Saruna ar Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāju Intu Šoriņu par aizvadīto tūrisma sezonu un, gadu biroja vadītājas amatā esot, apjausto.

Pārņemot biroja vadību savās rokās, deklarējāt, ka vēlaties "kopā ar Liepājas domi un uzņēmējiem precīzi definēt, kas ir Liepājas tūrisma vīzija". Kas ir Liepājas tūrisma vīzija?
Tūrisma vīzija  ir ļoti saistīta ar pilsētas kopējo vīziju un, lai veiksmīgi reklamētu pilsētu – tūrisma vīzija nevar atšķirties no pilsētas kopējās  vīzijas. Tobrīd, kad sāku veikt savus pienākumus, vēl nezināju, cik milzīgs "mājasdarbs" ir iesākts un cik liels darbs ir ieguldīts, lai vispār definētu pilsētas mārketinga vīziju: Liepājā ir apvienots pasaules vēriens ar nelielas pilsētas ērtībām. Tas absolūti saskan ar to, ko no mums prasa LRTIB statūti – birojam jārūpējas par Liepājas un reģiona atpazīstamību ārpus to robežām, nepiepušķojot un nemānot sevi.

Izklausās ambiciozi un vispārīgi. Vai varat konkretizēt?
Ir jābūt ambīcijām! Jo ikdiena mūs aprij – telefona zvani un e-pastu simti, cilvēki, kas ienāk pa durvīm. Tāpēc ir jābūt ļoti ambiciozam virzienam, pie kā mēs turamies un kas visu laiku ir blakus paralēli visiem ikdienas tekošajiem darbiem.

Birojs ir viens no mārketinga instrumentiem pilsētai, rūpējamies par to, lai tūrisma piedāvājums – uzņēmēju radīts pakalpojumu kopums – tiktu "iepakots" un pārdots konkrētām auditorijām aiz Liepājas robežas. Tā ir Kurzeme, Latvija, Lietuva, Rietumeiropas valstis, Baltkrievija, Krievija, Skandināvija.

Līdzšinējā informācija un sajūta par Liepāju neliepājniekiem ir radīta ļoti daudzu gadu garumā. Bet Liepāja mainās. Jau sen vairs neesam tikai pludmale, vai Karosta. Neviena pilsēta Latvijā nespēj vienkopus piedāvāt to, ko Liepāja. Te 5 minūšu gājiena attālumā var ieturēt maltītes kādā no daudzajiem restorāniem un kafejnīcām, baudīt klasisko kultūru, profesionālo sportu, populāro izklaidi un arī senas tradīcijas – kultūras piedāvājums ir tik daudzveidīgs un plašs, ka nu jau varam konkurēt ne tikai ar Rīgu, bet visu Baltiju. Liepājā nav jāpavada  stunda sastrēgumos, lai nokļūtu uz darbu un, lai aizvestu bērnus uz pulciņiem – te viss ir tuvu, bet saņemtie pakalpojumi un piedāvājums ir augsta līmeņa. Pēdējo gadu laikā Liepāja kļuvusi arī nesalīdzināmi pieejamāka – uz Rīgu var aizlidot 30 minūtēs un uz lielākajām Eiropas pilsētām nepilnu trīs stundu laikā. Mēs burtiski esam savienoti ar visu pasauli.  

Kopā ar domes mārketinga nodaļu esam atraduši Liepājai jaunu fokusu, bet lai jaunās ziņas "palaistu", ir nenogurstoši jārunā un jārunā. Tas ir ļoti ilgstošs process.

Ko nozīmē "iepakot"?
Mēs Liepāju "nepārdodam" visiem. Lai efektīvāk izmantotu gan esošos cilvēkresursus, gan finanšu līdzekļus, esam nodefinējuši konkrētas auditorijas, kas sasaucas ar sezonālo raksturu. Ja jūlijs un augusts, kas ir pilni pasākumiem, pulcē Liepājā lielu skaitu apmeklētāju, viesnīcu, apartamentu un sabiedriskās ēdināšanas bizness plaukst un zeļ, tad ir skaidrs, ka mums galvenokārt ir jāstrādā ar pārējiem desmit mēnešiem.

Vai tas vispār ir reāli? Varbūt jāfokusējas uz Liepāju kā vasaras galvaspilsētu?
Protams, vasaras galvaspilsēta! Taču Liepājā ir 139 tūrisma uzņēmēji, kuru peļņa atkarīga no tā, kas ienāk pa durvīm, un viņiem ir jādzīvo, jāmaksā rēķini un jāmotivē darbinieki arī šie desmit mēneši gadā.

