Liepājniece Lāsma Gaitniece kopš maija kļuvusi par Amerikā izdotā literārā žurnāla "Jaunā Gaita" redkolēģijas locekli.

Iepriekš Lāsma Gainiece (Ģibiete), pašreiz doktorantūras studente un latviešu valodas lektore Rīgas Tehniskās Universitātes e-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātē, ar izdevumu sadarbojusies kā grāmatu recenzente un literāte. Arī jaunajā, šās vasaras izdevumā (žurnāls iznāk četras reizes gadā) Lāsma Gaitniece recenzējusi divus literārus sacerējumus: Arno Jundzes jaunāko romānu "Bergs & relikviju mednieki" ("Ar Mozus grāmatu mūsdienu pasaulē") un Liepāju cieši saistīto Andras Manfeldes romānu "Virsnieku sievas" ("Sieviete kā sasists trauks"), kā arī publicējusi savu stāstu "Zāļu dienas brīnumzālīte".

Žurnāla izdevējs un galvenais redaktors ir Juris Žagariņš, redkolēģijā darbojas arī Voldemārs Avens, Māris Brancis, Vita Gaiķe, Anita Liepiņa, Maija Meirāne, Sarma Muižniece Liepiņa, Juris Šlesers un Lilita Zaļkalne.

Ar žurnāla saturu var iepazīties internetā.

Uzziņa
"Jaunā Gaita" ir 1955. gadā trimdā aizsākts un ilglaicīgi ārpus Latvijas izdots latviešu literārs žurnāls. Jaunā gaitā iesākumā bija Amerikas Latviešu jauniešu apvienības žurnāls. Tās autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji piederēja pirmajai trimdā izaugušajai paaudzei. Jaungaitnieku centrs atradās ASV vidienē, taču samērā aktīvu dalību neklātienē ņēma arī Kanādā, Zviedrijā un Austrālijā dzīvojošie literāti. Ar Jauno gaitu saistīti Valters Nollendorfs, Astrīde Ivaska, Aivars Ruņģis, Lalita Muižniece un citi. Jauna gaita bija pirmais trimdas latviešu izdevums, kas sāka regulāri pārpublicēt Latvijas 1960. gadu dumpīgās paaudzes dzejniekus, piemēram, Ojāru Vācieti un Imantu Ziedoni.

Žurnāla pirmā redaktore Lalita Muižniece sacījusi, ka iesākumā Austrumkrastā dzīvojošie Elles ķēķa literātu grupas pārstāvji nav vēlējušies publicēties žurnālā. Taču laika gaitā žurnāla publicējušies arī Linards Tauns, Gunārs Saliņš, Jānis Krēsliņs un citi Elles ķēķa literāti. Skaļākais un pamanāmākais jaungaitnieku novatorisms saistās ar Jāņa Turbada (Valtera Zepa pseidonīms) romāna "Ķēves dēls Kurbads" 1959. gadā publicēto fragmentu un Dzintara Soduma Džeimsa Džoisa Ulisa tulkojuma daļu publikāciju, kas izsauca ļoti asu diskusiju starp jaunās un vecākās paaudzes rakstniekiem, starp tradicionālā un modernistiskā izteiksmes veida atbalstītājiem

(Avots: Vikipēdija)