Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Broka: Mēs labprātāk saskatām un izceļam kļūdas, nekā gribam iedziļināties būtībā


atlikušas 250 zīmes


Broka: Mēs labprātāk saskatām un izceļam kļūdas, nekā gribam iedziļināties būtībā (7)

Autors: Sarmīte Pujēna
Ceturtdienā, 17. aprīlī, 2014 | BIRKAS: Baiba Broka , intervija , personība , Nacionālā apvienība , Promenade Hotel , cietums
Izdrukāt Ziņot
FOTO: Modris Helds

Trešdien, 16.aprīlī, Liepājā viesojās Latvijas Republikas tieslietu ministre Baiba Broka. Piedāvājam sarunu ar ministri.

Ministres vizītes galvenais mērķis bija iepazīties ar to, kā strādā tiesu sistēmai pakļautās iestādes – tiesa, zemesgrāmatas.

Baiba Broka: „Bija noorganizēta tikšanās ar Kurzemes apgabala tiesu priekšsēdētājiem – Talsu, Saldus, Kuldīgas, lai pārrunātu tiesu aktualitātes. Tiesas kļūst modernas – pērn ieviestas video un audio iekārtas, un arvien biežāk tiesas procesos tiek izmantotas videokonferences, kad nemaz nav jāierodas tiesā. Tas saīsina tiesvedības termiņus, jo diezgan daudzi iesaistītie nedzīvo un nestrādā Latvijā, bet Īrijā, Anglijā, Vācijā. Šobrīd tas vairs nav iemesls, lai atliktu lietu, – ar šiem cilvēkiem var sazināties virtuāli, un viņiem nemaz nav jāierodas tiesā.”

Vai tas tiešām darbojas?
Darbojas. Pēdējā statistika ir, ka mēnesī vidēji ap 600 reizēm notiek pieslēgšanās videokonferences režīmā. Piemēram, Jēkabpilī apcietinātās personas vairs uz tiesu nekonvejē, nopratināšana notiek tikai videokonferences režīmā.

Bija laiks, kad Liepājā trūka tiesnešu, bija sūdzības? Kā ir tagad?
Tādas problēmas nav. Kurzemes reģionā kopumā, un arī Liepājā, tiesnešu noslodze ir diezgan vienmērīga – darba pietiek. Būtisku sūdzību par tiesnešu darba kvalitāti nav. Tieši otrādi, gan Liepājas tiesa, gan Kurzemes apgabaltiesa ir ļoti aktīva gan ar kritiku, gan konstruktīviem ieteikumiem, kas būtu pilnveidojams likumos, civilprocesā, tiesas darbinieku motivācijas sistēmā. Liepājas tiesneši arī ir ļoti aktīvi dažādās likumu izstrādes darba grupās. Kopumā man kā ministrei ir pamats teikt tikai pozitīvus vārdus [par Liepājas tiesnešiem].

Vai tiesneši arī prasa ko no ministres?
Prasa to, ko visi – adekvātu atalgojumu, jaunākus datorus, labākus darba apstākļus.

Šķiet, Liepājas tiesu namos pastāvīgi notiek remonti...
Jā, un domāju, ka nākamgad Liepāja varēs lepoties ar skaisti izremontētām apgabaltiesas telpām!

Tāpat tiesnešiem rūp viņu apmācība, profesionālie kursi, ko mēs cenšamies sadzirdēt un caur tiesnešu mācību centru atbalstīt.

Tikāties arī ar pašvaldības amatpersonām?
Pašvaldībā runājām par jaunu cietumu būvniecību. 2009.gadā Ministru kabinets apstiprināja ieslodzījuma vietu modernizācijas koncepciju. Šobrīd tādu Latvijā ir 12, un gan pēc sava fiziskā stāvokļa, gan satura tās galīgi neatbilst mūsdienu prasībām. Tas nozīmē ne tikai cilvēktiesībām atbilstošus sadzīves apstākļus, bet arī to, ka ar ieslodzītajiem strādā, nodarbina viņus, iemāca dzīvot sabiedrībā.

Tāpēc ir plānots celt piecus pilnīgi jaunus, modernus cietumus, un vecās ieslodzījuma vietas slēgt.

Vai ir skaidrs par konkrētu vietu, kur varētu būvēt pirmo jauno cietumu?
Par vietu vēl konkrētas skaidrības nav. Vakar [15.IV] Ministru kabinets tikai akceptēja tieslietu ministra mandātu noslēgt sadarbības līgumu ar igauņu kolēģiem. Igauņi pēdējos gados ir uzbūvējuši divus jauna tipa cietumus, viņiem ir pieredze, kas ļoti labi noder arī mums.

