Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Diena, kad Latvijas valdība uzkāpa uz kuģa "Saratov"


atlikušas 250 zīmes


Diena, kad Latvijas valdība uzkāpa uz kuģa "Saratov" (10) Žurnālistu izbraukums jūrā pa kuģa

Autors: Sarmīte Pujēna
Otrdienā, 16. aprīlī, 2019 | BIRKAS: Kārlis Ulmanis , brīvības cīņas , kuģis Saratov , Juris Raķis , vēsture , SEZ , osta
Izdrukāt Ziņot
Vēstures entuziasts Juris Raķis.
Vēstures entuziasts Juris Raķis.
FOTO: Publicitātes
Vēstures entuziasts Juris Raķis. Uz "Nameja" klāja. "Nameja" stūres vīrs Valērijs Zinovjevs. Žurnālisti tūlīt dosies izbraukumā.

16.aprīlis ir diena, kad 1919.gadā Kārļa Ulmaņa valdības ministri bija spiesti patverties uz kuģa "Saratov" klāja un divus mēnešus britu aizsegā uzkavēties priekšostā.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde šajā dienā bija aicinājusi žurnālistus uz preses brīfingu, lai ar velkoni "Namejs" dotos reidā, nobraucot to pašu ceļu, ko pēc tā sauktā Aprīļa puča mēroja Latvijas Pagaidu valdība, kurai vēlāk pievienojās arī Kārlis Ulmanis. Žurnālistiem brauciens turp un atpakaļ prasīja apmēram stundu, jo nekur tālu jau "Saratov" nebija aizbraucis, noenkurojās turpat, priekšostā, iepretī Karostai. Ar vienu sānu pret sauszemi – ja nu jāsāk šaut uz ienaidnieku, ar otru – pret jūru, ja nu kādas briesmas nāk no turienes. Atšķirībā no žurnālistiem Ulmaņa valdībai 1919.gadā gan neizdevās tik drīz nokāpt no kuģa – pagāja vairāk nekā divi mēneši, un liepājnieki "Saratov" atkal pietauvojamies krastā sagaidīja tikai 27.jūnijā pulksten 18. Tajā dienā svētki bija ne tikai liepājniekiem, bet visai valstij.

"1919.gada 27.jūnijā laukums muitnīcas priekšā, visa ostmala un Miķeļa iela bija cilvēku pārpilni. Ostas malā pretī Miķeļa ielai bija uzcelta ozollapu vijām izpušķota estrāde, uz kuras kāpa teikt runas Pagaidu valdības pārstāvji un sabiedroto valstu – Lielbritānijas, Amerikas Savienoto Valstu un Francijas priekšstāvji. Pār estrādi plīvoja Latvijas un sabiedroto valstu karogi". Šī Liepājas muzeja darbinieku aprakstītā aina labi redzama arī fotoattēlos, ko uzņēmis Juris Bokums – fotogrāfs, kuram bija ekskluzīvas tiesības tirgot šīs un citas atklātnes, jo daļu peļņas viņš ziedoja valsts aizsardzībai.

Lai gan braucienā ar "Nameju" nepiedalījās ne muzeja direktore Dace Kārkla, ne vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš, kuriem abiem bija gadījušās ķibeles, 1919.gada notikumus uz sauszemes un jūrā, kur "Saratov" pieskatīja sabiedrotie – Lielbritānijas un Francijas kara eskadras, sulīgi izskaidroja vēstures, īpaši militārās, entuziasts Juris Raķis.
 
Situācija Liepājā pirms Pagaidu valdības uzkāpšanas uz kuģa "Saratov" Jura Raķa stāstījumā bijusi šāda:

"Ielās klīst vācu zaldāti, viņi ielaužas Pasta ielā (tagad A.Pumpura – irliepaja.lv) Meijera tipogrāfijā, kur tiek iespiesta Latvijas nauda, nošauj sargkareivi, iztīra visas atvilktnes un savāc visu, kas vācams, visu naudiņu, izdemolē telpas. Pa to laiku citi ielaužas Helēnas jeb tagadējā Pasta ielā, kur atrodas Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības jeb Aizsardzības ministrijas telpas, iztrenkā tur esošos pāris papīrgraužus – ierēdņus un izvelk rakstāmgaldiem atvilktnes. Karostā, kur atrodas Latvijas saformējamie spēki, vācu vienības ar dziesmu, ar orķestri maršē pa ielām, un pēkšņi pa kādai vienībai nostājās ieroču gatavībā pie vietām, kur izvietota Latvijas armija. Vācieši ir izdomājuši – nekā nebija, tas Ulmanis mums īsti nepatīk, jātaisa pašiem sava valdība, tāda, ko mēs komandēsim. Vietējais vācu komandieris, gubernators fon der Golcs, kura mītne ir Kūrmājas prospektā 16, kur šobrīd atrodas Liepājas muzejs, it kā nekā nezina – viņš komandē aktīvās vācu vienības, spēkus, kas te palikuši pēc Pirmā pasaules kara, savukārt viss pārējais ir pa visu Vāczemi, arī pa Kurzemi savāktie vācu karakalpi.  Pagaidu valdība jūt, ziepes ir. Bet visi ministri te nemaz nav, ir tikai daži, tostarp  cilvēks, kura priekšā būtu jānoliec galva, jo viņš ir reālais darītājs, kurš darīja visu valdības darbu šeit "Liepāja – Latvijas valsts galvaspilsēta" periodā, – iekšlietu ministrs Miķelis Valters. Viņš tiek apcietināts. Pagaidu valdība – pāris ministru un ierēdņu – paglābjas uz kuģa "Saratov", kurš tobrīd atradās pie Loču torņa un uz kura 1919.gada 8.janvārī, kad Pagaidu valdība sāka strādāt, sāka arī plīvot pats pirmais Latvijas karogs, jo valdība pieņēma lēmumu šo bijušo Krievijas Austrumāzijas kuģniecības sabiedrības kuģi mobilizēt, atstājot amatā to pašu kapteini Aleksandru Remesu–Veicu. "Saratov" kļūst par Latvijas kara flotes kuģi. Tieši pirms simts gadiem šajā dienā tas ar Pagaidu valdību uz klāja devās pa Tirdzniecības kanālu ārā uz priekšostu, jo tur aiz sadalošā mola stāv angļu karakuģi. Valdība atrodas uz ūdens, un, kā saka Kārlis Skalbe, sākas "Saratov" laikmets..."

Arī pēc Latvijas Pagaidu valdības atgriešanās nekas vēl nebija beidzies, un Brīvības cīņas turpinājās līdz pat 1919.gada novembra beigām, līdz Latvijas armija bija sakāvusi un atbrīvojusi valsti no bermontiešiem. Bet tas, kā saka Juris Raķis, ir jau pavisam cits stāsts.



Attēli:

Sludinājums

Sonijs Eriksons
22:41 | 16/04/19
ZIŅOT
(-4)
(14)
+

Jurim visu cieņu, bet šī viņa apmātība ar pārģērbšanos un iejušanās tēlos dažkārt traucē saturam. Kas par daudz, tas par skādi.

z
08:51 | 17/04/19
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

Tagad Brīvības cīņas sauks par Neatkarības karu.

SonijamE
10:06 | 17/04/19
ZIŅOT
(-2)
(3)
+

Kur Raķim kāda forma? Parasts mētelis.

Skaties
10:15 | 17/04/19
ZIŅOT
(-0)
(7)
+

galvassega

Paragrāfs
10:50 | 17/04/19
ZIŅOT
(-1)
(2)
+

Juris tagad galvenais Latvijas galvaspilsētas dežurants, jau 100 gadus.

hupo
11:56 | 17/04/19
ZIŅOT
(-4)
(5)
+

Viņam patīk ka viņu uzskata ka ir VĒSTURNIEKS . Vēsturnieks un vēstures zinātājs ir divi dažādi cilvēki A izglītība kāda viņam vai tik nav parastā vidējā ?

Tikai jautāju
11:56 | 17/04/19
ZIŅOT
(-6)
(5)
+

Cik saprotu, cilvēks nav militārpersona, bet bieži redzams militārās drēbēs. Tas valstī netiek kaut kā regulēts? Vai jebkurš var valkāt formu, kad ienāk prātā?

op
14:13 | 17/04/19
ZIŅOT
(-3)
(2)
+

cekists

polis
14:44 | 17/04/19
ZIŅOT
(-2)
(5)
+

Atvaļināto karavīru tiesības valkāt karavīra formas tērpu

Atvaļinātam karavīram tiesības valkāt karavīra formas tērpu par nevainojamu dienestu var piešķirt amatpersona, kas ir tiesīga atvaļināt karavīru, šādos gadījumos:

1) par kaujas nopelniem un citiem nopelniem dienesta uzdevumu izpildē — neatkarīgi no izdienas stāža;
2) ja karavīrs atvaļināts invaliditātes (slimības) dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus;
3) ja karavīrs atvaļināts no dienesta maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ un viņa kopējais izdienas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.

Jaunliepāja
22:40 | 18/04/19
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Jautājums polim: Es kā vēstures zinātājs, gids, neatakarīgi no izglītibas līmeņa, ticamības izpausmei drīkstu uzvīlkt formu? Vai man jāprasa atļauja atsevišķiem indivīdiem ? Nu jā, laikām podziņu pakāpei nav pat skaidrs kas ir formas tērps. Tam ir vairākas nozīmes. To ko Tu esi definējis ir tikai daļa, kas izrauta no konteksta!

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki