Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Gunārs Silakaktiņš: Armijas ekonomiskais veikals un tā upuri


atlikušas 250 zīmes


Gunārs Silakaktiņš: Armijas ekonomiskais veikals un tā upuri (13)

Autors: Gunārs Silakaktiņš
Trešdienā, 29. jūnijā, 2016 | BIRKAS: 2.pasaules karš , Kurzeme , Gunārs Silakaktiņš , vēsture
Izdrukāt Ziņot
FOTO: no zudusilatvija.lv

Pirms septiņdesmit pieciem gadiem, 1941.gada jūnija beigās, Liepājā neviens vēl nenojauta ne savas pilsētas, ne savu personisko likteni.

Diemžēl kara sākumam – 22.jūnijam – sekojošās nedēļas notikumi liecināja, ka liepājniekus sagaida asiņaini, traģiski un pilsētu iznīcinoši notikumi. Naida liesmās un barbarisma konvulsijās pazuda skaistākie Liepājas nami ap Rožu laukumu, pelnos un krāsmatās dvašoja Vītolu iela un Graudu iela, tāpat apbūve gar Tirdzniecības kanālu Vecliepājas pusē, bet Aspāzijas birzī, tagad Zaļajā birzī, koki izskatījās kā vecajā fotogrāfijā ar Ložmetējkalna ainavu 1917.gadā.

1941.gada 28.jūnija vakarā gāja bojā liepājnieku jaunākais lepnums – Armijas ekonomiskais veikals. Tā pagrabos, kas bija izsludināti kā gāzu drošas un modernas patvertnes, glābiņu no aviācijas bumbām un apšaudēm meklēja paši veikala darbinieki un viņu piederīgie, kā arī vairāki desmiti nejaušu garāmgājēju. Pēc aptuvenām ziņām – 77 personas.

Visa Vecliepājas kanāla mala liesmoja. Vācu artilērija no Jaunliepājas puses mērķu izvēlē vairs neceremonējās, bet, sastopot atsevišķu gvardistu, miliču un kara jūrnieku šauteņu šķidro uguni, "zvetēja" gan pa Lielās ielas māju jumtiem, gan visgarām ielai līdz pat skaidri saredzamajam veikala siluetam. 

Veikalam trāpīja vairākas granātas, tas sāka degt. Lai gan veikala pagrabu logi papildus bija aizkrauti ar miltu maisiem, acīmredzot granātas caursita arī cokolu un eksplodēja pašā patvertnē.

Tā  vācu tērauda nāvējošās šķembas pirms 75 gadiem nāves pļaujā paņēma daudzu liepājnieku dzīvības, un karš iznīcināja pašu veikala ēku.

Kopš traģēdijas pirmajām dienām Armijas ekonomiskā veikala krāsmatu upuru likteņi apauguši ar baumu, leģendu, apzinātu, pat fantastisku un muļķīgu izdomājumu miglu: dažas dienas pēc traģēdijas atjaunotais „Kurzemes Vārds” pēc nacistu spiediena arvien noteiktāk paudis, ka tas bijis komunistu, žīdu komisāru un čekistu rokasgranātu darbs. Ap 1943. gadu nacistu propaganda šo versiju sāka skaidrot kā vienīgo patiesību.  Pamats, lai tam ticētu, ir, bet tikpat labi dzīvotspējīgas ir arī citas versijas.

Bojā gājušos un atpazītos Armijas ekonomiskā veikala darbiniekus, kopskaitā 14, 6.jūlijā pulksten 15 apbedīja Ziemeļu kapsētā, Brāļu kapu rietumu malā kopējā kapā. Patvertnē sakropļotos, apdegušos un neatpazītos upurus tajā pašā laikā apbedīja blakus, Ziemeļu kapsētas pareizticīgo sektorā. Bēres pulcēja vairākus tūkstošus liepājnieku, baltie upuru zārki bija pārsegti ar Latvijas nacionālajiem karogiem un uz  lielās kapa kopas gūla atvadu ziedu kalni. Izvadīja Jaunliepājas Lutera draudzes mācītājs J. Siliņš. Pār pavadītāju pulku trīs reizes skanēja orķestra "Dievs, svētī Latviju" skaņas, kas nebija dzirdētas kopš sarkano okupantu gada sākuma.

Armijas ekonomiskā veikala darbinieku un citu tur bojā gājušo precīzs saraksts nekad nav pētīts un publicēts, tomēr uzdrošinos iepazīstināt, ar, manuprāt pilnīgāko 1941.gada 28.jūnija upuru uzvārdu uzskaiti:

Ziemeļu kapsētā:
Speķis Anna,
Rasiņš Oskars,
Vecbaštiks Zelma,
Pimbers Irēna,
Bezroģins Aleksandrs,
Pakulis Žanis,
Mežs Oskars,
Truše Rasma,
Teteris Katrīna,
Ermansons Lība,
Strautkalns Zelma,
Strautkalns Visvaldis, trīsarpus gadi,
Krūms Fridrihs,
Neimanis Kārlis.

Citās kapsētās:
Kristaps Kadiķis ar meitu Valdu, apbedīti 6. jūlijā Ķīšu kapos,
Toms Eglītis, Centrālkapi, apbedīts 2. jūlijā,

P.S.
Pēc manām domām, šo cilvēku piemiņa būtu jāgodina kādā  zīmē arī tagadējā TN "Kurzeme", kas atjaunots uz bijušā Armijas ekonomiskā veikala veco pagrabu pamatiem. 


Sludinājums

Cits
10:57 | 29/06/16
ZIŅOT
(-2)
(7)
+

Paldies par domu, tas gan būtu labi, tikai, vai tirgotāji piekritīs, būs iebildumi, ka atbaida pircējus...

Andris
15:02 | 29/06/16
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

Paldies par sarakstu! Atradu savu radinieku.

Anatols
15:36 | 29/06/16
ZIŅOT
(-1)
(13)
+

Paldies par rakstu, interesants kā visi iepriekšējie. Patīkami ka autors, būdams vēsturnieks, cenšas skatīties uz notikumiem objektīvi.

Kitija
22:34 | 29/06/16
ZIŅOT
(-12)
(1)
+

Kam šodien tas interesē? Pa tukšo, Silakaktiņa kungs.

arī lasītājs
11:10 | 30/06/16
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

Silakaktiņa kungs, vajadzēji arī piebilst, ka Lielās ielas vācu apšaudi lielā mērā izprovocēja krievu snaiperi, kuri bija noslēpušies visādās ēkās, tai skaitā Trisvienības baznīcas tornī. Vācieši baznīcu pažēloja, bet noslaucīja apkārtējās ēkas, lai izbeigtu nejēdzīgo krievu snaiperu šaudīšanos. Jebkurā karā iet bojā arī mierīgie iedzīvotāji, ar to ir jārēķinās.

kāpēc
15:41 | 30/06/16
ZIŅOT
(-6)
(4)
+

kāpēc ikreiz, kad iet runa par šo karu, latviešiem gribas izrādīt, ka vienīgie vainīgie bija krievi? Vai tad vāciešiem šeit bija mājas vai dzimtene? Tādi paši iekarotāji. Visi labie, līda svešā zemē kā viens, tā otrs.

Jā, vards vietā
11:35 | 30/06/16
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

Krievi, kas atmuka no fortiem un aptrakušies miliči un komjaunieši šāva arī uz ugunsdzēsējiem un tiem, kas slēpās vārtu rūmēs un pagalmos.

Jahnis
16:26 | 30/06/16
ZIŅOT
(-0)
(6)
+

Pie visiem šiem upuriem vainīgie ir abi bijušies draugi, pēcāk ienaidnieki un karotāqji.Līdz karam visas tautības Liepājā dzīvoja klusi un mierīgi.Viss ļaunums - okupācijas.

Jānim
21:23 | 30/06/16
ZIŅOT
(-0)
(7)
+

Piekrītu par 100%. Vispirms divi lielbandīti bija draugi, norunāja sadalīt Somiju, Poliju, Rumānijas daļu, tad Šiklgrūbers, lai būtu brīvas rokas Rietumos, "neiebilda" par Džugašvili apetītu Baltijā. Abu kā jau bandītu draudzība nevarēja būt ilga un lūk, karš iesākās un kā pirmo Latvijā iznīcināja Liepāju un mierīgos iedzīvotājus.

Es...
12:20 | 01/07/16
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Pasaulē ir sanācis tā ka ir divi kari: Otrais pasaules karš (01.09.1939 - 08.05.1945) un Lielais tēvijas karš (22.06.1941 - 09.05.1945). Pirmo uzsāka abas lielvalstis (fašistiskā Vācija un PSRS) kopā, bet 22.06.1941. Ādolfs Staļinu "uzmeta". Un visi notikumi, kas Latvijā notika pēc 01.09.1939. ir tiešas Otrā pasaules kara sekas, kurā Latvijas valsts zaudēja savu neatkarību. Abas varas Latvijai bija okupācijas varas.

Jānis
19:32 | 03/07/16
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Man par veikala degšanu šodien mirušais aculiecinieks Artūrs V. stāstīja ko citu. Veikals sācis degt pamazām. Ne viens to nav dzēsis. Cilvēki pa logiem līduši iekšā un stiepuši p uz mājām drēbes baķus. Tas viss nelīmējās kopā ar nacionālkomunista Silakaktiņa objektīvo sacerējumu, kas ir pretrunā ar pievienotās fotogrāfijās redzamo un komentētām muļķībām. Ne viens snaiperis degt sākušā veikala izzagšanu netraucēja.

J.
15:39 | 04/07/16
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Par precēm veikalā taisnība, tās 29. jūnija rītā bijušas samestas kaudzē pretī veikalam Rožu laukumā, bet klāt jau stāvējis vācu sargkareivis, kas neļāvis laupīt.
Bet par šāvējiem gan taisnība Silakaktiņam, jo tie no Lielās ielas aizmuka, kad vācieši ar lielgabaliem sākuši šaut pa centra mājām. Arī naktī uz 29. jūniju.
Paldies, Gunār, par uzvārdiem! Ziemeļu kapos uz akmeņa grūti izlasīt.

Ms Dong Shi.
18:14 | 09/02/17
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Armijas un rank piedāvājums

Vai jūs vēlaties pievienoties armiju? Jūs vēlaties, lai rangs augstu tu? pieteikties tagad!

sazinieties ar mani caur šo e-pasta adresi uz šo ziņu, ja jūs interesē.

Ar cieņu,
Ms Dong Shi.
E-pasts: fcmbbank8@gmail.com

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki