo māsu skola. Divdesmito gadu pirmajā pusē Kaire rosīgi publicējās presē, lielākoties "Strādnieku Avīzē". Viņš rakstīja par sociālo apstākļu ietekmi uz tautas veselību, valsts atbildību, tuberkulozes apkarošanu, sanatoriju nepieciešamību, alkoholisma radītām sekām, arī iestājās pret tautas lētticību brīnumzālēm u. tml.

Kaires atteikšanās no Liepājas pilsētas slimnīcas vadītāja pienākumiem 1933. gadā skaidrojama ar politiskām intrigām. Arī iepriekš viņa kā sabiedriska darbinieka vārds un humāna cilvēka labā slava dažkārt tika izmantota ļaunprātīgās manipulācijās no vietējo sociāldemokrātu puses. Tomēr pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma viņš kā pilsētas valdes loceklis tika aicināts vadīt Liepājas pilsētas Palīdzības un veselības nodaļu un veikt pilsētas skolu valdes locekļa pienākumus.

Aleksandrs Kaire miris no vēža 1936. gada 20. decembrī.

LU 1937. gada pirmajā ceturksnī saņēma testamenta novēlējumu: viņa bibliotēku 20 000 latu vērtībā, vairākas gleznas, laboratorijas piederumus un dažādas ķimikālijas, ko sadalīja Medicīnas fakultātei un Centrālajai bibliotēkai.

Kaires personiskā bibliotēka, kas bija viena no plašākajām Latvijā, tika iekļauta Centrālās bibliotēkas fondā kā tāda, kas aptver vairākas jomas, nevis ir šauri specifiska, kas būtu jāsadrumstalo pa atsevišķiem Medicīnas fakultātes institūtiem vai katedrām. Tādēļ vēlākos gados, kad uz LVU Medicīnas fakultātes bāzes 1950. gadā tika organizēts Rīgas Medicīnas institūts, Kaires grāmatas palika LU Bibliotēkā.

Tuvāka informācija par dāvinātās bibliotēkas saturu plašākai publikai līdz šim nav sniegta, izņemot virtuāli pieejamo pēdējos gados ievietoto kolekcijas raksturojumu LU Bibliotēkas portālā.

Dāvinājuma iegrāmatošanai 1937./1938. gadā Centrālajā bibliotēkā tika veltīta atsevišķa inventāru grāmata ar nosaukumu “Dr. A. Kaires dāvināto grāmatu inventārs”, kas aptvēra 8454 inventāra vienības ar 8276 ierakstiem, kā arī 178 ierakstus ar dubletēm (otro eksemplāru).

Medicīna, teoloģija, filozofija, dabas zinātnes bija galvenās Kaires interešu jomas un viņa plašās bibliotēkas pamatnozares. Izdevumi bija vācu (7362 sējumi, t.i., 87%) un krievu (1090 sējumi, t.i., 13%) valodā, un vienīgi divas teoloģiska satura grāmatas bija latviešu valodā. Sakarā ar tēmu pārklāšanos ir grūti noteikt precīzus skaitļus nozarēs, bet medicīnas grāmatu īpatsvars veidoja aptuveni desmito daļu, aptverot terapiju, fizioloģiju, diagnostiku, farmakoloģiju, neiroloģiju, ķirurģiju utt. – praktiski gandrīz visu medicīnas spektru, ieskaitot arī tiesu medicīnu un kara medicīnu.

Ierakstos plaši pārstāvēta teoloģijas tematika (kristīgā filozofija, baznīcas vēsture, reliģijas ētika), filozofija, kultūras vēsture, socioloģija, psiholoģija, loģika, ētika. No slavenākajiem filozofiem krājumā ir I. Kanta, V. Vundta, G. E. Lesinga, S. Kirkegora, F. Nīčes u. c. izdevumi, daudz ir arī antīkās un austrumu filozofijas. Ļoti plašu klāstu filozofijas jomā veido pirmsrevolūcijas krievu izdevumi. Vērojot autoru sarakstu, redzams, kas veidojis ārsta filozofisko dzīves uztveri, – Ļ. Tolstoja sociālpolitiskie raksti, N. Berdjajevs, V. Solovjovs, N. Karejevs, S. Bulgakovs u. c.

Protams, daudzi no šiem izdevumiem padomju periodā tika ievietoti specfondā vai norakstīti. Inventāru grāmatas noslēguma lapā veikts ieraksts, ka tajā fiksētas 8454 inventāra vienības, no kurām 1948. gada 1. jūlijā LVU Zinātniskās bibliotēkas fondos faktiski bija 8133 un specfondā 37 eksemplāri, izslēgtas 284 vienības, bet vēlākajos gados specfondā ievietoto grāmatu skaits pieauga. Teoloģiskas ievirzes grāmatas sākotnēji veidoja aptuveni 40% no visas kolekcijas (A. Kairem bija iecere par teoloģijas studijām), taču padomju varas gados tās pārsvarā tika izslēgtas no fonda un ir saglabājušās visai nelielā skaitā. Sevišķi intensīvi tas norisinājās 1950. un 1951. gadā. Jau 1954. gada inventarizācijā cipari ir dramatiski: tiek konstatēts, ka no inventāru grāmatā uzrādītām vienībām esošas ir 4602, izslēgtās (t.sk. uz specfondu pārvietotās) – 3823, trūkstošās – 29 vienības. Nevēlamo tēmu izslēgšana vai norakstīšana intensīvi turpinājās arī vēlākajos padomju gados, tomēr dīvainā kārtā dažas tika no specfonda atgrieztas atpakaļ. Medicīnas grāmatas no ideoloģiskajām represijām cietušas vismazāk.

Kolekcijas sastāvā nav grāmatu reprezentācijai; tās bija grāmatas aktīvai lietošanai, pārsvarā izdotas 19. gs. beigās un 20. gs. pirmajos gadu desmitos. Dāvinājuma ierakstu tajās nav daudz, kas liecina, ka Kaire pats mērķtiecīgi iegādājies izraudzītās grāmatas. Atbilstoši savām dabaszinātnieka interesēm viņš grāmatu kolekciju papildināja ar izdevumiem par ģeoloģiju, botāniku, bioloģiju, zooloģiju, mikrobioloģiju, kosmogoniju, fiziku u.tml., tajā bija pat tālaika jaunākie izdevumi par relativitātes teoriju un atomu teoriju. Kā dabaszinātnieks, aptiekārs un ārsts Kaire guva izpausmi arī savā savāktajā grāmatu bagātībā. Pacientu dzīves ritējumam šai saulē sen ir apritējis noteiktais laiks, bet ārsta personība joprojām spilgti saredzama viņa izlolotajā un sabiedrībai nodotajā iespaidīgajā grāmatu krājumā.


Sludinājums

:)
14:48 | 29/10/17
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Tiešām izcila personība

Bite
12:45 | 10/11/17
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Pamatīgs pētījums.

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki