Elīna Bogdane ir jauna liepājniece, kas prieku rod kūku un citu saldumu gatavošanā, un laiku pa laikam kūkas arī vienkārši dāvina citiem. Jo kūkas garšojot visiem.

Kūku gatavošana ir jūsu hobijs vai darbs?
Tas noteikti ir hobijs, nevis pamatnodarbošanās. Ikdienā strādāju birojā, bet kūkas ir mana iespēja radoši izpausties. Tā ir lieta sev, tas, kā es varu atpūsties no ikdienas un baudīt procesu. Cits zīmē, man tās ir kūkas. Protams, ik pa laikam galvā ienāk doma, ka jā, varbūt kādreiz tas būs ikdienas darbs. Jāskatās, kā iegrozīsies dzīve, un varbūt pārvērtīšu to par ko nopietnāku.

Grūti atbildēt, cik ilgi jau to daru, tas mani katru reizi samulsina, jo es tā īsti neatceros, kā sākās kūku cepšana. Tas varētu būt pirms apmēram trīs gadiem.

Kas bija impulss, lai sāktu dalīties ar savu veikumu?
Tiešām grūti atcerēties. Mani interesē kulinārija, patīk baudīt ēdienu un skatīties raidījumus par ēdiena gatavošanu – iespējams, kas tas ir radījis vēlmi pašai mēģināt pagatavot ko interesantāku.

Atceros, ka pirmo kūku, kas tobrīd likās salīdzinoši sarežģīta, pagatavoju sev vārda dienā. Pēc tam āķis bija lūpā.

Tā bija mana pirmā "īstā" kūka, ko izcepu – pārvilkta ar mastiku, dekorēta ar cukura mastikas elementiem. Process šķita pietiekami interesants, lai gan bija grūti, un tas man aizņēma trīsreiz ilgāku laiku, nekā biju plānojusi. Galu galā es biju ļoti priecīga par rezultātu, un tas iedvesmoja.

Lapa ir vairāk manis pašas priekam, lai parādītu cilvēkiem skaisto iznākumu, padalītos ar receptēm. Tā arī ir jau vairāk nekā divus gadus. Pirmais ieraksts bija par piparkūkām, tās bija aizdevušās tiešām skaistas, safotografēju un ieliku lapā. Tā lēnām savus darbiņus un eksperimentus liku iekšā. Cilvēkiem, šķiet, patīk tādas lietas skatīties.

Lapā var apskatīties gan kūkas, gan tējas kūciņas (cupcakes), gan piparkūkas. Kas pašai ir sirdij tuvāks?
Man šķiet, ka man visā procesā visvairāk patīk tieši dekorēšana, patīk izmēģināt jaunas lietas, dažādas tehnikas. Šobrīd ir ļoti daudz resursu, kur smelties idejas. Dažkārt, kad esmu tik daudz apskatījusi, ir tā, ka nevaru aizmigt, jo ir jādomā, ko varētu uztaisīt. Tas dažreiz beidzas ar to, ka neuztaisu neko, jo nevaru izlemt, ko gribu vairāk.

Ja es ieraugu ko skaistu, gribu pamēģināt. Ir daudz lietu un elementu, kas ir pietiekami sarežģīti, un to nevar vienā reizē iemācīties. Nepieciešama ļoti liela pacietība. Attēlā varbūt kūka izskatās ļoti maza un vienkārša, bet patiesībā tas ir diezgan sarežģīts darbs.

Kas ir jūsu iecienītākā kūka, no kā tā sastāv?
Vienas izteiktas favorītkūkas nav, jo ilgstoši vienu un to pašu netaisu. Man patīk eksperimentēt, līdz ar to es katru reizi cenšos izdomāt kaut ko citu.

Gadās, ka kāds eksperiments neizdodas un ir jāpārtaisa?
Bieži. Tomēr tā neizdošanās rodas mēģinājumu procesā, es nemēdzu eksperimentēt atbildīgos brīžos, tad, ja gatavoju kūku kādam citam.

Attiecībā uz kūkām esmu perfekcioniste, vajag, lai kūka ir nevis vienkārši laba, bet ļoti, ļoti laba. Ja kaut kas nesanāk, tā kā man gribētos, labāk gatavoju no jauna, nekā esmu neapmierināta ar rezultātu.

Vai atceraties kādu īpašu kūku no bērnības?
Man ļoti, ļoti garšoja saldumi, ne tikai kūkas. Arī tagad garšo. Tomēr šķiet, ka vislabāk man garšoja medus kūka. Ja man ir jādomā, ko es bērnībā gribēju, ieejot kafejnīcā, tad jā – tā bija medus kūka.

Vēl atceros tādas parastas biskvīta kūciņas – brūns un balts biskvīts un pa vidu krēma kārtiņa. Tagad, iespējams, tādu neizvēlētos. Šobrīd priekšroku dotu kūkai, kurā ir daudz šokolādes!

Kas ir bijusi apjomīgākā vai svarīgākā kūka, ko līdz šim esat gatavojusi?
Esmu gatavojusi kāzu tortes, bet lielākais izaicinājums bija saldumu galds kāzām. Nebija torte, bet daudz dažādu nelielu saldumiņu. Tas aizņēma gandrīz divas dienas, bet gandarījums bija neaprakstāms!

Tā kā tā nav mana ikdienas nodarbošanās, es to neuztveru kā darbu, bet baudu procesu. Protams, iezogas stresiņš, ja kaut kas nesanāk, un domas par to, kā paspēšu.

Kāds varētu domāt, ka tas ir darbs, bet man tā ir "atslēgšanās" no darba.

Kad draugi, kolēģi vai radinieki prasa viņiem izcept kūku, vai var just atšķirību dažādās sezonās?
Tas nav atkarīgs no sezonas, drīzāk no cilvēkiem, no tā, kas viņam garšo. Katrs ir citādāks. Vasarā vieglāk ir tāpēc, ka var variēt ar ogām, viss ir pieejams. Ziemā zemenes, protams, vari nopirkt, bet tās nav tādas, kādām tām jābūt. Toties šokolādes kūku var pagatavot vienmēr, neatkarīgi no sezonas.

Kūka jau iekšā var būt viena un tā pati, bet to var dažādi "apģērbt" gan ziemā, gan vasarā.

Jūs laiku pa laikam savas lapas sekotājiem dāvināt saldumus. Kā izvēlaties, kas būs konkrētās reizes dāvana?
Tas ir atkarīgs no tā, ko man konkrētajā brīdī gribas pamēģināt. Man ienāk prātā, es apskatos, kā gatavot, un tad jau nāk ideja – kāpēc gan kādam neuzdāvināt kūku. Es arī būtu priecīga, ja man uzdāvinātu kūku.

Nav tā, ka es nedēļām sēdētu un domātu, ko šoreiz dāvināt. Es vienkārši sekoju aktualitātēm, atliek ieraudzīt, un vairs nav miera.

Vai mēdzat ārpus mājas kūkas ēst un vērtēt, kādas tās ir?
Es tā daru ne tikai ar kūciņām, bet ar jebko, ko es ēdu. Man interesē ne tikai konditoreja, bet arī ēdieni un pavārmāksla vispār. Līdz ar to es visu izbaudu. Nekad nekritizēju bez iemesla. Daudzi saka – tu jau noteikti nekādas citas kūkas neēd, tikai savējās. Tā pilnīgi noteikti nav! Man kūkas ļoti garšo, un es no tām neatsakos.

Skatos un vērtēju intereses pēc, nevis tāpēc, lai atrastu trūkumus. Ja kūkas cep arī pats, tad sāc citādāk uz tām skatīties.

Vai mājinieki nemēdz apvainoties, ka Elīna atkal ir kūkās? Un vai kādreiz gadās no kaut kā atteikties, jo jācep kūka?
Gadās tā, ka es vienkārši pasaku, ka šonedēļ neko neplānoju, jo mājās eksperimentēšu ar jaunām receptēm. Un nevis tāpēc, ka man tas būtu jādara, bet tāpēc, ka es gribu to darīt. Tā ir mana brīvdiena, un man kūkas ir sava veida atpūta.

Nav tā, ka kāds mani nesaprastu, tas nenotiek katru vakaru vai katras brīvdienas.

Kādas kūkas piestāv Valentīna dienai?
Man pašai šķiet, ka Valentīna dienai piestāv bezē, Pavlovas kūka, kaut kas viegls un gaisīgs. Arī kāda šokolādes kūka.