Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Arī "Neatkarīgā" raksta par topošo jūrnieku pārkrievošanu Liepājā


atlikušas 250 zīmes


Arī "Neatkarīgā" raksta par topošo jūrnieku pārkrievošanu Liepājā (7)

Piektdienā, 12. oktobrī, 2012 | BIRKAS: Jūrniecības koledža , valsts valoda , Ivars Virga , VVC
Izdrukāt Ziņot

Arī līdz Rīgai atceļojušās baumas, ka Liepājas Jūrniecības koledžā latviešu valodā tiek pasniegta vien angļu valoda un fizkultūra, ironizē „Neatkarīgā Rīta Avīze” (NRA).

Pēc Viktora Birzes publikācijas mūsu portālā „Vai Liepājas Jūrniecības koledža ārpus likuma?”, par situāciju ieinteresējusies arī NRA.

Laikraksts šodien, 12.oktobrī, raksta: „Līdz Rīgai atceļojušās baumas, ka Liepājas Jūrniecības koledžā latviešu valodā tiek pasniegta vien angļu valoda un fizkultūra, ir sarkastisks pārspīlējums, taču faktu, ka skolā ir nopietnas problēmas ar valsts valodas lietošanu, apstiprina gan Valsts valodas centrs (VVC), gan arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Koledžas vide ir izteikti krieviska – lielākoties krievu tautības pedagogi māca lielākoties krievu tautības studentus, un šajā kompānijā iemaldījušies latvieši ir spiesti pielāgoties šiem apstākļiem. Arī tam, ka grāmatas ir kirilicā. Šo varētu uzskatīt par katra jaunieša brīvu izvēli, ja vien skola laikus brīdinātu, ka daļa izglītības notiek krievu mēlē. Taču skola to kategoriski noliedz, turpina uzturēt ilūziju, ka krievi ar krieviem runā latviski. Arī skolas mājaslapā par iestādē valdošo krievisko vidi liecina vien pasniedzēju uzvārdi.

Direktors Ivars Virga apgalvo: «Mēs stingri skatāmies, lai krieviski nerunā. Nu, jā, ja kāds nesaprot, kaut ko jau pārtulko. Bet principā visas mācības notiek latviešu valodā. Grāmatas gan ir krievu valodā, jo latviešu valodā tādu nav.» Viena grāmata jūrniecības nozarē gan esot izdota – Kuģa noturība, taču par bestselleru tā nekļuva. 60 eksemplāru nopirkusi koledža, 60 – Latvijas Jūras akadēmija. Pārējais metiens put noliktavās nevienam nevajadzīgs, un tas nozīmē, ka otrreiz grāmatu jūrniekiem latviešu valodā neviens nemēģinās izdot.

Vairāk nekā pietiekami profesionālās mācību literatūras ir angļu valodā, bet direktors apgalvo: «Tie bērni saka, mēs labāk krieviski saprotam. Lasīt tehnisko literatūru ir vieglāk krieviski, turklāt tad arī vecāki bērniem var palīdzēt mācībās.» I. Virgas skaidrojums tomēr nešķiet pārliecinošs, jo starptautiskā jūras valoda ir angļu valoda, nevis krievu. To Neatkarīgajai apstiprina Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš: «Jūrā vajag angļu valodu. Bez krievu valodas var iztikt. Cita lieta, ka uz kuģa valoda var būt dažāda. Tā piemēram viens mūsu absolvents uz sava kuģa ir savācis tikai latviešus.»

Liepājas Jūrniecības koledžā, kur mācās ap 600 audzēkņu, latvieši ir aptuveni 35 procenti.

Arī akadēmijā, kas ir augstākā izglītības iestāde jūrniecībā Latvijā, mācās gana daudz krievu, taču proporcija ir otrāda. Augstākais latviešu īpatsvars pēdējos gados ir bijis 73%, bet parasti gan esot mazāks. Mācības akadēmijā notiek latviešu un angļu mēlē. Audzēkņiem problēmu nav.

Tas liek domāt, ka arī Liepājas koledžas audzēkņu grūtības ar angļu un latviešu mēli ir izdomātas, vai arī – drīzāk problēmas ir pašiem pasniedzējiem. Koledžas direktors atzīst, ka pasniedzēji noveco un atrast jaunus kadrus, kas runā latviski, esot ļoti sarežģīti: «Kurš tad te nāks, ja jūrā var nopelnīt vismaz 2000 latu, bet pie mums 350. Tikai fanātiķi!» I. Virga vēsta, ka esošie fanātiķi, proti, visi koledžas pasniedzēji mākot pienācīgā līmenī runāt latviski. To apstiprina arī valodas centrs, tikai ar atrunu, ka prasme vēl nenozīmē, ka tā arī tiek likta lietā. Ir aizdomas, ka netiek. Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis spriež, ka mācīšanas process jākontrolē Izglītības ministrijai un ir jāgūst pārliecība, ka mācības notiek valsts valodā.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņeviča apstiprina, ka par Liepājas Jūrniecības koledžu esot saņemtas vairākas sūdzības, tajā skaitā par mācīšanu krievu valodā. Skolai sniegta virkne obligātu priekšrakstu, un pēcpārbaudē secināts, ka inspektoru klātbūtnē tie tiek ievēroti."

Sludinājums

Bij.mehāniķis
15:34 | 12/10/12
ZIŅOT
(-1)
(3)
+

Šī skola ir kauna traips Liepājai. Var jau šie pedagogi komentāros slavēt sevi, izlikties par audzēkņiem un citādi demagoģēt, bet jūrniecības koledžai jau sen ir slikta slava ar savu padomisko saturu.Un runa nav viss par krievu valodu vai krievu cilvēkiem, bet gan par to ārpātu, kas darās šīs skolas pedagogu galvās. Pāšpasludinājuši krievu valodu par starptautisko jūrniecības valodu, jauniešiem māca no padomju grāmatām navigāciju un pēc tam brīnās, ka latvieši labāk izvēlas būt par juristiem vai psihologiem, nevis apgūst jūrnieka profesiju. Tak kauns un negods!

Андрей
16:08 | 12/10/12
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Мелочь, но международный морской язык не русский ... И не вижу логики, почему обучение не может осуществляться на английском языке. Латышам хорошо, и русским хорошо.

мама
14:29 | 14/10/12
ZIŅOT
(-1)
(0)
+

Андрей, так ведь на чистом латышском языке написано, что дети предпочитают учебники на русском,а не на английском, им так проще понять тему. Вам-то что непонятно??? Как можно изучать навигацию на английском ещё толком не зная английского?

Pjetras
18:30 | 12/10/12
ZIŅOT
(-1)
(1)
+

To bij.mehanikis

No grāmatām, kas izdotas vēl padomju laikā, māca tikai tapēc, ka jaunas neviens netaisa, jo tas nevienam nav izdevīgi. Un man tikai 2 skolotāji ir kuri māca krievu valodā, tākā nevajag te pārspīlēt. Ja negrib mācīties, tad vienmēr būs problēmas.

Džo
22:20 | 12/10/12
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Kādam ir jābūt idiotam un loham,lai cerētu,ka jebkad latviešu valodā tiks izdotas pilnīgi visas mācību grāmatas!!!! Vai tad tiešām grūti saprast, ka aiz loga 21.gadsimts un grāmatas nav racionāli štancēt, ja iespējams tulkot visu mācībās nepieciešamo digitāli! Lai gan, vai tad skola, kuru vada 90 gadus vecs cilvēks to kāds zin...

Valoda
12:56 | 13/10/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

runa jau nav par grāmatām, Džo

Miss Kašķe
16:40 | 13/12/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Vai tad tiešām nesaprotat, ka grāmatu latviešu valodā vienkārši nav? UN, ka māčities no krieviski sarakstītām grāmatām latviešu valodā nesanāk\? Visus šos gadus skolā ir bijusi brīnišķīga saskaņa, ģimeniska attieksme pret bērniem, labs skolotāju kolektīvs. Un zina jau visi to latviešu valodu. Tad ko darīsi, ja no 600 tikai 35%, tas ir 210 bērnu ir latvieši.? Un teisa arī tas, ka ģimenē krievu bērnu runāt latviski nepiespiedīsi. Nevienā valstī tā nekasās ar to valodu, kā te pie mums. Bet te ir dziļākas saknes! Vienkārši kāds, kas nespēja pielāgoties koledžas likumiem un kārtībai, vai pat kādi, nolēmuši atriebties! Man kauns. Man dusmas!

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki