Esmu nolēmis plašākai auditorijai parādīt nemontētu video ieraksta  fragmentu, kurā samērā kolorīti un tieši var paskatīties uz mūsu pilsētas netīro virtuvi un tās pavāriem.

Nevaru galvot par šī nabaga cilvēka – E.K. – stāsta pilnīgu patiesīgumu, bet kontekstā ar visām citām ķengām un apmelojumiem, manipulācijām ar dažādiem faktiem par mani kā uzņēmēju un kā Liepājas pilsētas deputātu, tomēr sliecos lielos vilcienos tam noticēt.

Varbūt tā ir sakritība, bet tomēr interesanti, ka manis nomelnošanas kampaņa īpaši sākās apmēram pirms pusgada – kad kā domes Finanšu komitejas loceklis iesniedzu Liepājas domes priekšsēdētājam konkrētus pieprasījumus par pašvaldības banku kontu izdrukām, kā arī sāku interesēties par konkrētu Liepājas pašvaldības un ES finansētu būvobjektu finansiālo dokumentāciju, tai skaitā aktiem par faktiski padarītiem celtniecības darbiem.

Varbūt tā ir tikai sagadīšanās, bet advokāta Ērika Štālberga (tieši par viņu ir runa videoierakstā) māsa Inita Pelnēna ir Liepajas domes Juridiskās daļas vadītāja, kuras vadībā tika “sacerētas” pretlikumiskas un manipulatīvas atbildes uz maniem deputāta pieprasījumiem, kā rezultātā vēl līdz šim kā deputāts neesmu saņēmis no Ulda Seska lielāko daļu no pieprasītajiem dokumentiem.

Savu “video sarunbiedru” E.K. esmu informējis, ka saruna ar viņu tika fiksēta vidoierakstā. Esmu saņēmis arī atļauju šo videomateriālu publiskot – E.K. iebildumu nebija, jo par savu drošību viņš neuztraucoties.

Esmu publiskojis apmēram ceturto daļu no videoieraksta. Pārējais videomateriāls ir ne mazāk interesants, bet zināmu apsvērumu dēļ vismaz pagaidām to nepublicēšu.



Pievienoju videoieraksta atšifrējumu.

I.K. Tagad papļāpāsim mazliet. Tu man vakar stāstīji tādas interesantas lietas. Tu biji bišķi cukā vakar. Bet, kāpēc tu man to stāsti, es tev esmu daudz ko labu darījis?
E.K. Jā, jā.
I.K. Nopietni?
I.K. Pastāsti, saproti...
E.K. Jā, es tev pastāstīšu godīgi. Man Ēriks Štālbergs, tu tādu pazīsti, viņš ir mans bērnības draugs...
I.K. Cik ilgi jūs esat pazīstami?
Ē.K. Tikko viņš bija piedzimis (sit ar plaukstu pret galda virsmu), viņa tēvs brauca pie mana tēva par stūrmani, no sākuma, pēc tam, nu tas ir sarežģīti, par kapteini un tā... Nu, un tas Ēriks man saka šitādu lietu, ka tu esot uzbraucis uz Initu....
I.K. Tas ir, Inita ir viņa māsa... Viņa māsa un viņa strādā...?
Ē.K. Tepat pāri par ielu... Nu, juridiskās daļas it kā vadītāja. Nu, un tu esot it kā uz viņu uzbraucis un viņš tagad grib sākt rakt kā sāk rakt zem tevīm bedri...
I.K. Nu, tas viņa ir raksturīgi... Bet pasaki man, ko tieši un tu man vakar teici, ka tu esot bijis... Viņš tev esot lūdzis... Pastāsti...
Ē.K. Es zinu...
I.K. Cik ilgi atpakaļ tas bija?
Ē.K. Trīs dienas...
I.K. Trīs dienas atpakaļ!
Ē.K. Un viņš ar vienu vardu sakot meklē cilvēku, kurš būs it kā liecinieks, ka tu esot braucis virsū, un ko tu viņai esot teicis..., es nezinu, ko tu esot teicis, klāt neesmu bijis... Un viņš meklē cilvēku, kurš būtu...
I.K. Caur ko?
Ē.K. Caur manīm...
I.K. Bet ne jau par viņu! Par kādām citām lietām...
Ē.K. Nu, var būt...
I.K. Tu man nestāsti visu man liekās... Tas bija ātrāk, kad viņš ar tevīm tikās...
Ē.K. Viņš ar manīm tikās katru dienu...
I.K. Bet kad viņš par manīm runājāt?
Ē.K. Trīs dienas atpakaļ... Viņš man prasa – atved man cilvēku, normālu, kurš varētu liecināt, ka tu tipa esi (klauvē pie galda virsmas) ne tā izrunājies...
I.K. Nē, nu kā tad.... Tev jāmeklē cilvēku Liepājas pilsētas domē... tur jau tu cilvēkus neatradīsi.... tu tagad man tā bišķi no tā tagad slēp...
Ē.K. Jebkuru normālu cilvēku... Nu tad ...
I.K. Jebkuru normālu cilvēku... Bet ko tam cilvēkam... Nu ko tam cilvēkam... Tu viņu vestu pie viņa... Nu, pastāsti...
Ē.K. ...Un viņš uz tā cilvēka liecību pamata liecinātu pret tevīm... Saproti...
I.K. Bet viņam tur kādas lietas?
Ē.K. Vienīgā lieta... Pagaidām vienīgā lieta – šitas te moments, ka tu tai Initai esot...
I.K. Bet tas ir absurds, ja jau Liepājas domē tur jau tu neatradīsi... Tur jau visi var liecināt... Tātad tur jau tā ir cita lieta, ne jau par to! Tu man visu neizrunā. Tur...
Ē.K. Es nezinu... Varbūt kas cits, es nezinu, viņš man arī nesaka...
I.K. Un tu cilvēku varētu dabūt?
Ē.K. Tādu ir pilla Liepāja...
I.K. Bet, ja es tev piespēlētu tādu, es tev piespēlētu cilvēku...
Ē.K. ...No savas puses...
I.K. ...No savas puses, viņš aizietu un saka... Tā mēs esam vienojušies?
Ē.K. Dabīgi.
I.K. Es nepa... Tev tiešām būtu pateicīgs... Visu mūžu... Pag pagaidi – tas ir ļoti, ļoti svarīgi.
Ē.K. Es domāju, ka jā.
I.K. Man viņš vienkārši... viņš ir bīstams cilvēks. Ja es iespēlētu no savas puses, tad viņš savestu kopā... Bet man liekās, kad ir bijusi vēl kāda saruna... kādu mēnesi atpakaļ ?
Ē.K. Nē nē...
I.K. Žēl... es biju domājis, kad ir...
Ē.K. Nē nu viņš man saka – Es zinu, kad tu tipa esi sēdējis, viņš man teica...
I.K. Nu tas tā... tu biji pie viņa kabinetā?
Ē.K. Es pie viņa katru dienu eju... Es tev saku es pie viņa gandrīz katru dienu griežos... nu kā, man jāēd tad ir un kaut kas jādzer arī ir ...saproti... ,bet viņš ir uz tevīm dusmīgs .
I.K. Jā, nu tā varētu būt, iemesls jau ir. Bet tā ir cita lieta, to es zinu..., bet tu man visu nepastāsti, nu to, ko tu man vakar stāstīji.
Ē.K. Nē, nu viņš dēļ tās Initas ...
I.K. Dēļ Initas jā, bet nebija... bet vakar tu man teici savādāk... vakar tu man teici... tu tagad baidies, ka es tur nepastāstu to viņam, ka es...
