Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārdadienu svin 4 Boļeslavi, bet neviena Bērtuļa. Saruna ar Līgu Vasari-Brakmani.

Pastāsti nedaudz par sevi!
Esmu dūla un mans darbs ir būt kopā ar vecākiem, sagaidot šajā pasaulē jaunu dzīvību.

Kopā ar vīru Oskaru audzinām trīs dēlus. Dvēselē esmu liepājniece, tomēr ikdienā man vajag lauku mieru, dabā smeļos spēku.

Kas dzīvē ir sniedzis piepildījuma un gandarījuma sajūtu?
Tas, ka esmu mamma, šobrīd ir pats galvenais, kas reizē piepilda un tukšo. Lielu prieku sagādā arī darbs, kad ir izdevies atraisīt sievietē sajūtu, ka viņa var – laist pasaulē bērnu, aprūpēt viņu, ka nav tajā visā pareizi un nepareizi, ka katrai ģimenei un katram bērnam ir savs unikālais atnākšanas ceļš. Kā arī mazie sievišķīgie gandarījuma brīži par paveiktiem rokdarbiem - nesen pabeidzu lēni gada garumā tapušos maučus un celoto jostu.

Kas, tavuprāt, ir nozīmīgs šajā gadsimtā?
Nepazaudēt sevi, nesteigties. Tik daudz iespēju un informācijas, ka reizēm jāpiebremzē un jānoliek viss malā, lai sadzirdētu savu iekšējo balsi un cilvēkus sev apkārt.

Pastāsti kāds pasākums, koncerts, teātra izrāde, filma vai grāmata, atstāja uz tevi īpašu iespaidu? Kādu?
Īpašākais gada pasākums ir "3x3" saiets, kas šogad noritēja visai tālu – Salacgrīvā. Nedēļa ģimenes lokā starp citām latviešu ģimenēm sirsnīgā noskaņā, kopības sajūtā. Latviskās baterijas uzlādētas.

Grāmata "Dzirksts" par mātes neatlaidību un spēju savā bērnā ieraudzīt īpašo tur, kur citi saredzēja tikai traucējumus.

Ļoti gaidu iespēju oktobrī apmeklēt izrādi "Savādais atgadījums ar suni naktī" par puisi ar autismu. Tā ir šobrīd aktuāla tēma.

Kur meklē iedvesmu, lai varētu pēc iespējas labāk dzīvot, darīt un radīt?
Visapkārt. Dabā, ģimenē, ticībā, vienatnes brīžos, sarunās ar domubiedriem, spēka dziesmās, citu radošu cilvēku paveiktajā. Mācos gudrību, ka labais nāk rāmi, rāmi pamazām, jāspēj to izbaudīt, nevis dzīt sevi izmisumā, jo varētu vēl labāk, veselīgāk, pilnasinīgāk.

Kas ir īpašs Liepājā?
Nezinu kas, bet ir! Jūtu jūras smaržu, vēju, rietošu sauli, galvā skan Igo "Vienīgai". "Atgriežos mājās. Nogurums. Uz sliekšņa smiltis..." Tas ir sirdī un izskaidrot to nevaru.

Kāda būtu Liepāja, ja tā būtu cilvēks?
Izpūrušiem matiem, vēja appūstu, saulē iedegušu seju, smieklu grumbiņām ap acīm. Traka un reizē sirsnīga. Māksliniece, kas savējos aicina kopā.

Kas ir tavi svētki un kā tos patīk svinēt?
Mīļākie man ir vasaras saulgrieži, ko cenšos atzīmēt kopā ar ģimeni un tuvākajiem draugiem.

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Lai tie ir svētki jums pašiem! Dariet to, ko gribas šajā dienā! Ja tas ir gatavot ēdienu un klāt galdu – labi, ja aizmukt no visiem un aiziet uz kino – arī labi!