Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Gunārs Silakaktiņš: 1905.gada decembra upurus pieminot


atlikušas 250 zīmes


Gunārs Silakaktiņš: 1905.gada decembra upurus pieminot (7)

Autors: Gunārs Silakaktiņš
Trešdienā, 10. janvārī, 2018 | BIRKAS: Aizpute , 1905.gada revolūcija , Jolanta Berga , vēsture , Gunārs Silakaktiņš
Izdrukāt Ziņot
Aizputes Rokas birzs piemineklis 1905.gada cīnītājiem.
Aizputes Rokas birzs piemineklis 1905.gada cīnītājiem.
FOTO: Varis Sants
Aizputes Rokas birzs piemineklis 1905.gada cīnītājiem. Liepājnieki un aizputnieki pie pieminekļa 29.decembrī. No kreisās Gunārs Silakaktiņš, Alvīne Vecvagare, Aizputes novadpētniecības muzeja direktore Jolanta Berga un fotogrāfs Varis Sants.

Pērnā gada nogalē, 29. decembrī, mēs, mazs pulciņš latviešu, atkal satikāmies pie Aizputes Rokas birzs pieminekļa. 

Iededzām liesmiņas gan pie paša pieminekļa, gan attālāk esošās piemiņas zīmes ar tā sauktajā "Aizputes karā" pirms 112 gadiem kritušo vārdiem.

"Ar kaujas saucieniem uz lūpām,
Ar karstām sirdīm kritāt jūs, –
Bet jūsu nāve svētā, brīvā
Kā talismans mums dārga būs."

Šajos Jāņa Akuratera dziesmas vārdos iemūžināti ne tikai 1905. gada decembra dienu notikumi pie Aizputes, bet arī apsolījums nākamajām latviešu paaudzēm neaizmirts baronu un krievu cara zaldātu upurus. Tovakar atkal ar rūgtumu secinājām, ka eiro tolerances un deldētā latviskā goda vārdā neviens no Aizputes pat nepiebremzēja savu auto ceļa krustojumā.

Atvadoties līdz 2018. gada decembrim, mani ir sasildījis aizputnieces Jolantas Bergas apsolījums – nākamgad ikvienā novada kapsētā, kur atdusas 1905. – 1907. gada revolūcijas upuri, godināsim savu senču piemiņu.
"Aizputes karš" bija viena no pēdējām epizodēm 20. gadsimta sākumā Kurzemes latviešu zemnieku

Rieta mijkrēslī stāvot pie "Bleķa Miķela", kā pieminekli 1905.gada revolucionāriem dēvē aizputnieki, un no 112 gadu attāluma raugoties, atzinām, ka ne jau tikai maizes kumosa dēļ ap 10 tūkstoši te bija gatavi tikpat kā kailām rokām šturmēt Aizputi: latviešu zemnieki bija paēduši un apģērbušies, bet jutās pazemoti savā godā, ka pār viņiem joprojām var valdīt sveši kungi. Gods dažkārt izrādījās dārgāka manta, nekā dzīvība.


Sludinājums

Jaunais sencis
12:58 | 10/01/18
ZIŅOT
(-1)
(4)
+

Paldies kaut kaut dažiem, kas atcerējās!
Ari Cīravā, varēja gan kaut vai centrā, ja jau nevar aiziet līdz kapsētai, varēja iedegt pa svecītei, no turienes apkārtnes taču krita kādi 11 cīravnieki.

Dns
16:42 | 10/01/18
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Ludzu Silakaktinu sazinaties ar Aizputes senioru biedribu!

gribam
08:00 | 11/01/18
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

uzdot jautājumu, ko mēs esam īsti izcīnījuši, rodas šaubas vai šie lielie upuri nav bijuši veltīgi... nu labi vismaz bezjēdzīgi

bet jautajums paliek
kas

kass

kasssss notiek Latvijā...

attīstība
izmiršana
vai jaunbaronu dzīres mēra laikā

gn
16:52 | 10/01/18
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Izskatās ka drīz atkal būs 1905 gads ..

Борис И.
19:53 | 10/01/18
ZIŅOT
(-6)
(0)
+

Ну как вообще приходить в голову мысль вспомнить это позорное время и бандитов, которые били готовы убивать русских солдат и их верных союзников- сельских помещиков! По немного радует, что таких "чествующих" так мало, всего четыре не полных рубля.

PG
21:58 | 10/01/18
ZIŅOT
(-1)
(2)
+

Mūžīgu piemiņu 1905.gada revolucionāriem! Derētu sakopt un godināt viņu piemiņas vietas arī Liepājā!

P.s. Biedr Silakaktiņ, Aizputes novadā atrodas Rokasbirze nevis Rokas birzs.

klātesošais
11:49 | 14/01/18
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Visupirms jau ļautiņiem, aizrautīgi atsākot vai uzsākot kā godināšanu, vajadzētu tikt skaidrībā vispār, ko tad īsti gribam godināt un ko tad godinām - revolūcijas, revolucionārus vai revolūciju upurus. Paldies par klātesamības iespēju - tikai klātesot, vari saprast pats sevi un citus. Pašu pieminekļu pārtapšanas ``vēsture`` - padomju karoga aizkrāsošana ar sarkanbaltsarkano, teksts par 10 000 revolucionāriem to laiku tuvākajā apkārtnē, vēl dažas labas lietas liek domāt par nelāgu ieradumu, laikiem mainoties, locīties līdzi attiecīgajiem vējiem, nedomājot ne par locīšanās jēgu, ne par godaprātu. Uz skaidru volūdu no daudzajām ``vēsturēm`` i ne cerēt. Atliek vienīgi sekot pazīstamā Karla M. dzīves moto ``šaubies par visu!``.

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki