Pāgājušās nedēļas sākums man atnesa skumju ziņu – Puškinā, Pēterburgas pievārtē miris bijušais PSRS Ziemeļu flotes kontradmirālis Boriss Novijs.

Ar atvaļināto admirāli bijām draugos kopš 1998.gada, kad piedalījāmies kopējā ekspedīcijā Kaļiņingradā, lai meklētu pēdas un noskaidrotu versijas par dažu amerikāņu lidotāju likteņiem, kuru izlūklidmašīnu 1950.gada 8.aprīlī notrieca virs Baltijas jūras pie Liepājas. Jau pirmajā tikšanās reizē  gan es, gan žurnāliste Sarmīte Pujēna izteicām izbrīnu par to kā bijušais bijušais PSRS flotes vecākais virsnieks virsnieks interesējas par savu ienaidnieku likteņiem? Uz to saņēmām mūsu ausīm pārsteidzošu atbildi – arī "viņi" veica savu karavīra pienākumu, un arī tos zēnus mājās gaidīja mātes un sievas.

Kopā ar Borisu Gavriloviču ilgas stundas pavadījām Rīgas arhīvos, mēģinot atšķetināt ne vienu vien noslēpumu par PSRS Baltijas flotes Liepājas bāzi piecdesmitajos gados.

Gandrīz katru gadu 8.aprīlī Boris Novijs piedalījās svinīgajā pasākumā Liepājā pie mūsu bojāgājušo jūrnieku un zvejnieku pieminekļa.

Pirmo reizi Liepājā Boris bijis 1956.gadā kā nupat Jūras akadēmiju beidzis zemūdeņu akustisko sistēmu virsnieks. Vēlāk- vairākas reizes piedalījies pusgadu ilgos zemūdeņu pārgājienos Severomorska-Vladivostoka un eksperimentālās atomzemūdenēs mēnešiem "sēdējis" kaujas dežūrās okeānā pie ASV austrumu piekrastes.

Zemūdeņu jūrnieka stāsti bija neizsmeļami, tajos bija satopami bijušās varenās PSRS impērijas militārās elites – Kara flotes augstāko admirāļu un poļitruku uzvārdi... un traģisku, bet joprojām noklusētu nelaimju fakti. Pēdējos gados Novija enerģija bija vērsta, meklējot Pēterhofas, Carskoje Selo, Pulkovas vai Katrīnas II Vasara dārza 1941.gadā apraktās, bet vēlāk aizmirstās skulptūras.

Boriss Gavrilovičš lieliski orientējās Krievijas arhīvu sistēmā, tādēļ laiku pa laikam ar mani dalījās savos atklājumos. Piemēram – uzgājis PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķā arhīva fondos Komunarnajas (ziemeļos no Pēterburgas) karagūstekņu nometnē mirušo kartotēku par 1945. – 1947.gadu, izrakstīja un atsūtīja deviņu latvisku uzvārdu sarakstu. Vēlāk man priecīgs rakstīja, ka uz bijušās nometnes kapsētas lauka pamanījis svaigu ziedu pušķi (varbūt paša Borisa Novija likti)!

Domāju, ka šie cilvēki joprojām ir kā bezvēsts pazudušie II pasaules karā. Pieminot manu Pēterburgas draugu tam aizstaigājot Mūžības ceļos, nododu "tīmeklim" nometnes "Komunarnaja" deviņu mirušo latviešu uzvārdu sarakstu:

Balodis Alfrēds Pētera dēls, ierindnieks, dzimis 1913.gadā.
Krainis Jāzeps Antona dēls, ierindnieks, dzimis 1918.gadā.
Lielkalis Ēriks Kārļa dēls, jefreitors, dzimis 1918. gadā.
Latiščenko Konstantīns Ignata dēls, ierindnieks, dzimis 1914. gadā.
Martinkins Kārlis Jāņa dēls, ierindnieks, dzimis 1908. gadā.
Palicāns Jāzeps ādama dēls, ierindnieks, dzimis 1917. gadā.
Pauzers Arvīds Jāņa dēls, jefreitors, dzimis 1909. gadā.
Sisojevs Jakovs (Jēkabs?) Fjodora dēls, ierindnieks, dzimis 1908. gadā.
Jankevičs Antons Ivona (Jāņa?) dēls, ierindnieks, dzimis 1907. gadā.

Gunārs Silakaktiņš