Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Ģenerālprokuratūra izbeidz procesu pret Herbertu Cukuru


atlikušas 250 zīmes


Ģenerālprokuratūra izbeidz procesu pret Herbertu Cukuru (11)

Ceturtdienā, 14. februārī, 2019 | BIRKAS: Herberts Cukurs , 2.pasaules karš , holokausts , vēsture , kriminālprocess , prokuratūra
Izdrukāt Ziņot

Ģenerālprokuratūra izbeigusi 2006.gadā sākto kriminālprocesu par latviešu aviatora Herberta Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā, ziņo LETA.

Laikraksts "Latvijas Avīze" šodien raksta, ka kriminālprocess izbeigts pagājušā gada 23.oktobrī.

"Cukura darbībās netika konstatēts Krimināllikuma 71.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kā arī kriminālprocesā netika noskaidrota neviena konkrēta un dzīvi esoša persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no šādām ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu," teikts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Monvida Zelča sagatavotajā slēdzienā.

"Nav runa par to, vai viņam var ko pārmest vai nevar pārmest, bet par to, vai viņam var ko pierādīt. Esam izvērtējuši šo lietu, cik nu labi to pēc gandrīz 80 gadiem iespējams izdarīt. Līdz ar to, vismaz manā skatījumā, dalība genocīdā viņam nav pierādāma. Nav konstatējams ne noziedzīga nodarījuma sastāvs, ne tā objektīvā, ne subjektīvā puse," laikrakstam norādījis Zelčs, kurš Cukura lietu saņēmis no kolēģiem, kas jau agrāk pie tās strādājuši.

Izskatot lietu, vairākām valstīm, tostarp, Krievijai bija nosūtīti starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumi. No agrākās izmeklēšanas zināms, ka 1960.gadā Latvijas PSR Valsts drošības komiteja (VDK) iesāka pret Cukuru lietu, taču 1982.gadā to nosūtīja glabāšanā PSRS VDK 10.pārvaldes uzskaites arhīvā.

"Viņi mums atsūtīja vairākus materiālus, izrakstus, liecības, kā var saprast, no Krievijas Federālā drošības dienesta arhīva. Tie dokumenti ir bez jebkāda paskaidrojuma, no kuras lietas tie nāk, bez jebkādiem aprakstiem, bez skaidrojuma, kādā sakarā tie sagatavoti. Nopratināšanas protokoli bez parakstiem, kopiju veidā - maigi izsakoties, tādi savādi," skaidroja prokurors.

Krievijas piesūtītie VDK dokumenti praktiski saturējuši tikai vispārējus deklaratīvus apgalvojumus, un nav pat skaidrs, vai pats liecinieks ir tas, kas to stāstījis, nerunājot nemaz par apstākļiem un iemesliem, kādēļ šīs liecības tapušas. Pēc Latvijas Kriminālprocesa likuma šādi pavirši materiāli nav vērtējami kā pierādījumi.

Kopš 2012.gada vairākkārt tiesiskā palīdzība lūgta Izraēlai, taču no tās iestādēm nav bijis vispār nekādas atbildes. Samērā daudz dokumentu atsūtījusi Brazīlija, kur Cukurs kopā ar ģimeni dzīvoja kopš 1946.gada. Sešdesmitajos gados Brazīlijas ebreju organizācijas mēģināja panākt Cukura kā kara noziedznieka izraidīšanu no valsts. Vietējā policija toreiz veica izmeklēšanu, un Cukurs pats labprātīgi vairākkārt gāja sniegt liecības, vēsta laikraksts.

Materiālus par Cukuru atsūtījusi arī Vācija. Kopumā atsūtītajā ir daudz liecību par un pret Cukuru, taču nekā tāda, lai kādu no viņam inkriminētajām epizodēm varētu uzskatīt par pierādītu.

Cukura dzimta, kuras pārstāve ir Herberta Cukura Brazīlijā dzīvojošā meita Antinea Doloresa Cukurs-Risoto, Ģenerālprokuratūras lēmumu izbeigt kriminālprocesu uztver kā situācijas juridisko novērtējumu, kas novāc morālas dabas šķēršļus tēva pārvešanai uz Brāļu kapiem.

Brāļu kapi pieder Rīgas pilsētai, bet to apsaimniekošanu īsteno Rīgas Pieminekļu aģentūra. Aģentūras direktors Guntis Gailītis, vaicāts par viedokli, paskaidroja, ka pagaidām pie viņa vēl neviens ar lūgumu apbedīt Herbertu Cukuru Brāļu kapos nav vērsies. Arī ar Ģenerālprokuratūras lēmumu viņš nav iepazīstināts.

"Šeit nevar būt jautājums, ka tagad, Gailīti, ņem un apbedī. Jābūt kādam cilvēkam, kas to organizē, kas izlaiž papīrus caur Brāļu kapu komiteju, caur karavīru organizācijām. Pagaidām pie manis neviens nav nācis. Aģentūras uzdevums nav pārapbedīšana un apliecinošo dokumentu sagatavošana. Aģentūra sāk darboties tikai tad, kad visi papīri ir kārtībā. Tad organizējam ceremoniju," laikrakstam skaidrojis Gailītis.

Viņš norādījis, ka šajā situācijā, neskatoties uz Otrā pasaules kara fonu, galvenais ir jautājums, vai viņš šiem kapiem piederīgs kā karavīrs, kā Neatkarības kara dalībnieks, un kādi ir viņa nopelni tajā.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra 2006.gadā sāka krimināllietu par ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā pēc Krimināllikuma 71.panta par genocīdu. Šinī kriminālprocesā tika izmeklēta arī Herberta Cukura darbība Vācijas drošības dienesta (SD) Latviešu drošības palīgpolicijā jeb tā saucamajā "Arāja komandā", kuras komandieris bija Viktors Arājs.

Jau pirms vairākiem gadiem Ģenerālprokuratūras sāktajā pārbaudē konstatēts, ka Otrā pasaules kara laikā Cukura darbība ir bijusi saistīta ar SD tā saucamo "Arāja komandu".

Kriminālprocesā pierādīts, ka Cukurs 1941.gada 14.jūlijā virsnieka pakāpē sācis dienestu "Arāja komandā". Sākotnēji Cukurs bijis Arāja palīgs, bet vēlāk - atbildīgais par dienesta automašīnu ekspluatāciju un remontiem, bruņojuma uzglabāšanu, tās tehnisko apkopi un izsniegšanu.

Izmeklēšanas gaitā plaša informācija iegūta, veicot pārbaudi Latvijas Republikas arhīvos, izpētot simtiem bijušās LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) arhīva krimināllietas, tajā skaitā krimināllietu Arāja apsūdzībā, arhīvu fonda "LPSR Ārkārtējā komisija" materiālus, pārbaudot krimināllietu materiālus, kuros bijusī LPSR VDK apkopojusi "Arāja komandas" dalībnieku liecības, kā arī Hamburgas apgabaltiesas materiālus Arāja lietas iztiesāšanā. Tāpat tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijai, Brazīlijai, Hamburgas apgabaltiesai, kā arī analizēti Simona Vīzentāla centra atsūtītie materiāli, masu medijos pieejamā informācija, Cukura radinieku atsūtītā informācija un cita veida informācija.

Saņemtā informācija no ārvalstīm, tostarp Krievijas, jau iepriekš nav bijusi pietiekama, lai varētu apstiprināt vai noliegt faktu par Cukura līdzdalību ebreju tautības civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

Cukurs dzimis 1900.gadā Liepājā, miris 1965.gadā Urugvajā, Montevideo. Cukurs bija ievērojams latviešu aviators un virsnieks. 30.gados viņš kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu.


Sludinājums

Opis VA
13:58 | 14/02/19
ZIŅOT
(-2)
(20)
+

Kam miris , kam noslepkavots.

Ir nu gan mums valstiņa
16:31 | 14/02/19
ZIŅOT
(-2)
(15)
+

Tajā vietā, lai izmeklētu žīdu pastrādāto nežēlīgo slepkavību, ģenerālprokuratūra meklē kaut kādus neeksistējošus pierādījumus, lai, acīmredzot, attaisnotu slepkavas. Kauns pašiem nepaliek par savu rīcību?

sandijs
19:41 | 14/02/19
ZIŅOT
(-2)
(7)
+

Kas tiešām nav kur līdzekļus izgrūst? Paskaidrojiet, ko tas mainītu, ja viņu atzītu par vainīgu, vairs neskaitītos slavens lidotājs?

Ese
21:35 | 14/02/19
ZIŅOT
(-1)
(12)
+

Cilvēks pacēlās spārnos, liekot ļaunumam uz zemes palikt greizsirdīgam

xt
09:45 | 15/02/19
ZIŅOT
(-0)
(8)
+

labāk būtu kaut viens ebrejs atdevis salaupīto Latvijas tautai, nevis mirušu cilvēku mierā nelikuši.... Vai tad mums Latvijā par maz ļaunuma ebreju biznesmeņi nodarījuši... Banka Baltija, Parex utt....

gy
10:50 | 18/02/19
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Krievu klasiķis Kuprins 1909 gadā par židiem raksta : viņi ir ka dunduru mākonis uz zirga miesas..... Ar zirgu domāta Krievija

Jonas
19:16 | 16/02/19
ZIŅOT
(-1)
(0)
+

Ha ha, kā tikai mūsu režīms nekāš piķi ārā no tautas. Un taču par šo grūto darbu kāds arī saņēma ievērojamu atalgojumu, kā nekā juristu darbs. Ura! Ura! Ura!

Jaunliepāja
02:07 | 17/02/19
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Es būtu soģis. Tu vari pierādīt? Savā laikā es strādāju kopā ar cilveku kas ir bijiis ,,lāģeru apsardzē'' Nu un ? Kas viņš tagad ir jātiesā? Taču nē Kas ir bijis armijā ,tas sapratīs!Ja es pateikšu ka ir mans tēvs,jums paliks slikti. Kāpēc? Elementāri . Tā kā kungi ,SD un KGB virsnieki darija savu darbu. Un dara arī tagad. [KGB] Nu bet pret to gan ir jācīnās!

H88
10:32 | 18/02/19
ZIŅOT
(-1)
(3)
+

Tiešām dīvaini, ka Liepājas muzejā nav pat piemiņas istabas tik slavenam Liepājniekam kā Herbertam Cukuram. Labi, protams, ka vismaz ir iela, kas nes H. Cukura vārdu.

ko murgo
11:28 | 18/02/19
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

kur tev ir tāda H. Cukura iela

ir tikai cukurfabrikas cukura iela

Cukura atjaunošanas biedrība
14:28 | 19/02/19
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

vāc līdzekļus Cukura piemineklim, pieminekļa mets jau ir izstrādāts, tā ir bandītu grupa kas ar gaļas āmurīšiem uzbrūk Cukuram teksts pieminekļa pakājē skan

pierādi ka neesi begemots

ir iespējams organizēt arī konkursu par labāko Cukura pieminekli Liepājā

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki