Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šodien vārda dienu svin 39 Ellas un 1 Elmīra.

Šodien dzimšanas dienā sveicam portāla liepajniekiem. lv krievu versijas administratoru Ruslanu Šulgu.

Tu nopietni aizraujies ar skriešanu, pastāsti, kā tas viss sākās?
Jau skolas laikā nodarbojos ar vieglatlētiku, spēlēju futbolu, bet pēc skolas pārtraucu skriet. Vēlāk sākās problēmas ar veselību, un viens ārsts ieteica vairāk kustēties  — tā es atkal sāku skriet. Sākumā sava prieka pēc, bet tad nejauši ieraudzīju, ka Rīgā notiek "Nordea maratons" un izlēmu piedalīties. Noskrēju pusmaratonu, protams, bija grūti, bet sapratu, ka man tas patīk. Tagad ar to nodarbojos jau nopietnāk. Skriešana man palīdz noņemt stresu, uzlabot veselību, esmu nometis arī lieko svaru, ir arī nopietnāki rezultāti.

Kādās sacensībās esi piedalījies?
Pārsvarā es skrienu pusmaratonus  — pieveikts jau 31, bet esmu noskrējis arī vienu veselu maratonu, kā arī 3 reizes pieveicu Siguldas kalnu maratonu  — 55 km. Esmu skrējis pusmaratonos Briselē, Berlīnē, Prāgā un Skotijā. Vislabāk man patika pagājušā gada pusmaratons Berlīnē, kur sasniedzu savu personīgo, labāko rezultātu  — 1 stunda un 20 minūtes. Tas bija milzīgs pasākums ar 27 500 skrējējiem, arī pasaules čempionu no Kenijas. Lieliska atmosfēra, kad pūlis skrien cauri Brandenburgas vārtiem  — tas ir kaut kas neaprakstāms! Viena lieta ir skriet šeit, Liepājā, gar jūru, pa veloceliņu, bet pavisam cita cauri visai Berlīnei.
Vēl interesants piedzīvojums bija Skotijā, kur bieži braucu ciemos pie drauga. Tur iepazinos ar vietējiem iedzīvotājiem, kas darbojas skrējēju klubā  — tā ir kā interešu grupa  — cilvēki satiekas un skrien kopā, arī maratonus. Kad piedalījos pusmaratonā Skotijas kalnos, mani piereģistrēja kā Ruslanu Latvian, jo nezināja manu uzvārdu. Tā nu esmu ierakstīts kā Ruslans Latvian arī protokolā.

Cik bieži ikdienā trenējies?
Parasti sešas dienas nedēļā, jo jāsaglabā ritms. Katru dienu skrienu, ziemā vai vasarā. Tā skrienot, iedomājos, ka esmu viens no tiem retajiem cilvēkiem Liepājā, kas vislabāk pazīst jūrmalas parka veloceliņu  — varu skriet arī pilnīgā tumsā! Laika ziņā tas sanāk apmēram stundu.
Pagājušo gadu skrēju arī Siguldas kalnu maratonu, kas ir 55 km garš —augšā lejā pa pakalniem, kopumā 6 stundas. Tas arī man bija interesants piedzīvojums, jo bija sniegots, auksts laiks, un domāju jau izstāties, bet saņemos un to pieveicu! Piemēram, rallijā tu vari samainīt riepas, ieliet benzīnu, bet skrienot viss ir tikai tavos spēkos. Un, ja tu gūsti traumu, tev vienalga ir jātiek uz priekšu. Arī tāpēc man patīk skriešana, jo tā, manuprāt, ļoti labi audzina raksturu. Vienmēr sev saku: "Esi vīrietis, skrien, turies!" Īpaši šāds uzmundrinājums vajadzīgs, kad ir slikts laiks un ir jādodas skriet, bet vienmēr saņemos un daru.

Ko vēl dari brīvajā laikā?
Labprāt fotografēju, to sanāk darīt arī portāla vajadzībām. Daži draugi par mani joko, ka es dzīvoju uz jumta. Piemēram, jau divus gadus pēc kārtas fotografēju Jaungada salūtu no Biedrības nama jumta. Man patīk fotografēt un redzēt pilsētu no augšas, īpaši vakaros. Tāpat ceļot un savus ceļojumus arī iemūžinu fotogrāfijās. Patīk iepazīt konkrēto vietu, vidi vienkārši staigājot, nevis apmeklējot muzejus un tamlīdzīgas vietas.

Kāds būtu lielākais izaicinājums, ko tu vēlētos pieņemt saistībā ar skriešanu?
Daži draugi mani mudina piedalīties Momblānas kalnu maratonā  — tas ir pasaules mēroga maratons, kuru rāda arī pa kanālu "Eurosport". Tur ir dažādas distances, bet cilvēki parasti skrien pat 24 stundas apkārt Momblānam. Pagājušo gadu, kad skrēju Siguldā, tur bija kādi mīnuss divi grādi, peļķes un dubļi. Tāpat arī skrienot apkārt Momblānam, īpaši naktī, var būt auksti un daudz grūtības  — paļauties vari tikai uz sevi.

Ir dažādi maratoni arī Antarktīdā, Sahārā. Neparasti klimata apstākļi ir tie, kuros vēlētos pamēģināt savus spēkus. Šāda veida maratonos galvenais ir piedalīties, nevis uzvarēt.

Kā atzīmēsi savus svētkus?
Varu teikt, ka ar katru gadu arvien klusāk. Ir vairāk darba un liekas, ka paliek nedaudz skumji, ka gads klāt. Vienīgi iepriecina tas, ka man dod mazāk gadus nekā ir patiesībā  — tas noteikti saistīts ar skriešanu. Arī ēdu mazāk. Visiem iesaku kustēties, jo tas ir veselīgi! Skrienot gar jūru esmu sevi pieķēris pie domas, cik esmu laimīgs cilvēks, ka šeit dzīvoju, varu te skriet, elpot svaigu gaisu! Piemērām, Pekinā cilvēki redz tikai smogu un elpo dūmus.

Tavs novēlējums!
Kārtīgi nosvinēt, lai jautri svētki un nelietojiet neko kaitīgu!