Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Barikāžu laiks: vai šodien mēs tā varētu?


atlikušas 250 zīmes


Barikāžu laiks: vai šodien mēs tā varētu? Agra Dzelmes izstādes

Autors: Sarmīte Pujēna
Pirmdienā, 22. janvārī, 2018 | BIRKAS: Latviešu biedrības nams , izstāde , muzejs , barikādes , koncerts , zemessardze , foto , Agris Dzelme
Izdrukāt Ziņot
Agris Dzelme (no kreisās) un Visvaldis Pelns izstādes atklāšanā.
Agris Dzelme (no kreisās) un Visvaldis Pelns izstādes atklāšanā.
FOTO: Modris Helds

Aizvadītā nedēļas nogale atkal lika atcerēties un pārdomāt, kāpēc toreiz, pirms 27 gadiem, cilvēki brauca uz Rīgu un bija gatavi kailām rokām aizstāvēt brīvību.

Sestdien, 20.janvārī, foto izstādi "Barikādes Liepājā" atklāja muzeja ekspozīcijā "Liepāja okupāciju režīmos". Izstādē skatāmas fotogrāfijas no 1991. gada janvāra notikumiem Liepājā un Ļeņina pieminekļa demontāža pēc Augusta puča (zināmi tikai divu izstādīto fotogrāfiju autori: apsardzi pie Ļeņina pieminekļa fiksējis Aigars Hibneris, bet liepājniekus uz barikādēm Rīgā fotogrāfējis Pēteris Jaunzems). Netrūka arī uzrunu, dziesmu, tradicionālā ugunskura un biezputras muzeja pagalmā, un, protams, jauno zemessargu zvēresta.

Piektdien, 19.janvārī, romantisko, bet arī skarbo un pat traģisko barikāžu laiku atgādināja Latviešu biedrības nams, kas bija aicinājis uz liepājnieka, Rīgas Kinostudijas kinohronikas operatora Agra Dzelmes fotoizstādi "Trauksmainais cerību un neziņas laiks" un Romualda Pipara dokumentālo filmu "Vēsture aiz kadra".

"Ja nebūtu barikādes, diez vai mēs te šodien tā stāvētu," izstādes atklāšanā sacīja Agris Dzelme, pateicoties liepājniekiem, kuri 1991.gadā devās uz Rīgu, lai aizstāvētu brīvību.

"Vai šodien mēs tā varētu?" – vaicāja izstādes autors.

To liepājnieku vidū, kuri 1991.gada janvārī atradās uz barikādēm, bija arī Agra Dzelmes draugs, liepājnieks un kādreizējais metāllējējs un jau toreiz triju bērnu tēvs Visvaldis Pelns, kurš smaida arī no vairākām izstādē redzamajām fotogrāfijām.

Visvaldis Pelns atcerējās, kā nokļuvis uz barikādēm. "Toreiz braucu autobusā mājās no Vislatvijas manifestācijas Daugavmalā. Autobusā visu laiku skanēja radio, aicinot doties uz Rīgu, uz barikādēm. Skrundas autoostā pretī ieraudzīju autobusu, kas brauca no Liepājas uz Rīgu. Kāpu ārā no sava autobusa un sēdos rīdziniekā. Domāju, ja aizbraukšu mājās, kas mani vairs laidīs!"

Visvaldis Pelns trīs naktis pavadījis Zaķusalā, sargājot Latvijas Televīzijas studiju.

Pirmā fotogrāfijā, kas skatāma foajē, datēta ar 1987., nevis 1991.gadu. Kāpēc tā? Kāds tai sakars ar barikādēm?

"Tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāju nostāja un vienota domāšana sāka veidoties jau ilgi pirms barikādēm... Atceros tādu laiku, kad cilvēku protestēja pret Daugavas HES celtniecību, Dainim Īvānam sūtīja tiešām daudz vēstules, maisiem, un režisors Romualds Pipars no Rīgas Dokumentālu filmu studijas sāka veidot filmu "Demokrātijas stunda". 1987.gads un "Demokrātijas stunda"."

Tieši tur arī tapusi pirmā Agra Dzelmes izstādes "bildīte". Tai seko Latvijas Tautas frontes veidošanas laiks, manifestācijas, tautas viļņošanās. Dzelmes attēlos visbiežāk skatāmi viņa kolēģi – Rīgas Dokumentālo filmu studijas operatori, režisori, kas šos notikumus iemūžināja. Viņu vidū arī Juris Podnieks, kurš nofilmēja asiņaino 1991.gada 13.janvāra slaktiņu pie Viļņas televīzijas, slepus atveda šos kadrus uz Rīgu un televīzija nekavējoties tos parādīja. Tas bija signāls, lai sāktos tautas manifestācija un barikādes.

Filmēt bijis ļoti grūti, jo arī operatoru, tāpat kā visas tautas emocijas situšas augstu vilni.

Dzelme atcerējās, ka tolaik, kad neviens nevarēja būt drošs, ar ko viss beigsies, dokumentālisti, kas parasti strādāja pa vienam, apvienojušies un strādājušas vairākas grupas kopā. Tieši tad Agris Dzelme nereti "licis kinokameru padusē" un ņēmis rokā fotoaparātu.

"Redzot, ka visi filmē visu – tautu, prominentas personas, bet neviens nefotografē tos, kuri to dara, es, protams, esot savas Dokumentālo filmu studijas hronikas patriots, sāku fotografēt viņus."

Iemūžinājis daudzus, bet ne visus – tolaik Dokumentālo filmu studijā strādājuši ap divdesmit operatori un viņu asistenti, Dzelmes fotogrāfijas fiksēti ap desmit.

20.janvārī tika nošauts Rīgas Dokumentālo filmu studijas operators Andris Slapiņš, ievainots tika un vēlāk mira arī Gvido Zvaigzne. Gadu vēlāk dīvainos apstākļos gāja bojā Juris Podnieks.

"Vai tās bija nejaušības? Spriediet paši..."

Izstādi Liepājas muzeja ekspozīcijā "Liepāja okupāciju režīmos" varēs apskatīt līdz 23. martam, Latviešu biedrības namā – līdz 30.janvārim.


Attēli:

Sludinājums

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki