Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Arī Liepājas pedagogi piketā pie Saeimas prasa ievērot likumu


atlikušas 250 zīmes


Arī Liepājas pedagogi piketā pie Saeimas prasa ievērot likumu (8)

Autors: irliepaja.lv
Trešdienā, 20. martā, 2019 | BIRKAS: atalgojums , Simona Petrovica , LIZDA , pikets , streiks
Izdrukāt Ziņot
FOTO: LETA © Ieva Leiniša

Vairāk nekā pussimts Liepājas pedagogu šonakt devās uz Rīgu, lai piedalītos izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētajā piketā pie Saeimas.

Kā portālam irliepaja.lv pastāstīja Simona Petrovica, LIZDA Liepājas nodaļas vadītāja, uz piketu devušies gan LIZDA biedri, gan pedagogi, kuri nav arodbiedrībā. Izbraukuši jau pusčetros no rīta, lai pagūtu laikā, un tas arī izdevies, neraugoties uz lielajiem sastrēgumiem.

"Gribam, lai valdība pilda likumu un vienošanos par pedagogu algu palielināšanu un ievēro grafiku. Nākamais solis algu paaugstināšanā saskaņā ar grafiku ir septembrī.  Tā nav mūsu vaina, ka valdība ir mainījusies, pēctecībai ir jābūt un likums jāpilda," sacīja Petrovica.

Iepriekšējā naktī valdība tomēr esot atradusi  1,7 miljonus eiro, un ir cerība, ka septembrī nauda būs, tomēr LIZDA padome 27.martā nolēmusi pulcēties uz ārkārtas sēdi, jo, kā sacīja Petrovica, valdības solījumos ir daudz izplūdušu jēdzienu, un tas nerada pārliecību, ka tie tiks pildīti. Tāpēc arī joprojām pastāvot iespēja, ka būs arī izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkots streiks.

Pikets pie Saeimas tieši 20.martā saistīts ar to, ka šajā dienā parlamentā paredzēts apstiprināt valsts budžetu pirmajā lasījumā.

Aģentūra LETa ziņo, ka līdzekļus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildei valdības un Saeimas pārstāvji sola atrast līdz maija vidum, pēc tam grozot 2019.gada budžetu, tādējādi 1.septembrī nodrošinot pedagogu algu pieaugumu.

Kā šodien pēc tikšanās ar Ministru kabineta un Saeimas pārstāvjiem protestējošajiem pedagogiem sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, pedagogiem izdevies parādīt "spēku, pedagogu vienotību un saliedētību".

Sarunu gaitā tapis zināms, ka pedagogu algām jau tagad no nepieciešamajiem aptuveni 9 miljoniem eiro ir atrasti 1,7 miljoni eiro. Atlikušo naudu tiek piedāvāts meklēt kopīgā sadarbībā.

"Mēs piekritām kopīgai sadarbībai," pauda Vanaga. Piekrītot sadarbībai, LIZDA tomēr brīdinājusi, ka nākamajā nedēļā, 27.martā, LIZDA padome ārkārtas sēdē izvērtēs saņemto piedāvājumu, līdztekus lemjot par streika pieteikumu.

"Lemsim par streiku, lai būtu šis spiediens jeb pātaga. Ja valdības un parlamenta pārstāvji neatrod naudu līdz maija vidum un nepierāda, ka atlikušo naudu var atrast pēc viņu piedāvātā plāna, tad būs pedagogu streiks," teica Vanaga.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pastāstīja, ka puses šodien vienojušās par sadarbību, sagatavojot grozījumus 2019.gada valsts budžeta otrajam lasījumam. Likumprojektā otrajam lasījumam tiks iestrādāta apņemšanās nodrošināt pedagogu algu pieaugumu, ja būs izpildījušies vairāki nosacījumi, tostarp noticis darbs pie skolu tīkla sakārtošanas.

Tā kā 2018.gadā tika pieņemts lēmums, ka jāpiepildās indikatīvajiem rādītājiem, IZM precizēs skolu tīkla optimizācijas un efektivizācijas redzējumu, to nenosaucot konkrētos skaitļos, bet gan darbos, teica Šuplinska.

IZM 29.martā saņems pašvaldību izstrādātās skolu tīkla un izglītības stratēģijas, 17.aprīlī ieplānoti semināri ar izglītības pārvaldēm, tajos analizējot pirmos datus, mēneša beigās notiks reformu plānu saskaņošana ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, savukārt 14.maijā IZM prezentēs skolu tīkla un pamatvajadzību groza modeli izglītības sistēmai kopumā, pastāstīja ministre.

Šuplinska pastāstīja, ka Finanšu ministrija visu laiku meklē grafika pildīšanai nepieciešamos līdzekļus. "1,7 miljoni eiro jau ir ielikti šajā fundamentā," teica Šuplinska.

Saskaņā ar ministres teikto, šie līdzekļi iegūti no ēnu ekonomikas apkarošanas pozīcijām.

Ja 2019.gada valsts budžeta otrajā lasījumā tiks apstiprināta atruna par mērķi celt pedagogu algas, tad, atrodot līdzekļus, Saeimai vēlāk nāksies grozīt valsts budžetu. Tas varētu notikt pirms Saeimas aiziešanas atvaļinājumā vasarā, kas nozīmē, ka nauda ir jāatrod līdz jūnijam, piebilda ministre.

Kā ziņots, šorīt pie Saeimas piketē aptuveni 2000 pedagogu, pieprasot iepriekš apstiprinātā darba samaksas pieauguma grafika izpildi. LIZDA priekšsēdētāja Vanaga skaidroja, ka valdības nostāja, nepildot iepriekš apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, spiež skolotājus doties ielās.

