Lai ieinteresētu bērnus ar invaliditāti apgūt eksaktās zinātnes, "Narvesen" labdarības akcijas ietvaros 1.novembrī notika nodarbības Liepājas speciālajā internātpamatskolā.

Kā pastāstīja skolas mācību pārzine Valentīna Osmolovska, eksperimentos un to vērošanā bija iesaistīti visi 120 skolēni, sākot no 1. līdz 9.klasei, kā arī arodklašu audzēkņi.

“Bija interesanti, bērniem ļoti patika gan dūmu mākoņi, gan raķetes palaišana, gan glābšanas laivas misija.”

Šā gada pavasarī "Narvesen" veikalos ir saziedoti 4260 eiro, kas zinātkāres centra "Zinoo" speciālistiem ļauj izglītot bērnus ar invaliditāti visā Latvijā. Pateicoties ziedojumiem, gandrīz 550 bērniem ar invaliditāti ir iespēja piedalīties inovatīvās nodarbībās, iepazīt dabaszinātnes un piedzīvot zilus brīnumus.

Nodarbības tiek organizētas dažāda vecuma bērniem, kam ir piešķirtas otrās vai trešās invaliditātes grupas. Bērni piedalās radošās zinātniskās nodarbībās, ķīmijas eksperimentos, veido raķetes, attīra ūdeni, gatavo gudro plastilīnu utt.

"Mēs no sirds pateicamies mūsu pircējiem par saziedotajiem līdzekļiem. Iespējams, tie mainīs kāda jaunieša dzīvi, palīdzēs noticēt sev un izvēlēties mācīties ar eksaktajām zinātnēm saistītās mācības. Šīs ziedojumu akcijas mērķis ir ne vien sniegt iespēju uzzināt ko jaunu par dabas zinātnēm, bet arī iedvesmot un motivēt jauniešus ar invaliditāti. Daudzi no viņiem nevar sportot un aktīvi pavadīt laiku, taču viņi var mācīties un apgūt daudz jauna. Bieži vien šādi jaunieši ir motivētāki un mērķtiecīgāki, nekā bērni bez veselības problēmām. Viņiem vien vajag ierādīt virzienu un iedvesmot turpmākiem panākumiem," komentē SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

"Praktiska darbošanās grupās un pasaules iepazīšana ar eksperimentu palīdzību ir labākais, ko varam dot bērniem un jauniešiem neatkarīgi no vecuma, spējām un tā, vai mūsu priekšā ir vesels bērns, vai bērns ar īpašām vajadzībām. Jebkura iespēja līdzdarboties dod iespēju pasauli izzināt un iepazīt pašiem, nevis pieņemot lietu kopsakarības kā vispārpieņemtas no pieaugušajiem un mācību grāmatas", bērnu uztveres principus skaidro Kate Pelēce, Rīgas Montessori sākumskolas direktore.

"Mūsu novērojumi darbā ar bērniem ar invaliditāti liecina, ka veselības problēmas īpaši neierobežo viņu spējas mācīties. Viņi ir tikpat spējīgi kā vienaudži bez veselības problēmām, turklāt dažkārt viņi ir pat daudz centīgāki," pieredzē dalās Pauls Irbins, zinātnes centru "Zinoo" un "Zili brīnumi " veidotājs. Arī Kate Pelēce atbalsta šo viedokli taču piebilst, ka viens no būtiskajiem šķēršļiem bērniem ar invaliditāti dažādu maņu apgūšanā ir kautrība un sabiedrības uztvere. "Kautrīgs vai mazāk kautrīgs, motivēts vai mazāk motivēts esam mēs katrs, neatkarīgi no tā vai esam cilvēki ar īpašām vajadzībām vai nē. Taču, ja runājam par sabiedrības struktūru, kurā dzīvojam, jāatzīst, ka daudzos gadījumos mēs – "veselie" radām iemeslu cilvēkiem ar invaliditāti būt kautrīgiem un mazāk motivētiem. Tādēļ nodarbības, kur bērniem ir iespēja praktiski darboties, ir nozīmīgs rīks ne vien bērnu zināšanu līmeņa paaugstināšanai, bet arī emocionālās labsajūtas veicināšanai," komentē Kate.

Mūsdienu dāņu psihologs un ģimenes psihoterapeits Jespers Jūls (Jesper Juul) saka, ka bērni nemācās kā skolēni, bet gan kā zinātnieki un pētnieki. "Mēs vēlamies, lai bērni pieaugot darbotos ķīmijas un fizikas jomās, taču mācām viņus kā skolēnus un neļaujam mazajam zinātniekam jau no mazotnes piedzīvot dabas zinātnes praktiski, kā rezultātā daudzi tā arī paliek ar dabaszinātnēm "uz jūs". Bērni un jaunieši mācās tāpat kā zinātnieki, iepazīstot, pētot un veidojot savu pasaules skatījumu. Tāpēc, ļaujot to darīt praktiski, mēs, pieaugušie, dodam iespēju izzināt pasauli un attīstīt mazajos pētniekos zinātkāri. Praktiski piedzīvojot zinātni un to, kā notiek procesi uz Zemes, bērni veido jaunas kopsakarības, analizē redzēto un piedzīvoto, un var vispārināt zināšanas atkal uz citiem līdzīgas norises procesiem," stāsta Kate.

Praktiskām dabaszinātnes izzinošām nodarbībām ir liela nozīme arī bērnu savstarpējo attiecību veidošanā. Visa kopīgā darbošanās, kur bērni sanāk kopā, komunicē un kopīgi darbojas, veido viņu savstarpējās attiecības. Turklāt, ja darbošanās notiek ar konkrētu mērķi, tas palīdz mācīties respektēt vienam otru, ievērot grupas noteikumus, attīsta empātiju. Turklāt, darbojoties grupā, tiek attīstītas arī valodas prasmes.