Portāls saņēmis Varšavā dzīvojošā vēsturnieka Mareka Gluško vēstuli, ar kuru viņš vēlējies aizpildīt dažus visai būtiskus vēsturiskus robus publikācijās vienīgajā Liepājas žurnālā.

Mareks Gluško raksta, ka ar interesi izlasījis "Liepājas vēstulēs" (nr 3/2016) publicētos rakstus par Jūrmalas parku (Nora Driķe, "Jūrmalas parks. Iemīļots, kopts un tomēr mazliet aizmirsts"), kā arī par dzelzceļa pirmsākumiem Liepājā (Ilze Šķietniece, "Mūra pils tuksnesī").

Mareks Gluško: "Raksti ir ļoti interesanti, diemžēl pavisam nav pieminēti abu šo investīciju tapšanā tik nozīmīgie Jana Bloha – Varšavas baņķiera un uzņēmēja – nopelni. Liepājas dzelzceļa būves koncesiju ieguva piecu partneru konsorcijs (Fītinghofs, Šipovs, Blohs, Žaks un Simons), bet vēl pirms dzelzceļa būves uzsākšanas četri partneri, to skaitā Fītinghofs un Šipovs, atteicās no koncesijas par labu Janam Bloham, un patiesībā uzņēmums tieši viņa vadībā uzbūvēja Liepājas – Košedaru dzelzceļu. Sava laikā portālā "irliepaja.lv" tika publicēts mans raksts par dzelzceļa pirmsākumiem Liepājā.

Tikusi aizmirsti arī Jana Bloha nopelni Jūrmalas parka izveidē. Nora Driķe raksta par 15 tūkstošu rubļu valsts aizņēmumu šim mērķim, bet nepiemin Bloha personīgo ziedojumu (5 tūkstoši rubļu). Viena no minētajām pirmajām liepiņām tika iestādīta par godu tieši Bloham. Līdz ar to izrādās, ka ne tikai pats parks ir "mazliet aizmirsts", kā vēsta raksta virsraksts, bet arī tā aizsākuma vēsture. Informācija par šiem notikumiem mūsdienu virtuālajā laikmetā ir viegli atrodama (piemēram, “Libausche Zeitung", 1870. gada 49. un 50. numuros)."

Mareks Gluško pauž arī vēl kādu vārdu par dzelzceļa ēkas projekta autoru. Poļu avotos ir atrodama informācija, ka Liepājas dzelzceļa līnijas stacijas ēku galvenais projektētājs bijis Vitolds Lanci, Tomēr, tāpat kā Berči gadījumā, trūkst viennozīmīgu pierādījumu tam, ka Lanci projektējis arī Liepājas stacijas ēku, bet jāpievieno arī šis uzvārds "iespējamo vainīgo" sarakstā. Lanci ir arī daudzu citu staciju, piemēram, Ļubļinas stacijas ēkas, projektētājs. Papildinot teikto, Gluško piebilst arī, ka Liepājas dzelzceļa ēka tika nodota lietošanā jau 1871.gada vidū (tas izriet kaut vai no informācijas tālaika presē).

Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš: "Šeit ir jautājums par to, ka vistalantīgākie rakstošie cilvēki, pat ja tā ir mūsu Nora Driķe, nevar būt par visu pudeļu korķi. Nu nevar "Kurzemes Vārds" likt viņai rakstīt gan par pašvaldības amatpersonām, ostu un kuģiem, teātri, sociālo māju un dzīvnieku patversmi, malāriju un holēru un par, piemēram, cilvēka intīmo dzīvi. Arī šajā gadījumā šķitis, ka Norai gluži vienkārši nav pieticis laika savākt pietiekami objektīvus un pavisam nesen publicētus faktus par Jūrmalas parku. irliepaja.lv saka paldies mūsu lasītājam un arī satura veidotājam panam Marekam Gluško par vērību un sekošanu līdzi mūsu pilsētas rakstošo izdevumu saturam un gaitām."