Otrdien, 26.jūnijā, Latvijas televīzijas 1.kanālā tūlīt pēc "Panorāmas" notiks dokumentālās filmas "Mana mūzika – mans "Credo"" pirmizrāde.

Daļa liepājnieku filmu jau redzēja tās pirmizrādē Liepājas Olimpiskajā centrā 22.martā, taču nu to varēs vērtēt plašāka publika.

Kā "Studija Visio" un režisores un scenārija autores Ilzes Kungas-Melgailes filmu vērtē viens no "Credo" mūziķiem, bundzinieks Verners Bokums jeb Bočis, kā viņu vienmēr saukuši kolēģi?

Bišķiņ safleitēts
"Kad pirmoreiz noskatījos filmu biju pārsteigts. Vispirms jau par to, ka filmas veidotāji varējuši savākt tik daudz materiāla. Pārsteigums bija arī, kad režisore mūs uzmeklēja un pastāstīja, ka jau pusotru gadu veido filmu par "Credo"! Mēs neko par to nezinājām. Viņa lūdza sameklēt fotogrāfijas, un tad bija viena tikšanās "Pastnieku mājā", kur mūs visus, izņemot Armandu (Alksni – irliepaja.lv) un Gunti (Veitu – irliepaja.lv), viņi jau bija intervēti Rīgā, safilmēja. Šīs intervijas iet cauri visai filmai un sasaista to kopā."

Atceroties filmu, Verners nevar novaldīt smieklus:

"Bišķiņ safleitēts arī tur ir – Guntis ir riktīgs Minhauzens! Bet ar kādu pārliecību! Un viss jau tā labi iet kopā..."

Filmā ir epizode, kurā Guntis Veits stāsta, kā 1979.gadā, braucot muzicēt Baikāla-Amūras dzelzceļa maģistrāles (BAM) būvniekiem, "Credo" mūziķi gaidīto komjauniešu vietā (BAM bija PSRS komjaunatnes triecienceltne – irliepaja.lv) publikas rindās ieraudzījuši ieslodzītos, kurus Guntim izdevies aizkustināt līdz sirds dziļumiem ar kādu vecu katordznieku dziesmu.

"Vienreiz vilciens tik tiešām nejauši bija aizbraucis pa nepareizo atzaru, un, pamodušies no pusdienas snaudas, ieraudzījām dzeloņdrātis un aiz tām milzīgas baraku rindas. Sapratām, ka esam ne tur iebraukuši, bet ar to arī viss beidzās – lokomotīves vadītājs grieza vilcienu uz citām sliedēm, un braucām prom. Vēlāk neviens neko nepaskaidroja. Bet tie, kam mēs spēlējām, bija celtnieki, nevis cietumnieki, turklāt tas bija nevis pirmajā braucienā uz Bamu-u, bet otrajā reizē, kad braucām uz Rietumsibīriju."

Par Āfriku gan Guntis visu esot pareizi izstājis, vismaz par to, kā pirms braukšanas gājis Rīgā pie Aviācijas institūta studentiem, jo tur bija arī daži afrikāņi, lai iemācītos kādu dziesmu viņu valodā. Tomēr arī "Āfrikas stāstā" ir mazliet blefa...

"Pašiem afrikāņiem jau mēs maz spēlējām, vairāk padomju un sociālistisko valstu vēstniecībām. Pirmais koncerts tik tiešām notika lielā kinoteātrī, bet nebija gluži tā, kā Guntis stāsta, ka cilvēki nākuši uz kino, un pēkšņi kaut kāds "Credo". Šo koncertu klausījās tikai kādi astoņi cilvēki – Kongo prezidents ar ģimeni un Francijas kultūras atašejs ar ģimeni, un viņi, protams, zināja, uz ko nāk."

Zili brīnumi jaunajiem
Bokums spriež, ka filma par "Credo" ir "zili brīnumi" jaunajiem, kuriem vārds "Credo" šodien saistās tikai ar Gunti Veitu un viņa grupu, bet filmā vairāk vai mazāk redzami vismaz trīsdesmit mūziķi, kuri dažādos ansambļa pastāvēšanas posmos bijuši tā dalībnieki.

Veita grupu ilgu laiku daži no vecajiem "Credo" kadriem vispār neatzina, un dusmojās, ka Guntis "piesavinājies" "Credo" vārdu un dziesmas. Bokums gan saka: "Kāpēc ne? Mūziķi viņam labi..." Protams, tas ko dara Guntis Veits ar savu grupu ir tikai daļa no plašā, savulaik arī nopietnā un sarežģītā "Credo" repertuāra. Taču to vairs nespēlē arī cits kādreizējā "Credo" atvasinājums – "Sērkociņu cehs", kurā muzicē arī pats Verners Bokums.

Nu jau laiks nogludinājis mūziķu attiecības, un grupas 40 gadu jubilejas koncertā pirms četriem gadiem uz skatuves kāpa visi kādreizējie "Credo" mūziķi kopā.

"Filmēšanā mūsu attiecības pavisam sakārtojās, un nu tās atkal ir čomiskas," priecājas Verners.

"Sērkociņu ceha" sākotnējais nosaukums bijis "Sērkociņu fabrika", jo tieši Liepājas kokapstrādes kombināta jeb sērkociņu fabrikas "Baltija" vokāli instrumentālais ansamblis bija "Credo" pirmsākumi.

"Bet tik daudzi no mums jau aizgājuši... Un Valdis (Skujiņš – irliepaja.lv) teica – kas mēs par fabriku, tāds cehs vien palicis..."

"Cehā" joprojām muzicē Valdis Skujiņš, Verners Bokums, Jānis Šteinbergs ar meitu Zani, kādreizējā "Credo" mūziķa Viktora Dreimaņa meita Ieva, Raivis Krūms, reizēm – kad var – pievienojas arī Armands Alksnis, kurš kļuvis par pedagogu un kuram ir sava studija, un kādreizējiem "Credo" mūziķiem pievienojusies arī Linda Rozentāle ar akordeonu.

Verners Bokums, kurš ar pašvaldības finansiālu atbalstu veido Liepājas kultūras mantojuma datubāzi, cer, ka izdosies tajā iekļaut arī Ilzes Kungas-Melgailes veidoto filmu par "Credo".

"Pats foršākais būtu dabūt visu 4,5 stundas garo "melno materiālu", kur, piemēram, ir viss Raimonda Paula 75.gadu jubilejas koncerta mēģinājuma process. Tur redzamais ir tikai fakti! Nekāda blefa..."

Taču pagaidām ikvienam ir iespēja noskatīties "Studija Visio" un režisores un scenārija autores Ilzes Kungas-Melgailes versiju par "Credo". Ar visu meistarīgo fleitēšanu un blefošanu!

Guntis Veits un Armands Alksnis pirms filmas pirmizrādes televīzijā viesojas LTV 1 "Rīta panorāmā"