Ē.K. Es nebaidos.
I.K. Vakar tu man teici tādus vārdus, kaut gan vakar tu biji stipri cukā, šodien jau tu esi tāds... brašīgais... kad tu teici, kad jāsameklē ir cilvēks...
Ē.K. Viņš man prasīja...
I.K. Un viņi pateiks, ko tam cilvēkam rakstīt...
Ē.K. Jā, tā arī tā...
I.K. Bet ne jau kā liecinieks par viņu, Initu, tā jau tu neteici vakar, tu teici savādāk ...
Ē.K. Viņš man prasīja cilvēku... atved man normālu... tu redzi, kāds man izskats...
I.K. Kad tas bija?     
Ē.K. Nu kādu...
I.K. Nu nebija pirms trim dienām.
Ē.K. Nu varbūt pirms tam..., jūs jau vairākas reiz pirms tam esat runājuši...
Ē.K. Jā. Nu viņš uz tevīm trin zobus.
I.K. Es zinu, to es zinu, man tikai pats galvenais – vai tu esi... vai tu kādu cilvēku esi viņam ieteicis un, ja tu pateiksi, kādu cilvēku esi ieteicis viņam, es tev ļoti labi samaksāšu.
Ē.K. Tas cilvēks nupat aizgāja...
I.K. Kas ar viņu kontaktējās?
Ē.K. Jā.
I.K. Tur jau vajag sakarīgu!
Ē.K. Tas ir sakarīgs.
I.K. Un tu ar viņu savedi kopā?
Ē.K. Jā Ivar.
I.K. Kāds viņam vārds? Viņš ir latvietis?
Ē.K. ***. Tu taču viņu pazīsti.
I.K. ***?
Ē.K. Jā, viņš te uz stūra gaida.
I.K. Štrunts ar viņu, man vienalga kur viņš gaidīs, lai viņš gaida kaut vai uz jumta.
Ē.K. Viņš viņam kā saka atstāja savus dannijus, nu lai viņš varētu par tevīm dragāt...
I.K. Ar ko viņš nodarbojas, tas ***?
Ē.K. Ne ar ko.
I.K. Nu tad jau viņam nebūs ticamības, tur jau vajag solīdāku.
Ē.K. Viņš nedzer, pie skaidra prāta kā saka... pēc izskata ar nu... *** nu tu taču Ezermalas puika esi....
I.K. Es zinu... ***... kur viņš dzīvo?
E.K. Viņš dzīvo nu... Kalpaka 42.
I.K. Tas ir tajās...?
Ē.K. Nu jā, tajās...
I.K. Tu nupat kā teici, ka vēl kāds ir?
Ē.K. Nu... Vairāk dotā brīdī nav.
I.K. Jā. Vakar bišķi savādāk stāstīji to operu... Bet nu labi...
Ē.K. Opera ir tāda. Tas viss dēļ tās Initas točī zobu, es tev saku... Un varbūt ne tikai...
I.K. Man tik interesē, ja tu ar viņu esi kādu savedis kopā... Tas ir vienīgais... ***. Bet ko viņš zina par manīm? Jūs jau kopā ar viņu runājāt, tad jau viņš tev pastāstīja par ko ir runājuši?
Ē.K. Tu saproti, kas par joku – es jau sēdēju blakus... viņš saka – es tev visu izstāstīšu, kas jāsaka... kas jādara.
I.K. Kas, Ēriks to saka?
Ē.K. Jā, Ēriks to saka.
I.K. Bet tas nebija trīs dienas atpakaļ, agrāk varbūt?
Ē.K. Nu kādu nedēļu, tas maksimums atpakaļ... Saproti, viņš saka, viņš saka – es visu izstāstīšu ...Nu viņš jau ar nav.. no trakās māja izmucis.
I.K. Nē, nē, tik traki jau nav.
Ē.K. Nu... viņš man saka, nu atved man normālu cilvēku... nu saproti... principā, nu kāds es izskatos, es meklēju... es jau mēnesi guļu principā uz ielas... netīrs...
I.K. Klausies, es tev varētu palīdzēt... es negribētu dot tev naudu par to, ka tu man kaut ko nepareizu stāsti, es tev gribētu palīdzēt, lai tu nebūtu atkarīgs no kaut kāda, kas tev dod naudu par to lai kādu cilvēku grūstu iekšā – es tev varētu palīdzēt iekārtoties turpat, kur tu biji... tajā sociālajā mājā... tu gribi?
Ē.K. Es negribu.
I.K. Nu, ko tu gribētu?
Ē.K. Nu, kādu dzīvoklīti...
I.K. Bet tu tur savedīsi bomžus.
Ē.K. Nē, nē, nu liecies taču mierā... Man Kronbergs, ja tu tādu pazīsti...
I.K. Es zinu Kronbergu. Labs cilvēks...
Ē.K. Labs draugs un viņš man pazīstams... viņš man teica – Ērik, ej, tas ir uz Vidusceļa ielu... viņš saka – ej, pieej pie tā Andreja, tur ir točka, kā var teikt, paņem no viņa atslēgu, tikai pasaki viņam lai viņš man pazvana... un... es tev atļauju, kā saka. Nu lūk – bet tas nav mans krajs, man kaut kā, tu saproti... tagad es mēnesi sēžu uz korķa no tās slimnīcas kad manu padzina... Mēnesi sēžu uz korķa... Nu man ir tāda huiņa – sūdīga doma, kad es labāk savā sētā nosprāgšu.