Liepājas Universitātes (LiepU) vadība pieņēmusi lēmumu slēgt un iekonservēt tās rīcībā nodoto ēku Baseina ielā 9. Lielākā daļa mantu jau izvākts.

Par to, ka Baseina ielā gaidāmi Jurģi, portālu informēja LiepU lektore un Liepājas Zaļā centra (LZC) vadītāja Inese Eistere, kura par šo faktu nebija sajūsmā.

Nevalstiskā organizācija Liepājas Zaļais centrs dibināta pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, un, kamēr tās birojs atradās LiepU galvenajā ēkā Lielajā ielā, centrs bija aktīvs un pamanāms. Taču pēdējā desmitgadē Zaļajam centram nācies jau divreiz pārcelties uz citām telpām. Katra tāda pārvākšanās Zaļajam centram nozīmē arī ilgstošu dīkstāvi, jo gadu gaitā dažādu ar vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību saistītu grāmatu, žurnālu, sasistematizētu dokumentu un citu materiālu, kādu citur nav, sakrājies tūkstošiem. Jā, un ne tikai tas – iepriekšējo reizi pārvācoties, daļa Zaļā centra arhīva pazudusi kopā ar grāmatu sekciju.

„Lielā ielā bijām apmēram divpadsmit gadus, pēc tam piecus sešus gadus mitinājāmies LiepU ēkas Kūrmājas prospektā verandā, bet pirms četriem gadiem mūs pārcēla uz Baseina ielu 9, un nu mani liek pavisam ārā,” stāsta centra vadītāja.

Vienīgais, ko LiepU var ierādīt, portālam atzina, rektora vietnieks attīstības jautājumos Dzintars Tomsons – telpu, kur uzglabāt Zaļā centra arhīvu (tā izrādījās kādreizējā bumbu patvertne LiepU pagalmā – S.P.). Tomsons nenoliedz, ka mācību iestādē vienprātīgi pieņemts lēmums Zaļajam centram augstskolas īpašumos vairs biroja telpas neierādīt. „Universitātei ir pavisam citi mērķi – mācību un pētnieciskais darbs, Zaļais centrs tomēr ir nevalstiska organizācija, turklāt pēdējos gados arī nebija sevišķi aktīva, bet mums jau tā trūkst telpu,” teic Tomsons.

Inese Eistere cerējusi, ka, ņemot vērā centra nopelnus, palīdzēs pašvaldība, bet domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš viņai jautājis – kas par telpām maksās? „Man, protams, nav naudas, agrāk vides NVO organizācijas atbalstīja Vides fonds, bet nu jau vairākus gadus pārstājis to darīt”.

Daļu Zaļā centra grāmatu kolekcijas savās krātuvēs gatava uzņemt Centrālā zinātniskā bibliotēka, bet ko darīt ar pārējo Inese Eistere nezina. Vest uz ierādīto bunkuru? Taču tur strādāt nevarēs. Varbūt Liepājā ir kāda organizācija, uzņēmums, mācību iestāde, kas var dot patvērumu Zaļajam centram? Inese Eistere ar pateicību pieņemtu jebkuru piedāvājumu, jo pretējā gadījumā Zaļajam centram sava darbība jāizbeidz.

 Kas notiks ar Baseina 9?
Ēka Baseina ielā 9 tiks iekonservēta, saka Dzintars Tomsons. Kā pārliecinājās portāls, elektrība tajā vēl nav atslēgta, bet Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes mēbeles un citas mantas jau gandrīz pilnībā izvestas. Ziemā ēku vairs neapkurināšot, nodarbības studentiem un citi pasākumi ēkā arī vairs nenotiks. Pagaidām vienā pirmā stāva spārnā paliks tikai izdevniecība „LiePa”, kurai pārvietot iespiedmašīnas būtu ļoti sarežģīti. „Riskēsim!” – portālam atzina izdevniecības vadītāja Inga Ronče. Sildīšoties ar elektrību.
    
Gan Zaļajam centram ierādītā telpa, gan kāda vaļā atstāta auditorija trešajā stāvā ir labā kārtībā – redzams, ka nesen veikts kosmētiskais remonts. Tomēr pēc rektora vietnieka teiktā simts gadus vecais vēsturiskais nams tehniski ir sliktā stāvoklī – gan logi, gan jumts, gan komunikācijas. Kapitāli ēka neesot remontēta visus pēckara gadus. Bijusi cerība uz Eiropas struktūrfondu vai Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējumu, taču tā nav piepildījusies, atzīst Tomsons.

Augstskolas rektors Jānis Rimšāns skaidro, ka Baseina ielas ēka esot tādā stāvoklī, ka „negribas riskēt”. Tomēr pavisam atteikties no tās universitāte neplāno. „Gribam to izmantot sabiedriski noderīgi”. Tieši kā, pagaidām rektors vēl nezina, jo lēmums iekonservēt ēku pieņemts relatīvi nesen – apmēram pirms mēneša. Taču, saka Rimšāns, universitātē esot izsludināts iekšējais ideju konkurss, kā labāk ēku izmantot. Rektors labprāt uzklausīšot arī priekšlikumus „no malas” (Tā kā ēka būvēta emigrācijas vajadzībām, Ingas Rončes ieteikums – ierīkot tajā Emigrācijas muzeju, starp citu, tieši šādam mērķim pirms dažiem gadiem Liepājā tika meklētas telpas).

Rimšāns cer, ka nākamajā plānošanas periodā universitātei varbūt vēl izdosies piesaistīt struktūrfondu līdzekļus Baseina ielas ēkas renovācijai. Pagaidām plānots remontēt vienīgi ēku Lielajā ielā, jo tās remontam ir piešķirts ERAF finansējums.

Uzziņa
Nams Baseina ielā 9
20.gs.sākumā Krievijas – Austrumāzijas kuģniecības sabiedrība ēku uzbūvējusi emigrantu poliklīnikas vajadzībām, un ik gadu pirms izceļošanas uz ASV tajā karantīnā uzturējās vairāki tūkstoši cilvēku.

Pēc Otrā pasaules kara ēka kļuva par mājvietu Skolotāju institūtam – Liepājas universitātes priekštecim.

((Avots: vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš)

Liepājas Zaļais centrs
Viena no vecākajām vides organizācijām Liepājā, dibināta 1990. gadā, iedvesmojoties no Vides aizsardzības kluba.

Lielākie īstenotie projekti: ”Veloceliņu plānojums Liepājas pilsētai” (1996, kopā ar Klaipēdas zaļajiem), guvis ievērību Vācijā; „Dižkoku identificēšana un uzskaite Liepājas pilsētā”; „Dienas bez auto”, vēlāk „Eiropas mobilitātes nedēļas” organizēšana sadarbībā ar domi (2001–2009);

Citas aktivitātes: protesti pret nepārdomātiem būvniecības projektiem pilsētas vēsturiskajā centrā, divu auto stāvvietu projektēšanu Jūrmalas parkā, papildus celiņu izbūvi un koku bojāšanu/iznīcināšanu Rožu laukuma pārbūvē, lopkautuves projektēšanu tuvu pilsētas centram u.c.

(Avots: Inese Eistere)