Liepājas domes deputāte Ludmila Rjazanova ("Saskaņa") uz Pilsētas attīstības komitejas sēdi 9.maijā bija ieradusies  ar izteiksmīgu oranži melnu banti pie krūtīm.

Lenta līdzinās tai, ko nēsāja Doņeckas teroristi, kas notrieca Malaizijas lidmašīnu. Daudzi arī uzskata, ka šīs lentītes valkāšana liecina par tās īpašnieka nelojalitāti Latvijas valstij un Otrā pasaules kara notikumu neizpratni.

Vaicāta, kāpēc šāda "rota", Rjazanova atbildēja: "Tāpēc, ka šodien ir 74. gadadiena, kopš uzvarēja fašismu". Uz iebildumu, ka mūsu valstī un citur pasaulē Nacisma sagrāves dienu atzīmē 8.maijā, Rjazanova sacīja, ka vieniem svētki ir 8.maijs, citiem – 9 .maijs. Viņai abas dienas esot svētku dienas, tāpat kā viņa divreiz gadā svinot arī Ziemassvētkus un Lieldienas. Vaicāta, kāds sakars oranži melnajai lentai ar uzvaru Otrajā Pasaules karā, deputāte atbildēja: "Tas ir simbols, Georgija lenta. Paldies!", un ieteica skaidrojumu meklēt internetā.

To arī darīju, un atradu, ka pirms dažiem gadiem "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonevičs ļoti labi izskaidrojis tā sauktās Georga lentītes patieso "vēstījumu":

"Krievijā Georga lentīte pēdējos gados ieguvusi tādu kā kulta statusu un tiek uzskatīta par 9. maija svinību neatņemamu sastāvdaļu. Patiesībā ar Otro pasaules karu tai ir diezgan epizodiska saistība. Cariskās impērijas laikā šis oranži melnais krāsu salikums tika lietots kā Sv. Georga (Jura) ordeņa lente, ko pēc boļševiku apvērsuma, protams, nesaglabāja. Vēlāk gan šis pats krāsu salikums tika izmantots kā Staļina ieviestā Slavas ordeņa elements, taču tam ne tuvu nebija tāds ideoloģiskais svars kā mūsdienu Krievijā, kur Maskavas Sarkanajā laukumā tiek izvesti jaunākā ražojuma tanki ar oranži melnām svītrām uz sāniem, bet Krievijas parlamenta deputāti sola pieņemt likumu, kas bargi sodīs lentītes "apgānītājus"".

Savukārt Krievijas radio "Eho Moskvi" žurnāliste Jūlija Latiņina, kas šo lenti sauc par falsifikāciju, ir teikusi: "Kādas uzvaras simbols tad īsti ir Georga lentīte? Vienīgais karš, kur tas tiešām tiek izmantots, ir nepasludinātais karš Donbasā. Tas bija karš, kurā mēs (Krievija) notriecām "Boingu", savedām Donbasā visādus margināļus, kuri ar saucieniem "Mēs glābsim jūs no ukraiņu fašistiem!" aplaupīja vietējos iedzīvotājus. [..] Vienīgais šā kara mērķis bija ieriebt Ukrainai."

Par Svētā Jura ordeni, kas bija cariskās Krievijas impērijas augstākais militārais apbalvojums, ko piešķīra par īpašu varonību kaujās un no kura patapināta oranži melnā lentīte, rakstījis arī jauns.lv. Kā apgalvo portāls, Svētā Jura ordenis tika likvidēts pēc boļševiku apvērsuma 1917. gadā, taču joprojām tas tika dalīts baltgvardu armijā Pilsoņu kara laikā, tātad karavīriem, kuri cīnījās pret boļševikiem. Un, lai gan 1943. gadā PSRS tika nodibināts Slavas ordenis jeb Svētā Jura ordeņa "uzlabota", padomiska kopija, Staļina režīms visus Svētā Jura ordeņa kavalierus iznīcināja kā ideoloģiskos pretiniekus.