Šī gada 1. maija numura "Helsingin Sanomat" divās lappusēs publicēts plašs apraksts un intervija ar Liepājas vēsturnieku Gunāru Silakaktiņu.

Publikācija tapusi, arī Somijai gatavojoties savas Neatkarīgās valsts 100 gadu jubilejai (proklamēta 1917. gada 6. decembrī).

Liepājai gan Somijas valsts apaļā jubileja, gan neatkarības izcīnīšanas vēsturē ir ļoti nozīmīga loma, jo te gandrīz gadu uzturējās pirmās vēlākās somu armijas karavīri, toreiz gan kā Vācijas pusē karojošie somi no 27. Prūsijas karalisko Jēgeru bataljona.

Par šo vēstures faktu plaši aprakstīts gan Somijā, gan arī Latvijas preses izdevumos. Šoreiz žurnālista Jussi Niemelainena interese vairāk skārusi toreizējo karavīru ikdienas dzīvi: kādus restorānus un krogus visvairāk bija iecienījuši somu zaldāti, kādas bija latviešu un okupācijas armijas, arī somu karavīru ikdienas attiecības, liepājnieču kara laika intīmās draudzības un mīlestības stāsti, apgādes un uztura jautājumi...

Intervijā, ieskicējot ainas no gandrīz simts gadus pagātnes, Silakaktiņš bijis visai skarbs – nekādas īpašas draudzības jūtas no vienkāršiem liepājniekiem somu karavīri, kā jau okupanti, nav baudījuši. Piemēram: vācu zaldātu patruļas, kas apturēja uz tirgu braucošo zemnieku pajūgus uz Nīcas vai Grobiņas šosejām, vēl varēja piekukuļot ar dažām olām vai speķa šķēli, bet somus gan ne, ja bijusi pavēle tirgus preces konfiscēt, tad tā arī noticis, un nabaga zemnieciņa vista, pīle vai sviesta kancītis nav iežēlinājis ziemeļu dēlus.

Laikraksts publicē arī vairākus, agrāk neredzētus, Liepājā uzņemtus fotoattēlus, kas varēs ilustrēt Latvijas žurnālistu publikācijas par Liepāju I pasaules kara laikā.