Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 593 Igori, 4 Ingvari un 4 Margoti. Dzimšanas dienā sveicam Lieni Lāci.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Esmu uzaugusi Priekulē. Pie reizes izmantošu iespēju pateikt paldies visām skolotājam, kuras mani mācīja (it īpaši vidusskolas klases audzinātājai Guntai Kuzminai). Pabeidzu Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāti un vēl studējot sāku strādāt Liepājas uzņēmuma "Valodu Vēstniecība" filiālē Ventspilī, pirms nedaudz vairāk nekā diviem gadiem pārcēlos uz Liepāju un turpinu strādāt šeit, kā arī sadarbojos ar uzņēmumu "DESOL" dažādu semināru rīkošanā un palīdzu dažādos citos projektos. Man ir izaicinošs darbs — vadīt, tomēr darba atmosfēra, kolēģi, sadarbības partneri, mūsu klienti ir tā vērti, lai turpinātu darboties.

Kā nokļuvāt ASV?
Šī bija viena no reizēm, kad kopā ar citu Latvijas uzņēmumu pārstāvjiem devos uz ASV mācīties jaunas prasmes pasaules līmeņa biznesa seminārā, kuru vadīja multimiljonāre Denija Džonsone (viņa martā bija arī LOC un viņas īso semināru apmeklēja vairāk nekā 400 liepājnieku).

Kā atšķiras cilvēki ASV un Latvijā? Vai esat ievērojusi kaut ko izteikti citādu?
Pirmais, kas nāk prātā, ir klientu apkalpošanas kultūra, kuru Latvijā noteikti vēl varam uzlabot (tādi sīkumi, kā smaidīšana, un pat pārtikas veikalā  tādi vārdi un frāzes kā: "lūdzu"; "paldies"; "atvainojiet"; "vai viss bija kārtībā"; "kā vēl Jums varu palīdzēt"; "priecāsimies, ja atgriezīsieties pie mums"; "patiešām jauku vakaru jums"; "Man bija prieks ar jums parunāties" un tamlīdzīgi. Paši mācāmies katru dienu no klientu ieteikumiem, atsauksmēm, kā atrisināt klientiem radušās problēmas, kā labāk pakalpot, protams, ne vienmēr izdodas tik labi, cik gribētos, tomēr no kļūdām jāmācās (arī to vēl pati mācos).

Kāds ir bijis jūsu lielākais izaicinājums?
22 gadu vecumā saņēmu paaugstinājumu — vadīt uzņēmumu. Es zināju, kā vadīt filiāli, bet ne uzņēmumu. Zināju, ka daudziem cilvēkiem būs jābūt ar mani pacietīgiem (kamēr mācījos un turpinu vēl joprojām mācīties), jo pēc izglītības esmu tulkotāja un es patiešām domāju, ka sēdēšu pusi savas dzīves četrās sienās un tulkošu ES dokumentus (lielu daļu no kuriem latviešu valodā tā arī neviens nekad neizlasa, bet tiem jābūt iztulkotiem), domāju, ka nestrādāšu ar cilvēkiem, kādreiz varbūt kaut kur paceļošu. Šobrīd viss ir diezgan citādāk — pilnīgi noteikti labāk!

Vai jums ir kāda īpaša aizraušanās?
Man patīk taisīt "pašizdomātus" salātus, piemēram, tikko ēdu salātus, kas sastāvēja no avokado, tomātiem, brinzas siera, vārītiem pilngraudu makaroniem, un tas viss samaisīts ar čili (un dažādu zaļumu) pulveri, olīveļļu un etiķi. Mēli var norīt. Nopietni. Var jau būt, ka kāds tiem visiem maniem salātiem jau sen ir uzrakstījis receptes ar visām sastāvdaļām (un visiem gramiem, cik, ko, kā, kad), tomēr man patīk nopirkt sastāvdaļas un sajaukt tās kopā, kā pati vēlos. Pupiņas, turku zirņi vai lēcas ir lielākoties manu salātu pamatsastāvdaļa – veselīgi un garšīgi.

Bez kā jūs nevarat iesākt savu rītu?
Bez vairāku modinātāja signālu atspiešanas. Lai gan man patīk agri celties, jo diena tad sanāk ļoti gara (un šajā gada laikā arī ļoti gaiša), tomēr vēl mācos kāpt ārā no gultas pēc pirmā modinātāja zvana.

Ja jums jāizvēlas trīs lietas vai parādības, kas vislabāk raksturo Liepāju, kuras tās būtu? Kāpēc?
Vējš, jo tas Liepājā gandrīz vienmēr klātesošs. Vēl 1. jūnijā, skatoties pa logu, likās, ka ārā ir ļoti silti, jo bija saulains, tomēr izrādījās, ka vējš arī bija izgājis laukā pastaigāties (kā vienmēr) un izdevās nosalt.

Mūzika. Vienalga kādas mūzikas piekritējs cilvēks būtu, viņš var atrast sev domubiedrus Liepājā. Uzslava Liepājas Simfoniskajam orķestrim, jo, pateicoties tam, pilnīgi citādi uztveru jēdzienu "simfoniskā mūzika", jo viņus var klausīties visi — pat tie, kam no tā vārdu salikuma varbūt ir pat nedaudz bail. Liepājnieki var lepoties ar daudz izciliem mūziķiem, tomēr ikdienā nevaru nepamanīt Ivo Fominu un grupu, kuru mēģinājumus dažkārt nejauši sanāk dzirdēt darba dienas beigās (tā teikt – biroja atrašanās vieta visnotaļ ekskluzīva).

Jūra. Pēdējā laikā no rītiem pastaigājos gar jūru un saprotu, ka tā patiešām ir īpaša dāvana, dzīvot tik tuvu jūrai. Liepājā ir fantastiski saulrieti, ideālas smiltis, kurās var atrast gan dzintarus, gan interesantus gliemežvākus (tomēr lielāko daļu atstāju turpat pludmalē, lai citi arī var papriecāties).

Kāds ir bijis pēdējā laika spilgtākais piedzīvojums?
Amsterdamas lidostā tulkot muitas darbinieka "nopratināšanas" jautājumus kādai latvietei, kas lidoja uz ASV un nemācēja gandrīz ne vārda angļu valodā. Jāsaka — drosmīga sieviete.

Kādu redzat sevi pēc desmit gadiem?
Par desmit gadiem pieredzējušāku. Nezinu, vai desmit gadu laikā izdosies, bet gribētu būt "Travelers’ Century Club" (tie ir cilvēki, kas bijuši vairāk nekā 100 pasaules valstīs).

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Mīļākais teiciens no biroja ikdienas: "We don’t have fun all the time, but we have fun every single day!" ("Mums nav jautri visu laiku, bet mums ir jautri katru dienu"). Novēlu tikpat pozitīvu attieksmi pret dzīvi, kā maniem kolēģiem.