Runas par valsts budžeta konsolidāciju nākamgad ir baumas un sabiedrības maldināšana, sacīja Finanšu ministrijas (FM) departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) izteicies, ka nākamā gada valsts budžets būs sliktāks nekā šī gada budžets un, iespējams, būs nepieciešama konsolidācija vairāk nekā 100 miljonu eiro apjomā.

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis aģentūrai LETA sacīja, ka "Seska kungs izplata baumas, maldina un nepamatoti biedē sabiedrību". FM pagājušajā nedēļā prezentētais valsts budžeta veidošanas plāns paredz, ka nākamgad plānotā tā dēvētā fiskālā telpa ir nulle, nevis mīnuss. Šajos aprēķinos iekļauts arī nākamgad aizsardzībai paredzētais papildu finansējums. Aizsardzībai nākamgad papildus nepieciešami 19,4 miljoni eiro, lai atbilstoši Valsts aizsardzības finansēšanas likumam nodrošinātu aizsardzībai finansējumu 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Ministrijas un citas valsts iestādes gan ir pieprasījušas jaunām politikas iniciatīvām nākamgad papildu 567,7 miljonus eiro. Turklāt papildu finansējums jaunām vajadzībām 2015.gadā tika paredzēts, jau gatavojot 2014.gada budžetu. Latvijas tautsaimniecības izaugsme šogad un nākamgad nebūs tik strauja, kā tika lēsts iepriekš, tāpēc valdība uzdevusi nozaru ministrijām iesniegt priekšlikumus par iespēju atlikt jauno politikas iniciatīvu pasākumus, kuru īstenošana bija paredzēta no 2015.gada janvāra, skaidroja FM pārstāvis.

Valdība uzdevusi nozaru ministrijām sadarbībā ar savām kapitālsabiedrībām izskatīt iespējas samazināt 2015.gada izdevumus. Tas tiek darīts, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad, FM sagatavotajam un valdības apstiprinātajam budžeta projektam nonākot Saeimā, parlamentā risinās diskusijas un parādās ultimāti par papildu līdzekļu piešķiršanu dažādām vajadzībām. Tāpēc ministrijas aicinātas pārskatīt izdevumus, lai varētu atrast līdzekļus papildu vajadzībām. Taču kopumā patlaban nākamā gada budžeta fiskālā telpa ir plānota nulle un nav paredzēta konsolidācija, kā tas bija pirms vairākiem gadiem, kad Latvijas ekonomika saruka un kad valdība bija spiesta mazināt budžeta izdevumus un paaugstināt nodokļus ieņēmumu palielināšanai. Lai arī Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir kļuvusi lēnāka, mūsu valsts joprojām ir Eiropas Savienības straujāk augošo ekonomiku vidū, atzīmēja Jarockis. Viņš uzsvēra, ka Latvijai, kad tā būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, budžets ir jāveido atbildīgi, un valsts nedrīkst dzīvot stipri pāri saviem līdzekļiem.

FM pārstāvis arī uzsvēra, ka FM ir gatava visiem koalīcijas partneriem un deputātiem sniegt informāciju par budžeta veidošanu, un arī Liepājas domes priekšsēdētājs ir aicināts uz FM, kuras eksperti gatavi politiķim izklāstīt informāciju par budžeta veidošanu Latvijā kā eirozonas valstī.

Kā ziņots, nākamā gada budžeta projekts tiek veidots, balstoties prognozēs, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad būs 2,9% un 2015.gadā – 2,8%. Savukārt inflācija Latvijā šogad tiek prognozēta 0,8%, nākamgad – 2,4%.