Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 49 Jēkabi un 2 Žaklīnas.

Vārda dienā sveicam fotogrāfu Jēkabu Silacērpu.

Vai esat liepājnieks?
Jā, dzimis un audzis liepājnieks, un, kā jau daļa no liepājniekiem, no muziķu ģimenes.

Kāda šobrīd ir jūsu ikdiena?
Darbs, mājas, BMX un fotoaparāts. Kad ir brīvs brīdis, tad aizlaižu uz skeitparku pabraukāt vai arī domāju, ko var safotografēt.

Kā nonācāt līdz fotografēšanai?
Ar vīna pudeles palīdzību. Jau kādu laiku mācījos strādāt ar dažādam programmām, kurās apstrādāt fotogrāfijas, bet pirms pāris gadiem ar kaimiņu dzērām vīnu, un viņš teica, ka ir iegādājies jaunu fotoaparātu. Prasīju, ko viņš ar veco darīs. Tā nu tajā pašā vakara arī iegādājos no viņa savu pirmo DSLR kameru. Sākumā jau nekāda sajēga nebija, tad iepazinos ar Kasparu Dalecki, kurš ir ļoti talantīgs fotogrāfs un sāka man arī mācīt un stāstīt, ko ar to aparātu var sastrādāt.

Tā nu sanāca, ka esmu jau piedalījies grupas izstādē "Art in Mind" kura notika Londonā, tieši pirms gada. Līdz 10.septembrim trīs mani darbi tiks izstādīti Ņujorkā "The story of the Creative" izstādē kurā būs redzami darbi no daudzām dažādām valstīm, tā ir lieliska vārdadienas dāvana.

Ko jums visvairāk patīk fotografēt? Kāpēc?
Laikam jau dabas skatus, jo bieži gribas pabūt vienam un netraucētam, vai arī aizlaist kaut kur ar draugiem un pafotografēt. Cilvēkus īpaši nefotografēju, jo stāstīt kādam, kā nostāties un ko darīt ir pārāk kaitinoša nodarbe.

Kas jūs iedvesmo?
Tas, ko konkrētajā brīdi redzu, mūzika, kādu klausos, arī garastāvoklis. Bet vispār, ja nav ideja, tad nav arī iedvesma. Bieži sanāk sēdēt darbā vai mājās un domāt, ko un kā varētu nobildēt. Protams, var smelties idejas, skatoties uz citu darbiem, un tad arī jādomā, kas ir vajadzīgs, lai panāktu vēlamo efektu.
Kā no Liepājas pietrūkst, esot prom?
Draugi, pludmale, skeitparks (nu jau skeitparki) un trakās ballītes, arī rokenrols.

Kuras trīs lietas jums vienmēr ir līdzi? Kāpēc?
Telefons, naudas maks un apdrošināšanas polise. Pēdējā gadījumam ja sanāk kādas ziepes, bet diezgan bieži arī mugursoma ar fotoaparātiem un pārējam lietam, kas nepieciešamas fotografēšanai – lēcas, filtri, pults, statīvs, „Red Bull”, vai arī garas nakts bildēm – alus.

Kas no pēdējā laikā piedzīvotā vai redzētā ir tāds, ko ieteikt citiem?
Aizbraukt kaut kur atpūsties, neizmantojot tūristu paketes, kur visu laiku jāskrien un jādara tas, ko gids Gideons liek. Uz kādu siltu vietu un doties nirt, zem ūdens ir cita pasaule. Sākumā ir bailīgi, bet pēc tam skaisti un mierīgi.

Vai ir kāds īpašs stāsts, kādēļ jums dots tieši šis vārds?
Jā. Tēvs sākumā vēlējās mani saukt par Rūdolfu – nezinu, kādēļ – vai arī par Ādolfu (un pazīstot viņu, tad par godu tam garīgi slimajam cilvēkam ar zemo pašnovērtējumu, kurš, tāpat kā vēl daži ir mēģinājis pārņemt varu pār pasauli). Tas, par laimi, nepatika mammai, un viņi nolēma mani saukt vectēva vārdā.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Izbaudīt sauli un nepadoties pie pirmajiem šķēršļiem! Ja ir kāda ideja vai plāns. ko īstenot, tad tas jādara!