Pirmais darbs igauņu ekspertiem būs izvēlēties cietuma būvei piemērotāko vietu. Pirmo cietumu plānots būvēt, izmantojot valsts investīcijas, tāpēc ir jāatrod no izmaksu efektivitātes viedokļa labākā vieta.

Liepājas pašvaldība apzināti un nopietni kopš 2009.gada ir tam gatavojusies, savā teritorijas plānā iezīmējusi vietu, ko var atvēlēt jaunas ieslodzījuma vietas būvniecībai, šim zemesgabalam ir visi nepieciešamās infrastruktūras pievadi, un zemesgabals ir nodots Tieslietu ministrijai.

Ar paveiktajiem sagatavošanas darbiem mēs, protams, iepazīstināsim igauņu ekspertus, kuri tad vērtēs.

Tad jau Liepājai ir diezgan lielas cerības tikt pie jauna cietuma?
Sākotnēji kā pirmā vieta [cietumam] minētā Olaine diemžēl pēc igauņu ekspertu vizītes tika atzīta kā īsti neatbilstoša nepietiekamās kvadratūras dēļ. Līdz ar to Olaine ir zem jautājuma zīmes.

Pagājušajā nedēļā biju vizītē Daugavpilī, un jāteic, ieslodzīto sadzīves apstākļi vēl cara laikos būvētajā cietumā, ir vissliktākie, un arī Daugavpils pašvaldība ir ārkārtīgi ieinteresēta, arī viņi ir gatavi piedāvāt savu zemesgabalu un resursus.

Tomēr vietas izvēle nebūs ministres politisks lēmums, bet profesionāļu, igauņu un mūsu vietējo ieslodzījuma vietu ekspertu lēmums.

Vai kā ministre varat komentēt situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā?
Notiek tiesvedības process, un būtu nepareizi man kā tieslietu ministrei komentēt notiekošo un iespaidot, kā tam būtu jāvirzās. Valstiski atbildīgi skatoties, būtu jādomā par to, kā šādas situācijas nepieļaut ne KNAB-ā, ne citās valsts iestādēs. Divu augstu amatpersonu savstarpēji publiski strīdi faktiski atsaucas uz visu valsts pārvaldi kopumā, uz sabiedrības uzticību tai.
Acīmredzot šādām institūcijām ir jābūt arī ļoti strikti noteiktiem katras amatpersonas pienākumiem un atbildībai, lai par to nerastos nekādu strīdu.  

Šajā gadījumā gaidīsim tiesvedības rezultātu – ja puses nespēj vienoties, tad tiesa būs tā, kas izšķirs strīdu.

Vai tiesa, ka Latvija tomēr grasās atdot ebreju organizācijām īpašumus, kuri netika pieprasīti denacionalizācijas laikā?
Šobrīd nevaru komentēt, jo jautājums ir nodots izskatīšanai Saeimā. Cik zinu, nevienā darba grupā tuvākā pagātnē par to nav diskutēts.

Tātad nav zināms kad un kā tas notiks?
Par to, kādā veidā, kā tas notiks, ir pāragri runāt.

Vai ultimāts jūsu kolēģim Eināram Cilinskim, vai nu atkāpties no ministra amata, vai nepiedalīties 16.marta pasākumā, Nacionālajai apvienībai nebija pazemojošs?
Prasība bija nesaprotama, ņemot vērā to, ka brīdī, kad valdība tika veidota, nevienam nebija noslēpums, ka Cilinska kungs to dara katru gadu. Manuprāt būtu bijis godīgi un korekti jau pašā sākumā, kad valdība tika veidota, pateikt – šie ir tie noteikumi, kurus mēs izvirzām ministru kandidātiem, ievērojiet tos. Tad mēs apspriestu, vai piekrītam vai nepiekrītam, pieņemam vai iebilstam.

Vai Nacionālā apvienība ir paudusi attieksmi pret Ukrainas un Krievijas konfliktu?
Manuprāt, mēs esam bijuši pirmie, kas iestājušies un izteikuši atbalstu Ukrainai un Ukrainas valsts teritorijas nedalāmībai. Tieši Cilinska kungs un vēl pāris mūsu partijas aktīvistu bija Kijevā brīdī, kad tur notika visasākie konflikti, dzīvoja līdzi un ziņoja no notikuma vietas. Valdības sēdē, kad ārlietu ministrs ziņoja, kas notiek, Cilinska kungs pateica – es vakar tur biju, un zinu, kas notiek.

Arī es, kad 4.martā biju Briselē, kur bija visu Eiropas tieslietu ministru padome, biju vienīgā, kas kā tieslietu ministre paudu nostāju, ka mēs nevaram klusēt un mums ir jāizsaka savs viedoklis. Aicināju pārdomāt, kā mēs, tieslietu ministri, ar savu pieredzi un zināšanām varam palīdzēt jaunajai Ukrainas valdībai atjaunot tiesiskumu valstī.

Diemžēl nekādu atbalstu ne no viena kolēģa es tajā brīdī nesaņēmu.

Kā vērtējat Latvijas prezidenta izteikumus un stāju saistībā ar notikumiem Ukrainā un kāda ir jūsu attieksme pret Latvijas inteliģences daļas aicinājumu Prezidentam atkāpties no amata?
Katrai sabiedrības daļai ir savs viedoklis, savas diskusijas, kas arī bijušas pamatā šāda veida aicinājumam. Es to respektēju, bet es arī izjūtu ārkārtīgi lielu cieņu pret Prezidentu, jo ir bijušas situācijas, kurās viņš ir attaisnojis savu varu, iestājies un skaidri pateicis savu pozīciju.

Esmu personīgi pārrunājusi ar viņu gan Ukrainas, gan daudzus citus svarīgus valstiskus jautājumus, un kopumā Prezidents, manuprāt, ir absolūti lojāls un uzticīgs Latvijas Republikai, valsts nacionālajām interesēm un virzībai, par kuru iestājamies. Arī kā tieslietu ministre no Prezidenta esmu guvusi pilnīgu atbalstu savām iniciatīvām, daudz papildu idejas, kas man liek domāt, ka viņš ļoti atbildīgi pieiet saviem pienākumiem.

Jā, varu piekrist, ka komunikācijas veids vai izteiksmes veids, ne vienmēr ir veiksmīgs. Diemžēl mēs labprātāk saskatām un izceļam kļūdas, nekā gribam iedziļināties būtībā, un tā ir mūsu sabiedrības lielā kopīgā problēma.

Ja cilvēks likumā noteiktā kārtībā ir ievēlēts par Prezidentu, mums pret viņu ir jāizturas ar cieņu.

Nobeigumā – vai Liepājā esat pirmoreiz?
Iepriekšējo reizi ar ģimeni biju te pirms gada, vasarā. Pavadījām dienu pie jūras un braucām tālāk uz Lietuvu. Liepājai ir savs šarms un fascinējums. Lai kā arī nebūtu, manuprāt, Liepāja attīstās, vizuāli ļoti sakopta. Kā tūristam – tikai ļoti pozitīvs iespaids! Kaut vai šī pati viesnīca [„Promenade Hotel”] ir tik skaista, tāpat arī viesu nams „Vērbeļnieki”, kur nakšņojām, – fantastiski, pat nezināju, ka mums ir tik skaistas, sakoptas un iekārtotas vietas.

To pašu redzēju arī Latgalē, Daugavpilī. Nemaz nav jāraujas brīvdienās uz ārzemēm! Dievs, dod laiku apceļot un izbaudīt to skaistumu, kas mums tepat, Latvijā!


Sludinājums

Jānis
10:04 | 17/04/14
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Izklausās labi, bet par Bērziņu ministrei nav taisnība

Kaļistrāts Kupala
10:11 | 17/04/14
ZIŅOT
(-5)
(0)
+

Cienījamā Brokas kundze ir ļoti seksīga sieviete. Un ļoti tālredzīga, jo kopā ar Melbārdes kundzi tālredzīgi atbalstīja mūsu premjeri Straujumu, kad tā no valdības izmeta izlecēju Cilinski. Lai veicas Eiroparlamenta vēlēšanās!

Lasītājs
10:40 | 17/04/14
ZIŅOT
(-3)
(3)
+

Kāpēc Pujēna nepajautāja Brokai par ko viņai liegta pielaide valsts noslēpumiem?

Precizēsim
15:38 | 17/04/14
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Brokas k-dzei NAV liegta pieeja valsts noslēpumiem, bet sābs vēl nav papūlējies viņai to iedot!

Labais
12:54 | 17/04/14
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Liepājai ir diezgan lielas cerības tikt pie jauna cietuma...

Baiba
16:30 | 17/04/14
ZIŅOT
(-1)
(0)
+

Nē nu! Skaista tā Baibiņa!

Kalvis
18:24 | 19/04/14
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Prieks, ka Nacionalai Apvienibai ir tik inteligenta butne.

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki