Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem šodien Liepājā vārda dienu svin 218 Tamāras, 33 Gabrielas, bet nesvin neviens  Gabriels un Dziedra.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Liepājas Universitātes projektu daļas vadītāju un pasniedzēju Ati Egliņu – Eglīti.

Vai tu esi liepājnieks?
Laikam, ka jā... Nu jau kā deviņus gadus.

Kas tu esi pēc profesijas?
Es nezinu (smejas)! Daudz jau man tās nodarbošanās. Vispirms esmu projektu daļas vadītājs [universitātē], mazliet arī pasniedzējs. Strādāju arī Kurzemes Biznesa Inkubatorā (KBI). Ja jautā par profesiju, tad esmu vēstures skolotājs.

Ko tieši tu pasniedz Liepājas Universitātē?
Pasniedzu projektu vadību, izglītības filozofiju, jo tā ir mana pētnieciskā izglītība.

Kāds ir bijis tavs pēdējais izaicnājums?
Nu man ir mazi izaicinājumi, piemēram, nobraukt pa augstāko trubu akvaparkā vai iemest veļu automātā. Tūlīt būs viens (izaicinājums) saistībā ar iestāšanos doktorantūrā.

Idejas, ko gribētu realizēt tuvākajā, tālakajā laikā?
Viens no šī gada uzdevumiem ir iestāties doktorantūrā. Tuvākajā laikā sakārtot darba galdu, kas izskatās briesmīgi (smejas). Tiesības vajadzētu dabūt, pie kurām, izskatās, ka tikšu. Šovasar gribētu kaut kur aizbraukt, paceļot.

Uz kuru valsti gribi aizbraukt?
Tās varētu būt dienvidu zemes. Vai nu Itālija, vai Spānija. Gribētu iegriezties vietās, kur jau esmu bijis, piemēram, Roma, Barselona. Kas zina, varbūt aizbraukšu tālākā ceļojumā...

Kādi ir tavi hobiji, interses?
Vai, tādu gam man nav! Mana darba diena nereti ir tik saspringta, ka, aizejot mājās, vienīgais, ko gribu redzēt – televizoru, tā pulti un vairs neko.

Cilvēka laimes formula?
Būt mierā. Tiekties pēc miera – iekšējā. Ja cilvēks ir mierā ar to, ko viņš dara, kas viņa apkārt, tad tā ir cilvēka laime.

Vērtības tavā dzīvē?
Nemāku blēdīties, jo tad man uzreiz pieķer, līdz ar to godīgums ir mana vērtība.

Pēdējā filma vai izrāde, kas uz tevi atstāja iespaidu?
Madonnas režisētā filma „Mēs” – diezgan spēcīga, nedēļu nevarēju attiet no tā visa [redzētā]. Protams, arī, ko piedāvā Liepājas teātris. Tās visas ir labas izrādes, piemēram, „Hanana”, „Ragana”, otreiz noskatītā „Killera dienasgrāmata” – feini, jauki.

Kurš filmu varonis vai sabiedrībā zināma persona ir paraugs tev?
Džastins Timberleiks (smejas). Viņš ir jauns, feins džeks, kas ir daudz ko sasniedzis gan kā aktieris, gan kā dziedātājs. Lasīju viņa interviju, kur bija jēgpilnas atbildes. Pavisam godīgi – mani fascinē Vestards Šimkus. Tas, ko viņš izdara ar savu darbu psihopātiskā ceļā, pārkāpjot pāri savam ego. Viņa dzīves filozofija, pieeja dzīvei ir tas, ko es varētu mācīties.

Kāda ēdiena gatavošana tev padodas?
Negribu sevi lielīt, bet man ļoti garšīgi sanāk gatavot. Mazāk padodās saldo ēdienu gatvošana, bet pašam saldie ēdieni negaršo, labāk apēdu piecas karbonādītes, nevis vienu kūkas gabalu. Viss, kas saistīts ar salātiem, gaļām – to varu pagatavot.

Tu piedalījies šovā „Dejo ar pasniedzēju!” Vai startēsi arī nakamgad, ja tāds būs?
Ak, dievs! Ja būs arī „Dziedi ar...”, es atbaidīšu visus cilvēkus (smejas). Jā, es gaidu, kas būs. Tā noteikti bija izraušanās no ikdienas rutīnas, bija liels virpulis un skrējiens. Ja, piemēram, vajadzētu slaukt govi, es noteikti ietu!

Kur Liepājā var atpūsties?
Ļoti atkarīgs no interesēm, piemēram, laba atpūta var būt Liepājas Simfoniskā Orķestra kocerts, tikpat laba atpūta var būt kādā no Liepājas naktsklubiem.

Kādi ir liepājnieki tavā skatījumā?
Liepājnieki ir sīvi, bet labā nozīmē. Mēs turamies pretī.

Ko tu stāstītu par Liepāju cilvēkiem, kas nekad šeit nav bijuši?
Tas ir jautājums, kur tad mēs sastaptos. Ļoti atkarīgs no vietas. Ja tiktos Liepājas autoostā, tad jautājums par tramvaja līniju. Ir bijuši Rīgas kolēģi, kas jautā: „Kurā nummurā man jākāpj iekšā?”

Kādas pārmaiņas vajadzētu Liepājā?
Kas tad ir tas pārmaiņu nesējs? Ja sagaidam no pašvaldības, tad tā ir kļūda, jo Liepāja veido Liepāju, nevis Uldis Sesks, Ivars Kesenfelds, vai Gunārs Ansiņš. Liepāja – tie esam mēs. Līdz ar to jāskatās, ko mēs katrs esam gatavi mainīt attiecībā pret pilsētu un arī savā darbībā. Es vēlētos, lai Liepāja būtu aktīvāka visās tās izpausmēs – sabiedriskajā dzīvē, uzņēmējdarbībā. Tā ir kā gravitācija, jo aktīvāki cilvēki, jo vairāk pievelk šo aktivitāti. Domāju, ja pilsēta būtu aktīva dažādās formās, cilvēki no apkārtnes skatītos uz mums: „O! Te kaut kas notiek!” Gribētu, lai liepājnieki nāk ārā no saviem dzīvokļiem, vismaz vasarā... Brīžiem sajūta, ka pilsēta ir tukša, lai gan tautas skaitīšana parādīja, ka cilvēki tomēr ir.

Novēlejums šīs dienas svinetājiem?
Īpašu sveicienu gribu nodot savai kolēģei Inesei Leitānei, kurai arī ir dzimšanas diena – daudz, daudz viņai labas lietas, sasniegt to, ko viņa ir plānojusi.