Turklāt ir savi limiti, cik pilsēta var uzņemt jūlija un augusta laikā, cik tā vēl var augt un attīstīties esošajā situācijā. Vasara būs tūristu pilna arī bez mūsu palīdzības, lielākais izaicinājums ir tie 10 mēneši, kad pilsētā jau vēsturiski ir bijis mazāk tūristu.

Vai tiešām sezona ir tikai divi mēneši?
Birojs aprīlī pāriet uz vasaras sezonas darba laiku, jo aprīlī var just tādu kā kustības sākumu. Bet jūnija statistikas rādītāji no aprīļa daudz neatšķiras. Jūnijā ir izlaidumi, Jāņi, daudz aktivitātes, kas notiek ārpus pilsētas.

Bet tieši ar 1.jūliju ļoti var just atvaļinājumu sezonas sākumu, bet ar 1. septembri tūristu skaits pilsētā  strauji samazinās. Protams, ļoti ietekmē arī laikapstākļi, piemēram, šī gada vasara. Viesnīcu saimnieki komentēja, ka tā īsti vasara bijusi tikai vienu mēnesi.

Tomēr arvien jauni ēdināšanas uzņēmumi ver durvis...
...un dzird par arvien jaunām viesnīcām, kas varētu tapt. Jā, interese par Liepāju ir neviltota, par ko man liels prieks. Uzņēmēju ziņā paliek lēmums – investēt vai ne.

Bet, atgriežoties pie iepriekšējā jautājuma, – ir ļoti konkrēti jādefinē, kas šos desmit klusos mēnešus ir tūrismam saistošas aktivitātes. Pērn lūdzām, lai Kultūras pārvalde mums saskaita, cik Liepājā notiek pasākumu – 1669! Izdalot ar 12 mēnešiem – vidēji 139 pasākumi mēnesī. Tas ir milzīgs skaits reģionālai pilsētai, kolosāls lielums un kolosāla ziņa, ar kuru reklamēt Liepāju ārpus aktīvās sezonas.

Atliek vien "iepakot"?
Ja mēs, piemēram, Rīgā vai Lietuvas galvaspilsētā aicinām – nu, atbrauciet uz Liepāju – tad reizēm šis aicinājums skan tā, it kā būtu jādodas uz citu kontinentu. Bet, kad mēs šo pašu aicinājumu pasakām – ieplāno Liepāju septiņos vakarā, jo teātrī ir pirmizrāde vai notiks kāds unikāls koncerts, cilvēkam to ir vieglāk uztvert, un, izrādās, Liepāja vairs nav tāla un neaizsniedzama.

Tātad tas, ko birojs pārdod desmit mēnešus, ir pasākumi?
Pie tā mēs ļoti strādājam. Mūsu galvenā mērķauditorija šajos desmit mēnešos ir Rīga, Pierīga un Latvijas lielākās pilsētas. Otra mērķauditorija, kuru ļoti cenšamies uzrunāt, ir Lietuva, konkrēti, Klaipēda, arī Viļņa un Kauņa.

Ārpus Rīgas un Jūrmalas esam vienīgie, kas var ne tikai uzņemt un "noservēt" lielas konferences, bet spēj arī nodrošināt naktsmītnes un ēdināšanu lielam skaitam viesu – Liepājā ir 15 viesnīcas, 10 viesu mājas, hosteļi, kempings un brīvdienu mājas, kā arī neskaitāmi privātie apartamenti, 18 restorāni un 32 kafejnīcas. Un korporatīvais segments mums ir ļoti būtisks.

Informācija par publiskajiem notikumiem tiek tulkota četrās valodās – latviešu, krievu, lietuviešu un angļu. Līdztekus liels darbs tiek ieguldīts, veidojot "Šonedēļ Liepājā", kas jau ir kļuvis par tradīciju un satur apjomīgu un ļoti detalizētu informāciju par aktualitātēm pilsētā, šī informācija atrodama arī interneta platformās un sociālajos tīklos. Aktīvi darbojamies digitālajā mārketingā (biroja mājaslapa liepaja.travel – irliepaja.lv).  Piedalāmies starptautiskās izstādēs un reklamējam Liepāju Skandināvijā, Vācijā, Nīderlandē, Lietuvā, Krievijā, stāstām par jaunajām Liepājas iespējām vietējās tūrisma izstādēs un lielākajos publiskajos pasākumos.

Joprojām ir svarīgi klātienē runāt ar cilvēkiem, jo bieži viedoklis par Liepāju ir ļoti novecojis – tur nekas nenotiek, tur nekā nav, visi ir aizbraukuši. Lai gan ir gluži pretēji – cilvēki atgriežas Liepājā, veido ģimenes, "iesakņojas", viss notiek ar lielu jaudu, un Liepāja jau sen to bija pelnījusi! Bieži paši, kā liepājnieki, to nepamanām. Mums ir ļoti daudz, ar ko lepoties!