Turpinām iepazīstināt ar liepājnieka Jāņa Jaunsleiņa dienasgrāmatā vēstīto. Šajā reizē par notikumiem Liepājā 1920. gada aprīlī.

1920. gada 1. aprīlis.
Saņēmu no meistara aprēķinu par četrām dienām 32 rubļus un tiku atlaists no darba. Iztikšot paši, darba esot tā pamaz. Tā man izsacījās, atlaižot mani, meistara "otrā puse". Smēdē esmu nostrādājis trīs mēnešus. Par kalēju jau nu neizmācījos, bet nu gluži "zaļais" kalējdarbos arī vairs neesmu. Uz priekšu gan vairs nedomāju strādāt pie kalēja, jo tas darbs man fiziski nepiemērots.

1920. gada 5. aprīlis.
Kūrmājā šodien "ticīgie ļaudis" sasaukuši masu sapulci. Laika man ir, būs jāaiziet.

1920. gada 10. aprīlis.
Tiku pieņemts caur Darba biržu Kara ostas darbnīcās.

1920. gada 11. aprīlis.
"Olimpijas" zālē demokrātu partija šodien noturējusi masu sapulci. Tanī bija saradušies daudz citādi domājošie. Izceļas daži incidenti arī ar starpsaucējiem. Vispāri sapulces gaita noritēja stipri trokšņainā garā. Tika runāts par tuvojošām Satversmes Sapulces vēlēšanām.

1920. gada 12. aprīlis.
Iesāku strādāt Kara ostas darbnīcās pie sētas darbiem. Mums jādzen ar trulīšiem ogles. Vairāki puiši pie viena trulīša. Uzkraunam maisus ar oglēm, kuras savāktas un izsijātas no kara laika ogļu kaudžu atliekām, un dzenam ar trulīšiem pie kādas noliktavas. Tur jāstiepj uz muguras un jāizber kaudzē. Iet puslīdz jautri. Mums piedotas kā palīdzes jaunas meičas, polietes. Puiši, tukšā braucot ar trulīšiem, tās vizina un piespiež ''pie vestes". Daži jau norunā ar meitenēm "randiņus" un saņеm piekrišanu ar labu iznākumu. "Šansītis", šķiet, mums, izlutinātiem biržas ļaudīm, būs tīri apmierinošs.
 
1920. gada 15. aprīlis.
Ar meitenēm "velna dzīt" nevaram. Esam piesaistīti citā dārbā. Pumpējam ārā ūdeni iz nogrimušā dāņu bruņenieka pie ceturtiem vārtiem. Te nevar daudz "gurķoties". Darba vadītājs, večuks, krievs, stingrs. Kur vajadzīgs, uzkliedz, bet lielā barā dažs labs palaiž arī aiz stūra.

1920. gada 16.aprīlis
Masu sapulcēm nav gala. Šodien atkal tāda tika noturēta pilsētas teātrī. Tur uzstājās sociāldemokrātijas līderi no Rīgas. Sapulcē bija saradušies lielā skaitā komunistiem simpatizējoša strādnieku jaunatne. Tā bieži pa runas laiku trokšņoja un bombardēja runātājus ar saviem starpsaucieniem. Taču sapulces vairākums nostājās sociāldemokrātu pusē un pieņēma viņu rezolūcijas.

1920. gada 17.aprīlis.
Šodien visi Latvijas pilsoņi un pilsones, kas sasnieguši divdesmit vienu gadu vecumu, var piedalīties Satversmes Sapulces vēlēšanās. No šiem vēlēšanu iznākumiem lielā mērā atkarāsies mūsu jaunās valsts turpmākie veidojumi.

1920. gada 19. aprīlis.
"Transportējam", respektīvi, uzlasām, pa plašo darbnīču pagalmu izmētātās dzelzs plātes un ar truļiem piegādājam tās pie katlu kalēju darbnīcām. Mūsu barā šajā darbā meitiešu pašreiz nav. Tās nodarbina atsevišķi.

1920. gada 21. aprīlis.
Atkal jauna "šepte". Ar meiselēm un āmuriem apbruņoti, stājamies pie vecu kuģu vraku Kara ostas kanāla galā noārdīšanas. Noārdītas daļas sievas krauj uz truļiem un piedzen pie darbnīcām.

1920. gada 24. aprīlis.
Saņēmu algu par 6 dienām 72 rubļi kā dienas algu plus 19 rubļi 20 kapeikas kā akorda izpeļņu. Algu atdonu mātei. Viņa priecīga. Šādu summiņu vēl līdz šim nebiju nekad nopelnījis.

1920. gada 26. aprīlis.
Pie veco vraku ārdīšanas esam nodarbināti desmit vīri zem "starša" Eignera (pēc profesijas krāsotāja) vadības. Ar jauno desmitnieku varam iztikt. Mani kolēģi šo reizi pagadījušies gandrīz visi vecvīri. Tie bieži sapīpo un uztur garas pauzes. Dažas dienas, kad vēsāks, iekuram uguni un pie tās sildāmies. Tur norisinās dzīvas debates par dažādiem jautājumiem, visbiežāki gan tiek "iekustināti" jautājumi par sabiedriski politiskām lietām.