Ministru kabinets, izskatot 2019.gada budžetu, neatbalstīja LIZDA priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām. Vanaga aicināja valdību paredzēt līdzekļus pedagogu darba samaksas palielināšanai un pārtraukt retoriku, ka izglītībā netiek veiktas reformas, kas tiek piesauktas kā iemels pedagogu darba samaksas pieauguma nenodrošināšanai. Vanaga norādīja uz kopumā 15 veiktām vai procesā esošām reformām.

Šuplinska tomēr norādīja, ka reformas izglītībā netiek veiktas. Turklāt ministre aicināja vērtēt, vai situācija ar pedagogu darba samaksu tiešām ir tik kritiska, norādot uz statistiku, kad skolās, kur pedagogu ir vairāk nekā skolēnu, vidēji tiek maksāti 710 eiro vai pat vairāk.

Tajā pašā laikā Šuplinska atzina, ka joprojām tiek meklēti risinājumi, lai izglītības reformu īstenošanas gadījumā varētu rast finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Kā piemēru ministre minēja Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumu lietderības pārskatīšanu.

Dienu pirms protesta akcijas Kariņš atkārtoti aicināja arodbiedrību uz sarunām par iespējamu vienošanos 2019.gada budžeta projektā paredzēt iespēju ievērot algu paaugstināšanas grafiku, taču tas būtu darāms, ievērojot vairākus nosacījumus, tostarp reformu izpildi.

Minētā saruna nevainagojās ar rezultātu, valdības pārstāvjiem nespējot pārliecināt arodbiedrību par iespējamajiem finansējuma avotiem grafika izpildei.

Šuplinska, komentējot sarunu gaitu, sacīja: "Finanšu avota šobrīd nav."

Sludinājums

Skaisti
11:55 | 20/03/19
ZIŅOT
(-9)
(12)
+

" skolās, kur pedagogu ir vairāk nekā skolēnu, vidēji tiek maksāti 710 eiro vai pat vairāk"

Nevajag tikai
12:35 | 20/03/19
ZIŅOT
(-4)
(23)
+

Vispirms reformas, tad naudu. Naudas sistēmā pietiek, vairāk tur nevajag. Jāīsina skolu un augstskolu skaits. Jāseko Igaunijas piemēram, kur bija veiksmīga reforma, rezultātā 2x lielākas algas un daudz kvalitatīvāka izglītība. Mums te vispār pierasts - kā kādas problēmas, tā esot naudas par maz. Lietderīgi izlietot esošo vajag, biedri. Tas pats medicīnā un citur. Un vispār - jāsāk ar attieksmi un produktivitāti. Un nav ko ražot nejēgā daudz skolotājus par valsts budžeta naudu, no kuriem daudzi pēc tam pat nestrādā profesijā. Mūsu skolas un augstskolas lielākoties nesniedz kvalitatīvu izglītību. Diemžēl.

to Nununu
16:50 | 20/03/19
ZIŅOT
(-1)
(9)
+

Nav, nav ar daudzām skolām ok. Tomēr interesanti: tiesnešiem, prokuroriem, mazliet arī mediķiem palielina algas.Deputātiem arī, protams. Vai šeit viss ok? Nezkāpēc tas Jūs nesatrauc????

Nununu
15:18 | 20/03/19
ZIŅOT
(-2)
(9)
+

1) Un ar pārējām skolām tā kā viss, tavuprāt, o.k.? :-D Nevajag tikai - līmenī īsti nav ne vidusskolas, ne augstskolas.
2) Kurā vietā te bija minēts, ka tie ir biznesa uzņēmumi? Vai tad tikai uzņēmumiem jābūt produktīviem?
3) Kur tu izlasīji, ka reformas jāveic skolotājam???
4) Izlasīji visu pēc būtības? Tiešām?

Vajag gan
14:32 | 20/03/19
ZIŅOT
(-5)
(11)
+

1)Kas attiecas uz augstskolām-pilnīgi piekrītu! Kvalitāte-nekāda.
2) Skolas NAV biznesa uzņēmumi, līdzīgi kā medicīna, valsts aizsardzība, drošība utt.
3) Skolotājam NAV jāveic dažādas "ŗeformas",tas ir valsts, pašvaldību, ministrijas PIENĀKUMS!
4)Ja tiek bazūnēts, ka vidējā alga LR ir vairāk nekā 1000,bet tūlīt būs 1100, tad učuku prasība pēc APSOLĪTIEM 750 pat ir pieticīga.....

Zinošais
14:34 | 20/03/19
ZIŅOT
(-5)
(14)
+

Taisnības labad gan jābilst, ka Igaunijā nav 2x lielākas algas, Lietuvas skolotājiem pat zemākas. Bet stāsts jau nav par to - vērts zināts, ka Latvijā ir lielāks pedagogu skaits nekā Igaunijā un Lietuvā. Arī skolu Latvijā ir par daudz, ka atšķirībā no citām valstīm jāuztur dārga divu valodu skolas, atgādināt arī nevajag. Izdariet secinājumus paši.

45
18:55 | 20/03/19
ZIŅOT
(-5)
(8)
+

Jaunā izglītības koncepcija : Skolotājs seko skolniekam !
Tas nozīmē - ja no pagasta 30 bērni aizbraukuši uz UK, tad skolotājs arī dodas tiem līdzi.
Tas ir godīgi un taisnīgi.

55
20:39 | 20/03/19
ZIŅOT
(-3)
(7)
+

Interesanta doma! Bet vēl labāk būtu, ja uz UK(uz neatgriešanos) visi tie deputāteļi, bezjēdzīgie reformatori un citi liekēži.

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki