Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Gunārs Silakaktiņš: Kāpēc 7.decembris ir sēru diena


atlikušas 250 zīmes


Gunārs Silakaktiņš: Kāpēc 7.decembris ir sēru diena (28)

Autors: Gunārs Silakaktiņš
Svētdienā, 07. decembrī, 2014 | BIRKAS: PSRS , strēlnieki , vēsture , genocīds
Izdrukāt Ziņot
Grupa liepājnieku, bijušie latviešu sarkanie strēlnieki un Krievijas pilsoņu kara sarkanarmieši. Vidū – Kārlis Melbergs. Pirmais no labās – PSKP Liepājas partijas komitejas instruktors Gunārs Kazeks. Rīga, 1977.gada 17.maijs.
Grupa liepājnieku, bijušie latviešu sarkanie strēlnieki un Krievijas pilsoņu kara sarkanarmieši. Vidū – Kārlis Melbergs. Pirmais no labās – PSKP Liepājas partijas komitejas instruktors Gunārs Kazeks. Rīga, 1977.gada 17.maijs.

Pirms 77 gadiem PSRS noslepkavoja  latviešu boļševiku eliti. Tajā skaitā arī bijušos liepājniekus.

7.decembris ir to dienu skaitā, kad sēru noformējumā jāpaceļ valsts karogs. Tā ir pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena.

Staļiniskā režīma genocīds pret savu tautu pirmās fāzes kulmināciju sasniedza 1937.gada vasarā. Lai gan jau divdesmito gadu baigās no savām dzīves vietām uz koncentrācijas nometnēm vai „speciālajiem nometinājumu rajoniem” bija izdzīti ap desmit miljoni Krievijas zemnieku un Ukrainā organizēts „golodomors” ar aptuveni tikpat daudziem upuriem. Nākamais sarkanā riteņa vēziens trāpīja tā saucamo veco ļeņinisko gvardi.

„Bet tad, trīsdesmito gadu beigās Krievijā ievārījās kaut kas gluži ārkārtīgs. Ar briesmīgi retiem izņēmumiem, visi vecie, audzinātie revolūcijas pīlāri, Ļeņina draugi un līdzgaitnieki izrādījās nodevēji un kapitālistu spiegi. Pilnīgi bez izņēmuma kā spiegus un diversantus novāca latviešu tautības dižbiedrus, augsto amatu pildītājus, kuru vārdus šaipus robežai pagrīdnieki vienmēr bija minējuši tikai ar lepnumu un bijāšanu.” (Anšlavs Eglītis. Romāns „Piecas dienas”.)

Uz staļinistu organizēto noziegumu kopējā fona latviešu traģēdija Krievijā liekas mazs piliens PSRS upuru katlā. Krievijā pēc Pirmā pasaules kara un divām revolūcijām palikušo latviešu, represēto  upuru skaitu vēsturnieki min ap 26 tūkstoši, nošauto – ap 17 tūkstoši.

Aptuveni deviņi tūkstoši no tiem bija bijuši boļševiku revolūcijas aktīvi dalībnieki, kas divdesmitajos, trīsdesmitajos gados padomju varas elitē uzkalpojušies kā čekisti, nāves nometņu komandanti, sarkanarmijas augstākie virsnieki, partijas funkcionāri, apgabalu un novadu administratori, avīžu redaktori un augstskolu rektori, diplomāti. Tieši latviešu, poļu un ungāru tautību cilvēki  ar vislielāko centību un pārliecību bija radījuši PSRS ļeņiniski staļinisko sistēmu, kas 1937.-1938.gadā „samala” viņus pašus.

Arī no Liepājas nākušie un  pārsvarā militārās karjeras  augstumos kāpušie tika nošauti čekas moku pagrabos vai ar tabureti brutāli nosisti padomju ohrankas kabinetos. Piemēram Maskavas kara apgabala pavēlnieka vietnieks  Augusts Bergholcs (1897. – 1938.), sarkanās armijas transporta un sakaru priekšnieks Ernests Apoga, dzimis Priekulē (1898. – 1937.), Aizkaukāza kara apgabala komisārs Rūdolfs Kavaliers, dzimis Liepājā, Ozolu ielā (1896.-1937.), Ukrainas PSR kara aviācijas pavēlnieks, Liepājā, Upmalas ielā dzimušais  Felikss Ingaunis(1894. – 1937.).   

Septiņdesmitajos gados PSKP Liepājas pilsētas partijas komiteja organizēja bijušo latviešu sarkano strēlnieku veterānu nodaļu. Tas bija tīrs propogandas pasākums ar pionieru maršiem, komjauniešu un sarkano strēlnieku tikšanos, kas bieži notika bezjēdzīga statistikas ķeksīša vārdā. Partijas komitejai izdevās apzināt vairāk nekā simtu bijušo sarkano strēlnieku. Man bieži gadījās  ar viņiem, sirmiem večukiem, parunāties, uzklausīt atmiņas. Bija arī tādi, kas Latvijā atgriezušies tikai pēc nākamā, II pasaules kara, un brīnumainā kārtā sveiki tikuši ārā no lēģeriem. Tiem, piemēram, bijušajam 7.Bauskas latviešu strēlnieku pulka ložmetējniekam Kārlim Melbergam par visā mūžā piedzīvoto bija ko publiski stāstīt tikai līdz 1937.gadam. Turpmākos gadus 1937.gadā iedzītās bailes bija izdzēsušas no biogrāfijas. Taču vairums bijušo sarkano zaldātu, kam laimējās ar pēdējiem bēgļu vilcieniem līdz 1922.gadam atgriezties no kara gaitām Krievijā, jau tad atklāti pateica: „Ja pēc 1920.gada Latvija mūs nebūtu pieņēmusi atpakaļ, mūsu kauli balotu Krievijas 1937. un vēlākos gados nobendēto nezināmajos kapulaukos.”  

Pirms 77 gadiem staļiniskajā Krievijā tika organizēts genocīds pret latviešiem, iznīcinot boļševikiem uzticamo eliti. Taču ar to pašu čekistu – slepkavu iecienītajiem nagana revolveriem tika nošauti arī Austrumsibīrijas, Urālu vai Usūrijas latviešu kolonijās vēl pirms kara dzimušie mežstrādnieki, zvejnieki, zemkopji, lauku skolotāji – „mazie latvieši”. Vai viņi nebija zars no latviešu tautas koka, kas būtu turpinājis augt svešumā, bet varbūt nākotnē atkal sakņojies Latvijā?

Sludinājums

£
11:28 | 07/12/14
ZIŅOT
(-1)
(10)
+

Vai tad kaut kas ir izmainiijies,no taa laika liidz shim,burtiski nekas !

liepājnieks
13:18 | 07/12/14
ZIŅOT
(-2)
(12)
+

Bet čekas ziņotājs Pasta ielas namiņa otrajā stāvā turpina savu ikdienu.

Andrejs
13:20 | 07/12/14
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Pēc tam, kad izlasīju "Velnakmens veļas" par Latkoma pretvalstisko darb;ibu Krievijā uzzināju vairāk kā vēlējos. Izlasi'ju "Tērauds un sārņi". Mans viedoklis - visu prometeju un latkomu vajadzēja izšaut pa tīro. Žēl, ka to skaidu sanāca par daudz. Kaut gan viņi palīdzēja stutēt to sātanisko režīmu. Nezināja, kas notiek? Neticu.

13:24 | 07/12/14
ZIŅOT
(-2)
(5)
+

Viņi saņēma to ko paši bija sējuši un nav ko te daudz sērot. Mūsu trešās atmodas sākumā arī spējīgākie un no komunistiem neatkarīgie aktīvisti tika novākti, bet tas netika darīts tik atklāti. Tā kā piekrītu pirmajam komentāram.

domu zīme
15:32 | 07/12/14
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

Izklausās nodevīgi - nosaukt piecus sešus vārdus un uzvārdus, kuros kāda daļa ir kaut kas no latviska, un paziņot pasaulei, ka tieši latvieši iedibināja nīstamo režīmu (turklāt miljoni pasaulē vēl stāv un krīt un ilgojas pēc tā režīma, ieskaitot ne mazums liepājnieku). Zināma viena muzeja darbiniece (ne latviete) savulaik skaidroja visas tās ``latviešu būšanas`` vēsturē ar tīšām falsifikācijām, proti, visādus Berzinus vēstures grāmatās pārdēvējot par Bērziņiem utt. Vēl viens vēstures un faktu falsificēšanas paņēmiens visos laikos esot bijis uz juku laikiem steidzīgi mainīt vārdus un uzvārdus. Bet baisākais no tiem - ar varu (politisko sistēmu, vai viltu - solot visdažādākās brīvības) atņemtā, amputētā cilvēciskā un vēturiskā atmiņa kā Aitmatova pazīstamajā (nu jau izskatās - mazpazīstamā) darbā ``Un garāka par mūžu diena ilgst``.

korķviļķis
17:44 | 07/12/14
ZIŅOT
(-5)
(2)
+

Man jau sen likās, ka Silakaktiņš ir bijis čekists. Šis mūsu pašreizējās valdošās elites pasūtījuma raksts to pilnībā apliecina.

baltgvardietis
17:46 | 07/12/14
ZIŅOT
(-3)
(1)
+

Pareizi, darīja, ka šos suņu bērnus novāca

filologs
17:59 | 07/12/14
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

Nav tādu ``latviešu, poļu, ungāru tautības cilvēku``. Ir latvieši, poļi, ungāri utt.

Ridzenieks
18:03 | 07/12/14
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Vai tad šī diena nav jāliek kalendārā? katru nedēļu ir kāda sēru diena, pa kuru nezin puse tautiešu. kādā sakarā ir pasludinātas kaut kādas sēru dienas un to pat nav kalendārā?!

12:39 | 08/12/14
ZIŅOT
(-1)
(0)
+

liekam tik visas dienas kalendārā kā sēru dienas ,prieka jau maz te dzīvojot

es arī
09:43 | 08/12/14
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Rīgā jau Ušakova kalendārs, tur tādus datumus neatzīmē.

to ridzenieks
18:38 | 07/12/14
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

tev nepareizs kalendārs

Jaropolks Dorenskis
19:43 | 07/12/14
ZIŅOT
(-2)
(2)
+

Šie traģiskie notikumi ir jāpēta, lai sameklētu atbildes uz jautājumiem "kāpēc". Tas ir iespējams. Jāskatās gan lielākajā mērogā, cēloņi un sekas atrodamas daudz plašākajā teritoriju platumā un laikmetā, nekā Staļina lielvalsts teritorija un eksistēšanas gadi. Jo plašāk rok, jo interesantāki būs secinājumi. Nevaru piekrist terminam "genocīds" attiecībā pret šiem notikumiem. Tas bija pilsoņu karš, tie bija politiskie upuri.

Dorenski!
20:38 | 07/12/14
ZIŅOT
(-2)
(1)
+

Pilsoņu karš Krievijā bija beidzies 1920. gadā. Bet, ja vēl šodien seko līdzi Staļina teorijai, ka, "līdz ar boļševiku dibinātās strādnieku un darba zemnieku valsts uzvarām, neizbēgami visasākajās formās pastiprināsies šķiru cīņa", tad gan var šitādus murgus gvelzt.

Jaropolks Dorenskis
12:13 | 08/12/14
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Berz Staļina teorijas, kuru arī būtu jāsaprot izejot no konkrētā politiska konteksta, nevis tā, ka to izskaidro tagad, valstī visu laiku gāja sarežģītas politiskās cīņas. Esmu pārliecināts, ka Pilsoņu karš Krievijā bija beidzies 1937. gadā, bet tas nenozīmē, ka tas vēlāk, vēl pēc 20 gadiem, nav atjaunojies. 1922. (nevis 1920.) gads - tas ir cipars no padomju mācību grāmatām, kurus rakstīja tā, lai vēsturi padarītu primitīvāku un vienkāršāku saprašanai, lai nerastos lieki jautājumi par to, kas noticis daudz vēlāk.

Skolotāja
20:47 | 07/12/14
ZIŅOT
(-4)
(5)
+

Paldies Silakaktiņa kungs, par rakstu! Man būtu lūgums, vai Jūs nevarētu uzrakstīt par šoiem bolševikiem no Liepājas, par katru atsevišķi. Tas būtu atgādinājums vecākiem cilvēkiem un brīdinājums jauniešiem par tiem, kas piedalījās šaumsmīgajās represijās Krievijā un, ja viņi nebūtu nošauti, tad būtu atgriezušies un šautu mūs.

Jaropolks Dorenskis
12:15 | 08/12/14
ZIŅOT
(-2)
(1)
+

Ļoti labs komentārs. ES gan nesauktu tos par boļševikiem. Aina bija intersantāka.

remfnis
08:25 | 08/12/14
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

daudzas jau tās sēru dienas un var policija apstaigāt un ievākt par karoga pareizu neuzvilkšanu ...

remfnis
08:25 | 08/12/14
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

daudzas jau tās sēru dienas un var policija apstaigāt un ievākt par karoga pareizu neuzvilkšanu ...

Paurupe
19:51 | 08/12/14
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Sēru dienu tiešām par daudz!Vismaz pusi vajadzētu atcelt.NEz vai vēl kur pasaulē tā sēro?

yl2eo
23:48 | 08/12/14
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Tāpēc kad žīdušāvējem (viņu mantiniekiem) tagad jāliek savām mājam sēru valsts karogu)))
Vai tad tas nav masohisms?

jautājums yl2eo
11:40 | 09/12/14
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Esi kaut ko dzirdējis vai lasījis par latviešu šāvējiem?

?!
12:37 | 09/12/14
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

ĀRPRĀTS!
Un es nekādi nevarēju saprast,kādēļ izkarināti karogi ar sēru lenti....

dalama
12:39 | 09/12/14
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Cik ļoti ir "piegriezušies"visi tie utainie

Kašķe
16:57 | 10/12/14
ZIŅOT
(-1)
(2)
+

Nu, Silakaktiņ! Esi pārspējis pats sevi vēsturiskās putras vārīšanā! Nu, ko tik nav sazīmējis, par ko tik nav sarakstījis. Tik- nekā konkrēta. Kā teikt- kur fakti! Plāpas un tikai. Bet pēdējais abzacs ir ko vēfts- sapratu- krievi vienmēr un visur ir latviešus iznīcinājuši, vai tie ir mežstrādnieki, zvejnieki vai boļševiki( turklāt!) Es arī esmu tai laikā dzīvojusi un arī labi visu atceros. Lasījusi arī esmu. Taču kaut ko tādu sagvelzt!...Un citiem tik vajag- visus vajadzēja nošaut!"" Nedod Dievs, ja sāktos nemieri! Tā liekas, ka šāvēji jau gatavi un rokas niez! Tik vairāk tādu rakstu un var teikt- ies jau vaļā!

Lāma
13:36 | 11/12/14
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Nerdzu neko nepatiesu. Konkrēts datums, svepkavas zināmi, upuri arī. Un reāli, kādreiz liepājnieku uzvārdi. PAldies Silakaktiņam, kas cenšas izglītot un informēt, nekādu muļķību vai tukšvārdības nesaskatu. Silti gan iesaku, ja ar kašķi saslimst, tad derīgi aptiekā cinka ziedi nopirkt, vai ar sunīšu novārījumu slimās vietas novannot.

Ziņkārīgais
20:08 | 11/12/14
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Kur palicis Gunārs Kazeks?

Z
14:22 | 12/12/14
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Nu pillīgi šiberis ciet! Cilvēks jau kā vairākus gadus miris, te tikai kāds attapies.

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki