Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Dzejnieks Edvīns Tauriņš: Šodien pie varas ir aunu zvaigznājs!


atlikušas 250 zīmes


Dzejnieks Edvīns Tauriņš: Šodien pie varas ir aunu zvaigznājs! (16)

Piektdienā, 13. oktobrī, 2017 | BIRKAS: Edvīns Tauriņš , dzeja , grāmata
Izdrukāt Ziņot
FOTO: Modris Helds

Rakstošajiem un radošajiem cilvēkiem būtu jājūt valsts atbalsts – tā jaunās dzejas grāmatas atvēršanas priekšvakarā uzskata dzejnieks un rakstnieks Edvīns Tauriņš.

Bez Ērika Kūļa šīs grāmatas (dzejas krājums "Rožlaukums" – aut.) vispār nebūtu. Tas vispār ir smags temats, par ko vairāk pastāstīšu atvēršanas dienā. Bija izsludināts projektu konkurss Latvijas simtgadei, un es tiešām gaidīju, ka apstiprinās manas grāmatas izdošanu. Nepieļāvu domu, ka varētu manu pieteikumu noraidīt. Varu teikt tikai vienu – aunu zvaigznājs! Tad mani uzrunāja Ēriks Kūlis. Man bija nolaidušās rokas un jutos galīgi sašauts.

Pastāstiet mazliet par jauno krājumu!
Tā ir mana astotā grāmata. Pēdējā laikā mani sauc par dzejnieku, vai tā ir – es nezinu. Šī ir mana otrā dzejas grāmata. Ir bijusi stāstu grāmata, divi romāni. Vispār es prozu rakstu, bet – brīdi pa brīdim – uzrodas dzejolis. Dzeju sāku rakstīt vēlu, man bija jau 36 gadi.

Pamudinājums tam bija mīlestība. Tad pēdējo reizi kā jauneklis iemīlējos. Pēc tam mīlestība paliek citādāka, remdenāka. Varbūt rimtāka un gudrāka, to es nemāku teikt.

Sākums literatūras gaitām man bija pasmags. Džeks Londons ir rakstījis, ka rakstniekam mācekļa laiks ir desmit gadi. Desmit gadus sūti savus darbus uz redakcijām, un vēlāk jau viņi pieņem arī sākumā atraidītos darbus.

Savā ziņā tā ir taisnība. Ērikam Kūlim, kas man bija tāds pirmais draugs no rakstnieku vidus, gan uzreiz aizgāja tā lieta. Mans sākums bija smags. Rakstīju stāstus, tad jau bija arī kur sūtīt, tagad jau nav. Sūtīja atpakaļ, un atbildes bija visādas, jo neatbildēt nedrīkstēja. Bija tās, kur bija viens vārds – "neizmantosim" – un bija garākas frāzes – "nav izstrādāts", "nav patriotiskā varoņa". Bet tad kādā brīdī tomēr paņēma arī manus darbus.

Savulaik par grāmatām autoram maksāja. Tagad, lai grāmatu izdotu – tā ir kauja un cīņa! Nav nekāda pieturas punkta.

Inženieris ir materiāli nodrošināts un stabils cilvēks. Literāts – viņš ir no visām vēsmām un caurvējiem kustināts.

Tagad es esmu atguvies un nākamgad ceru piedzīvot stāstu krājumu. Man ir arī romāns, kur es nekādi nevaru nobeigt. Biju daudz uzrakstījis un tad nolēmu, ka jāraksta pa jaunam.

Tagad man katra diena ir kā svētki. Kad biju jauns, darīju dažādas lietas. Spēlēju arī futbolu. Kā rīts pienāk – saulīte spīd, jāiet laukā. Vakarā arī kur jāiziet. Tagad sevišķi diena kā svētki ir tad, ja nekur nav jāiet.

Ilgi dzīvoju un ilgi rakstu. Un palaikam iznāk grāmata.

Kāds ir jūsu rakstīšanas process?
Ir šausmīgas problēmas. Es esmu vecmodīgs, un arī vienpusēji apdāvināts – nemāku ne braukt ar mašīnu, ne ko tamlīdzīgu. Man nav ne datora, ne es māku ar to apieties, un ir problēmas atrast datorrakstītāju. Ir jauni cilvēki, kam nav ko darīt – negrib! Kad stāstus būšu pabeidzis, būs vesels moku ceļš, kamēr atradīšu rakstītāju. Tomēr, ja es tik tālu esmu ticis, tad ceru, ka ar šo arī tikšu galā. Izsludināšu konkursu.

Mani vēlu uzņēma Rakstnieku savienībā, tikai atjaunojoties Latvijai. Dažādu iemeslu dēļ līdz tam neuzņēma un visādi bakstīja. Man paveicās, ka Ēriks Kūlis tur bija.

Kas jūs kā autoru šodien satrauc?
Es 18.novembrī vienmēr klausos valdības sēdes un arī dievkalpojumus. Pa šiem gadiem nevienu reizi nav pieminēts Gunārs Astra. Nav pieminēti cilvēki, kas bija pie Vanšu tilta vai Bastejkalnā. Nav pieminēts Bauskas policists, kas viens pats kāpņu telpā stājās pretī omoniešiem. Tie ir neērti temati.

Es nevaru ciest, ka "Kurzemes Vārds" ir slēdzis literāro lapu. Esmu uzstājies skarbi, viens pats, bez sabiedrotajiem. Pārējie stāv klusu, ka tik viņus nodrukātu. Liepājniekiem nav priekšstata, kas notiek Liepājas literatūrā. Viss ir tikai peļņa, peļņa, peļņa.

Olafs Gūtmanis reiz mani "paķēra uz asīm" līdzi uz Dzejas dienām Lietuvā. Tur katram dzejniekam ir atbalstītājs, sponsors, tā ir pieņemts. Viņiem nav galva jālauza, kā izdot grāmatu. Pie mums... Ja nebūtu Ēriks Kūlis, nebūtu arī manas grāmatas, un nebūtu šīs sarunas.

Tas ir briesmīgi, un tas ir neloģiski. Es to publiski varu nosaukt par aunu zvaigznāju, kas mums ir pie teikšanas.

Kam ir jāmainās, lai arī dzejnieks būtu atzīts?
Domāju, ka jāmainās valdošo aprindu attieksmei. Ja būtu Kārlis Ulmanis, viņš tik ilgi runātu un kurinātu sabiedrību... Es nelasu "dzelteno presi", bet reiz pagadījās žurnāls, kur izlasīju, ka Vējonis ir kaut kādu kurpju viksētāju goda biedrs. Tās ir šausmas! Lai viņš labāk iestājas kā literātu problēmas risinātājs.

Un kādas sēnalu grāmatas tagad tiek pārdotas! Kā latviešu tauta pašlaik tiek kretinizēta, nekādā iekārtā un režīmā tā nav bijis! Arī tāda literatūra var būt, bet ir jābūt līdzsvaram, kaut kādam pretstatam šai "stalažu literatūrai". Pastāv uzskats, ka latviešiem ir augsts kultūras līmenis. Tas ir mīts, tā ir folklora. Ir noticis kas ārkārtīgi slikts.

Kas raksturo labu literatūru?
Trīs lietas. Godīgai ir jābūt. Pārgalvīgai. Un trešais valis nav definējams. Tā vienkārši ir sajūta – ir vai nav. "Literatūras stalažas" tādas nav.
 


Sludinājums

Žēlums
07:23 | 13/10/17
ZIŅOT
(-4)
(13)
+

Žēl šī cilvēka. No sirds žēl.

bitīte!
21:50 | 14/10/17
ZIŅOT
(-2)
(3)
+

Nu vai ziniet,18.36! Mācieties valodu! Vārdam ``gabals`` nav viena vienīga nozīme. Un``literatūras atDZīšana`` vispār ir nevaloda. Un cilvēkam, kas te dīdās ap Tauriņu ar n-tiem nosaukumiem, vienkārši nevajag ne iet tur, kur ir Tauriņš, ne lasīt Tauriņu. Nepatīk - var nelikties ne zinis. Nepatīk - nedod tiesības ķēzīties ap cilvēku.

Liepājniekam Edvīnam Tauriņam
18:36 | 14/10/17
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Cilvēkus neapzīmē gabalos ( Sk. komentāru bravo Tauriņam!). Tas nu tā.
Nedomāju, ka cilvēkiem, kuri komentējuši intervijas tekstā paustās jubilāra replikas par dzīvi, literatūru, grāmatām, Atmodas laiku un šodien sabiedrībā notiekošo, izraisa skaudību. Arī jubilārs nav tik slavenus darbus sarakstījis, lai kāds justos aizskarts, uztrauktos, eku, radies konkurents. Normāla grāmatiņa.

bravo, Tauriņam!
18:00 | 14/10/17
ZIŅOT
(-1)
(8)
+

Un 7 gabaliem (7+) žēl? Da nu - skauž jums, ne žēl cilvēka. Būtu priecājušies, ka šajos gados var sakarīgi runāt un ko vēl uzrakstīt.

...
09:45 | 13/10/17
ZIŅOT
(-5)
(0)
+

Žēl šī ``Žēlums``a. No sirds žēl.

