Latvijā šā gada sākumā 81,6% mājsaimniecību bija pieejams internets, kas ir par trim procentiem vairāk nekā gadu iepriekš un par 21,8 procentiem vairāk nekā 2010.gadā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās, ziņo LETA.

Tostarp, pēc statistikas pārvaldes datiem, internets ir pieejams gandrīz visās mājsaimniecībās ar bērniem – 98,1%, bet retāk mājsaimniecībās bez bērniem – 76,4%. Visretāk internets ir pieejams vienas personas mājsaimniecībās – 64,9%, savukārt visbiežāk tas ir pieejams mājsaimniecībās, kurās ir divi pieaugušie ar bērniem – 98,6%. Interneta pieejamība ietver vai nu fiksēto platjoslas pieslēgumu, vai mobilā interneta pieslēgumu vismaz vienam mājsaimniecības loceklim.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka Latvijā ar katru gadu pieaug regulāro interneta lietotāju (lieto vismaz reizi nedēļā) skaits. 2018.gada sākumā internetu regulāri lietoja 81,2% iedzīvotāju, kas ir par 2,7 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš un par 18,7 procentpunktiem vairāk nekā 2010.gadā.

Tāpat apkopotie dati liecina, ka nav būtiskas atšķirības starp vīriešu un sieviešu interneta lietošanas paradumiem – aptaujā 80,8% vīriešu norādījuši, ka lieto internetu vismaz reizi nedēļā, bet šādu sieviešu īpatsvars bija 81,5%.

Visbiežāk internetu regulāri lieto iedzīvotāji 16–24 un 25–34 gadu vecuma grupās – abās šajās grupās 98,6% iedzīvotāju internetu lieto vismaz reizi nedēļā. Savukārt vismazāk internetu regulāri lieto cilvēki vecumā no 65 līdz 74 gadiem – 40,1%.

Internetu visaktīvāk lieto Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji – attiecīgi 84,9% un 83%. Vienlaikus Kurzemes reģionā internetu regulāri lieto 80,5% iedzīvotāju, bet Vidzemes reģionā – 78,9%. Viszemākais interneta lietotāju īpatsvars ir Latgalē, kur internetu vismaz reizi nedēļa lieto 71,8% iedzīvotāju.

Tāpat kā pērn, arī 2018.gadā populārākā ierīce, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba, bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 67% iedzīvotāju, kuri lietoja internetu pēdējo triju mēnešu laikā.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir e–pasta un interneta bankas izmantošana – attiecīgi 83,8% un 79,4% iedzīvotāju, kuri lietoja internetu pēdējo triju mēnešu laikā. Jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem populārākās aktivitātes bija sociālo tīklu lietošana, e–pasta izmantošana un video skatīšanās, savukārt vecāka gada gājuma cilvēkiem (no 65 līdz 74 gadiem) – e–pasta un internetbankas lietošana, kā arī informācijas meklēšana par precēm vai pakalpojumiem.

Trešā daļa interneta lietotāju to izmanto, lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus. 2018.gadā populārākās preces, tāpat kā iepriekšējā gadā, bija apģērbs un sporta preces, kā arī mājsaimniecības preces. Šīs preces iegādājušies attiecīgi 63,6% un 50,6% iedzīvotāju, kuri pēdējo triju mēnešu laikā bija veikuši preču vai pakalpojumu iegādi internetā personiskām vajadzībām. Sievietēm vairāk raksturīgi iegādāties apģērbus un sporta preces, savukārt vīriešiem – dažāda veida elektroniku.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka pieaug internetā sniegto sabiedrisko pakalpojumu izmantošana, piemēram, iespēju tiešsaistē aizpildīt veidlapas izmantojuši 49,6% iedzīvotāju.

Dati arī liecina, ka 6,1% iedzīvotāju, kuri lietojuši internetu pēdējā gada laikā, ir izmantojuši specializētas tīmekļa vietnes vai lietotnes, piemēram, "Airbnb", "Couchsurfing", "Booking.com", lai rezervētu naktsmītni, bet 4,2% iedzīvotāju specializētas tīmekļa vietnes vai lietotnes, piemēram, "Taxify" izmantojuši, lai no privātpersonas saņemtu taksometra pakalpojumu.

Apsekojums par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās veikts 2018.gada sākumā, un tajā aptaujāti 5914 iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem.