Pie mums griezās portāla lasītājs Imants (uzvārdu neminēsim), kuram, pamatojoties uz likumu „Par dzīvojamo telpu īri” un domes saistošajiem noteikumiem, piešķirtas īres tiesības.

Pašvaldība gatava līgumu slēgt vien uz sešiem mēnešiem, un tieši tas Imantam raisa bažas. Vispirms jau tādēļ, ka dzīvoklis ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, par ko pārliecinājās arī portāls.

Turklāt pašvaldības piedāvātajā līgumā teikts, ka īrnieka  pienākums ir par saviem līdzekļiem veikt telpas kārtējo remontu.

„Nepieciešams ne vien kosmētisks, bet pat kapitāls remonts,” saka Imants, rādot nolupušās sienas bez tapetēm, kurās redzamas dziļas plaisas, kas radušās visticamāk nama pamatu nosēšanās rezultātā. Tāpat, veco, ietrunējušo logu rāmji istabā laiž lietus ūdeni, tas appludina grīdu.

„Logi jāmaina, un ne jau tikai tādēļ, lai siltums turētos, bet arī, lai neappludinātu kaimiņus, jo viņiem radītie zaudējumi būs jāmaksā man,” teic pašvaldības dzīvokļa saņēmējs.

Imants būtu gatavs šos apjomīgos darbus veikt, taču, ja īres līgums tiek slēgts vien uz pusgadu, viņš nevar būt drošs, ka pēc līguma termiņa beigām pašvaldība viņu neizliks no izremontētā dzīvokļa, lai ielaistu tur kādu citu.

Kompensācija par ieguldīto dzīvokļa remontā tiek solīta vienīgi samazinātas īres maksas veidā. Taču īre ir tikai desmit lati mēnesī, bet dzīvokļa remontā būs jāiegulda daudzi simti, ja ne tūkstoši.

Domes Nekustamo īpašumu pārvaldes Mājokļu daļas vadītāja Maija Frīdmane portālam skaidroja, ka Imanta satraukumam nav pamata. Viņa uzsver, ka Mājokļu daļa ir radīta, lai iespēju robežās palīdzētu grūtībās nonākušajiem pilsētniekiem, nevis apgrūtinātu viņiem dzīvi.

„Likumdošana ir sakārtota tā, ka īrnieks savās tiesībās ir aizsargāts, un pašvaldība pēc sešu mēnešu pārbaudes termiņa beigām ir tiesīga nepagarināt līgumu tikai tad, ja īrnieks nepilda īres līgumā noteiktās saistības,” stāsta Frīdmane.

Amatpersona skaidroja, ka sākotnējais pārbaudes īres termiņš noteikts uz sešiem mēnešiem vienīgi tādēļ, lai pašvaldība būtu droša, ka dzīvokļa saņēmējs godprātīgi maksā, neizmitina dzīvoklī apakšīrniekus vai nebojā pilsētas īpašumu.

Kas attiecas uz remonta izmaksām, Mājokļu daļas vadītāja uzsver, ka godprātīgam īrniekam faktiski ir beztermiņa iespējas dzīvot izremontētajā dzīvoklī, un īres tiesības atstāt mantojumā pirmās pakāpes piederīgajiem.

Turklāt, ja pēc apsekošanas, piešķirtajā dzīvojamā platībā atklājas tādi defekti, kas rada ļoti augstas remonta izmaksas, kuras īrnieks nav spējīgs segt par saviem līdzekļiem, viņam ir iespējas iesniegt lūgumu domes Sociālo lietu komisijā, lai pašvaldība palīdz segt remonta izmaksas.