Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Jānis Bitāns: Kad zemišķais kļūst mazāks, bet debešķīgais – lielāks


atlikušas 250 zīmes


Jānis Bitāns: Kad zemišķais kļūst mazāks, bet debešķīgais – lielāks

Autors: Jānis Bitāns, mācītājs
Pirmdienā, 24. decembrī, 2018 | BIRKAS: Ziemassvētki , Jānis Bitāns
Izdrukāt Ziņot
FOTO: irliepaja.lv

"Klāt dažādi gaidītais Ziemsvētku laiks" saka mācītājs Jānis Bitāns, vēlot "vairak par tumsu – gaismas!". Irliepaja.lv aicina ieklausīties mācītāja pārdomās Ziemassvētku priekšvakarā.

Klāt dažādi gaidītais Ziemsvētku laiks; gatavojoties tikties ar radiem un draugiem, pērkot dāvanas un cepot piparkūkas, tverot šī laika «auru» un noskaņu, tematiski koncerti, tirdziņi un pasākumi. Kādiem, vēloties pēc iespējas būt oriģinālākiem un autentiskākiem, īstāki astronomiskie saulgrieži un paražas utt., u.tml.

Visa rosība, pilnie veikali un šīs rosības un komercijas kritiķi kopā veido Ziemsvētku atmosfēru un fonu. No tā neizmukt, bet tajā visā katrs var atrast savu, sev radniecīgāko šo svētku īstumu un patiesumu.

Lūk, viens un daudziem vienīgais no svinību un svētku iemesliem, vairāk kā divus tūkstošus gadus sens un tik pat ilgu laiku arī aktuāls – Kristus dzimšana!

Ziemsvētku svētvakarā zvana zvani, veras dievnamu durvis, skan liturģiski dziedājumi, deg sveces, skan lūgšanas un tiek vēstīts par īpaša bērna dzimšanu. Tiek atkal un no jauna lasīts evaņģēlijs par nakti, kurā Betlēmes kūtī piedzima Dieva Dēls, cilvēku dvēseļu Pestītājs, kā bērns, kas guldīts lopu silē, eņģeļu apdziedāts, ganu apmeklēts un pielūgts, īpašas zvaigznes apspīdēts un austrumu zemes gudrāko ļaužu apdāvināts. Bērns. Dievs ierodas kā bērns un ļauj sevi aplūkot.

Ko mēs jūtam, kad aplūkojam mazu mīļu bērniņu? Autos tītu, maziņu, trauslu, biežāk snaudošu nekā nomodā, ko jūtam, kad uzlūkojam? Mīļumu, sirsnību, jaukumu, maigumu? Noteikti esam kādu mazuli noglāstījuši, ko mīļu sacījuši un pētījuši, kuram no vecākiem līdzīgāks. Mazs bērns izstaro ko tādu, kas neprasa just vairāk par to, ko redzam.

Bet cik ļoti izmainās mūsu skats, uz pirmajā brīdī ieraugāmu mīļu bērniņu, kad aizdomājamies, kas būs kad viņš izaugs, – par ko kļūs, kā dzīvos, cik vesels vai sirgstošs būs, cik laimīgs vai nelaimīgs, cik mīlēts vai nodots, priecīgs vai vientuļš, dzīves lutināts vai sāpināts būs… Tad šķiet, ka skats sāk lūkoties cauri bērna mīļumam, tālāk un dziļāk.

Līdzīgi Ziemsvētkos, sirsnība un prieks, kad domājam un ticības acīm skatām Betlēmes kūtī silītē likto bērniņu, kad dažādās baznīcās lūkojamies uz uzstādītajām «Betlēmītēm», ganiem, eņģeļiem, Jāzepu, Mariju un Jēzus bērniņu. Kas būs ar bērnu, kura dēļ debesīs kļuva redzami eņģeļi un dzirdamas viņu dziesmas, kuru apmeklēja gani un austrumu gudrie? Tad Ziemsvētku skats un sirdsjūtas mainās, kad bērniņā sākam redzēt varenu vīru, kurš izdzīs ļaunos garus un dziedinās slimības, atklās gudrību un kaunā liks liekulību un ārišķību, kurš svēts un nevainojams būdams, tiks savējo nodots un netaisni nogalināts, kurš dabiski dzimis, pārdabiski augšāmcelsies no kapa un uzkāps debesīs.

Tieši tas liek Ziemsvētkos sastapties ar vairāk kā ar bērniņu Betlēmes kūtī! Tieši tas Ziemsvētkiem piešķir dziļāku un paliekošāku jēgu, nekā sezonālam svētsvinīgam vai emocionāli mīļsirsnīgam notikumam.

Dievs nāca no debesīm, kurās Kristus piedzimšanas brīdī dziedāja eņģeļu pulki: «Gods Dievam augstībā…» Kā bērniņš gulēja ietīts autiņos, kā dēls uz kuru lūkojās māte, jaunava Marija, mājvietā, ko bija atradis un sarūpējis Jāzeps. Vieta, kurā ieradās tuvi un tāli viesi – gani no ganāmpulku laukiem un gudrie no tālām austrumu zemēm.

Daudzi šos svētkus tā arī svētīgi svin, sākot ar debeslietām – dievnamā dievkalpojumā un turpinot savos namos, kopā ar tuviem vai tāliem viesiem. Būtībā līdzīgi kā toreiz, vispirms, kopā ar visiem, dziedot debesu eņģeļu kora Gloria, bet pēc tam ģimeniskā kopībā savos namos un mājvietās savu mīļo un tuvāko lokā.

Kad dāvanu, piparkūku un svētku rosības, viesu un svētku atmosfēras vidū ir Viņš – Dievs jaundzimušā bērnā, tad tā vairs nav noskaņa, bet Dieva un debesu tuvums tur, kur Ziemsvētkus svinam!

Ir atšķirība, kad no smaržu veikala iznākam ar aromātu flakoniņu jeb no beķerejas ar svaigu maizes klaipu, vai arī tikai ar gaistošu smaržu… Tā līdzīgi Ziemsvētkos – ar Kristu, vai tikai šī piedzimšanas brīnuma un notikuma dažādo «smaržu»…

Lai šajos Ziemsvētkos izdodas pietuvoties šo skaisto un gaišo svinību avotam – dāvanai no debesīm, viesim no mūžības, dziesmu iemeslam un saulgriezim, kad zemišķais kļūst mazāks, bet debešķīgais lielāks – Kristum!

Svētīgus dievkalpojumus, jauku viesošanos, sirsnīgu ģimeniskumu, iepriecinošas dāvanas un vairak par tumsu – gaismas!

Sludinājums