Sāksim
09:06 | 13/10/17
ZIŅOT
(-4)
(13)
+

ar sevis sakopšanu !

pieriebies
09:51 | 13/10/17
ZIŅOT
(-2)
(4)
+

Varbūt labāk sāksim ar standartfrāžu nelietošanu? Ja tā nebija aicinājums pašam/pašai sev.

Mīnuss(sāksim )
16:15 | 13/10/17
ZIŅOT
(-0)
(11)
+

Kāpēc -, ja pēdējā tikšanās reizē smaka pa gabalu !

Pupa
20:32 | 13/10/17
ZIŅOT
(-2)
(13)
+

Tiešām žēl cilvēka. Rakstīšana, visupirms, ir dvēseles verbālais stāvoklis. Kopā ar talantu, protams. Tikai rets cilvēks izsitas līdz atdzīšanai literatūrā un, protams, līdz sabiedrības apmaksātam stāvoklim. Bet, mums par laimi, atkal un atkal uzrodas tādi Dullie Daukas, kas iemirdzas visā nodrukātajā krāšņumā. Diemžēl Edvīnam Tauriņam ir jāmet dzejošanas un prozas rakstīšanai miers un jābeidz izteikt pretenzijas uz likteni. Pie tā, ko piesauc Edvīns, neviens nav personiski vainīgs un datorraksta nepārzināšanai nav nekāds sirdsapziņas brīvības arguments.

cien. dāmas un kungi, ekselences... ;)
21:54 | 13/10/17
ZIŅOT
(-3)
(8)
+

Ilgi nevēdinātās gados vecāku cilvēku telpās stāvējuša uzvalka smaka tomēr ir labāka par ``atDZīšanas literatūrā`` smaku un visu pārējo figņu, kas te redzama. Pēc kārtīgas bohēmas smird pat visspožākās visu mākslu zvaigznes: pēc alus, šņabja, izsmēķiem, pat pēc čurām. Varbūt ļausim cilvēkam atvērt to ``Rožulaukumu`` bez grēmām?

Uzrunai
12:03 | 14/10/17
ZIŅOT
(-2)
(11)
+

Tieši tā, ja nāk uz tikšanos , tad pēc čurām nu nekādi " mākslinieks" nedrīkst smirdēt pa gabalu ! Pēdējā reizē savārstīto dzeju traucēja kaut nedaudz uztvert stiprais mīzalu smārds! Piedodiet , nenosodiet komentētāju !

Tauriņš
15:49 | 18/10/17
ZIŅOT
(-3)
(3)
+

čurām ir jānāk ārā,
bet tu tās esi paturējis galvā...

???
14:41 | 14/10/17
ZIŅOT
(-7)
(2)
+

Nu tak pašauj, ``uzrun``, beidzot pats savu degunu uz leju un aposti apkārtni. Cik var?! Pēc tās ``beidzamās reizes`` vien redzams, ka te trako viens un tas pats galīgi godu zaudējis nožēlojams radījums. Liec cilvēkam mieru. Turpināsi - būs jāparunājas ar interneta drošībsargiem: vai tiešām internets ir priekš tam, lai publiski kādu pazemotu, nomelnotu???

un tā
15:40 | 14/10/17
ZIŅOT
(-3)
(9)
+

Tās lielās odējas un visu kritizētājas,palīdziet Tauriņam! Viņš dzīvo viens savos 80 gados un ne katram ir pa spēkam tādos gados visu izdarīt citiem pa prātam.Palīdziet!Apkopiet...

Jaropolks Dorenskis
15:55 | 14/10/17
ZIŅOT
(-0)
(8)
+

Liels paldies par intervijas nopublicēšanu tādā veidā, kādā tā bijusi. Diemžēl, ļoti pamācoši. Būtu labi, ja portālā parādītos interviju sērija ar Liepājas radošo inteliģenci, lai cilvēki zinātu, par ko un kā domā latviešu kultūras nesēji un radītāji mūsu pilsētā. Atvainojiet par skarbiem vārdiem.

Liepājniekam Edvīnam Tauriņam
18:04 | 14/10/17
ZIŅOT
(-0)
(9)
+

Pirmkārt, sveicieni jubilejā! Otrkārt - Tavi nemitīgie gaudu teksti ir veci kā suņa vilna. Taču - no suņa villas var uzadīt zeķes savai patmīlībai. Prieks par grāmatu. Kauns par Tevi kā cilvēku, kuram daudz dots, bet esi iztērējies nemitīgās negācijās. Lai veselība. Lai Tev sanāk daudzi jo daudzi apsveicēji. Lai dāvina Tev neviltotu mīlestību. To novēlu no sirds. Turies veselībā, Edvīn. Ja pacel vidējo pirkstu, tad nepacel par Pasternaku. Daudz laimes dzimšanas dienā. Kad sitīs uz pleca, jūties laimīgs.

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki