Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Jānis Jaunsleinis: Nākotne vienīgā cerība


atlikušas 250 zīmes


Jānis Jaunsleinis: Nākotne vienīgā cerība (5)

Autors: Jānis Jaunsleinis
Sestdien, 07. aprīlī, 2018 | BIRKAS: vēsture , Latvijai 100 , Jānis Jaunsleinis , Strādnieku Avīze
Izdrukāt Ziņot
Laikraksts "Strādnieku Avīze" iznāca no 1919. līdz 1934.gadam.
Laikraksts "Strādnieku Avīze" iznāca no 1919. līdz 1934.gadam.
FOTO: no periodika.lv

Turpinām lasīt Jāņa Jaunsleiņa dienasgrāmatu, novembrim seko 1920.gada pēdējais mēnesis – decembris ar saviem notikumiem, tostarp incidentu kapos.

1920.gada 1.decembris.
Ejmu meklēt darbu. Izklejojos, izsalstu un, nekā nepanācis, atgriežos istabā. Sirdī īgnums pret sevi un visiem. Ārā dejo pirmās sniega pārslas, un smagais ziemas slogs atbaidoši rēgojas pretī.

1920.gada 2.decembris,
Nav labāka diena! Velti mēroju savus soļus. Nekur un nekam neesmu vajadzīgs. Pārnācis no klejоšanas, paņemu ragutiņas un ejmu pārvilkt no jūrmalas izskalotos mēslus. Māte piepalīdz. Ceļš slikts. Sniega trūkuma dēļ ragutiņas nākas vilkt pa smilti. Mocamies un kā nekā pārdabūnam "vežumeli" mājās. Vilkšana neiet, paņemam maisus un nesam mēslus mājās uz muguras.

1920.gada 3.decembris.
Agri pieceļos. Pusseptiņus rāda stundenis, bet es esmu izstaigājies jau ostmali, meklēdams darba. Salst! Vējš iegriezies ziemeļrītos. Plānās, iznēsātās drēbes laiž cauri aukstumu. Nosalis un izsalcis atgriežos mājās. Māte pārmet man vēl. Vai es vainīgs, ka nevaru atrast darbu, ka nevienam nav vajadzīgas manas rokas, kājas?

1920.gada 4.decembris.
Dzimšanas dienas jubileja! Šodien man paliek divdesmit gadi. Vienmuļīgi un skumji paiet diena, krāmējoties ar koku tupeļu remontēšanu.

1920.gada 5.decembris.
Šovakar atkal masu sapulce (te un citur "masu sapulce" vietā konsekventi lietots "masas sapulce"). Tās vienīgās, kur varu aiziet noskrandis un bez graša kabatā. Tur, kopējā pūlī, aizmirstas uz laiku personīgās dzīves rūgtums. Daudzi tur tādi, kas cieš, kas nepazīst labākas dzīves. Tiem, tāpat kā man, nākotne vienīgā cerība. Par pašreizējo momentu runās Satversmes Sapulces sociāldemokrātiskās frakcijas loceklis Menders* un Petrevics**. Būs jāaiziet.

* Fricis Menders. 1885.–1971. Sociāldemokrāts, Satversmes sapulces un 1.– 4. Saeimas deputāts no LSDSP.
**Andrejs Petrevics. 1883.–1939. Jurists, valstsvīrs, sociāldemokrāta Anša Petrevica brālis.

1920.gada 6.decembris.
Izklejoju ostmali. Darba atrast nav iespējams.

1920.gada 10.decembris.
Aizbraucu ar ragaviņām uz mežu pēc žagariem. Man par ceļa biedru līdzi ir Kārkliņu Bernats.

1920.gada 12.decembris.
Vecos kapos pulcējas daudz ļaužu. Gulda zemes klēpī kādu sociāldemokrātu partijas darbinieku veco Todi.* Pa Internacionāles dziedāšanas laiku izceļas negants incidents. Atskan vairāki šāvieni, saceļot starp pavadītājiem paniku. Policija meklē rokā "vainīgos" un raida ārā ļaudis no kapsētas. Ļaudis izklīst un ar īgnumu nosoda huligānisko triku, kurš ticis sagatavots no zināmām aprindām.

*Vilis Tode. 1873.–1920. Viens no Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku parijas Liepājas komitejas veterāniem, partijā kopš 1904. gada. 1918. gadā ievēlēts par pilsētas padomes deputātu, valdes ierēdnis. Viņa bēru dienā Vecajos kapos notika mītiņš ar sarkaniem karogiem, revolucionāru dziesmu dziedāšanu un... garnizona priekšnieka pulkveža Ķūķa un politpārvaldes uzsūtītiem provokatoriem. 

1920.gada 13.decembris.
"Strādnieku Avīze" sodīta ar naudas sodu un apturēta uz septiņām dienām no iekšlietu ministra Berga. Ministram "kodis kaulā" ievietotais rakstiņš "Demokrātisms – tukša frāze".

Šodien es atstāju Liepāju un braucu uz dažām dienām "paviesoties" uz laukiem.

1920.gada 19.decembris.
Ierodos atkal no Ozoliem mājās. Par strādāšanu nopelnīju puskukuli rupjas maizes, 2 stopus piena un 1 mēriņu ābolu.

1920.gada 31.decembris.
Vecā gada pēdējais vakars. Pavadu savu draugu Andreju, kurš brauc atpakaļ no atvaļinājuma uz Daugavpili.


Sludinājums

Cv
12:23 | 07/04/18
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Gluži kā šobrīd- demokrātija pret vienkāršu indivīdu ar likumu, MK noteikumu, Rīkojumu un ierēdņu interpretāciju uz valsts patvaļas robežas.

Skolotāja
17:26 | 07/04/18
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Paldies ar rakstiņu! Ar nepacietību gaidīšu nākamo. Patīk, ka autors raksta skanīgi un izteiksmīgi, lasu un sajūtas , ka tās dienas tikai nupat pagājušas, ne pirms simts gadiem.

tieši tā
10:58 | 08/04/18
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

mēs jau simts gadus tā dzīvojam un vēl simts tā pavadīsim, paldies komunistiem, lai dzīvo pskp un partija

normala tauta to nelasītu, vienīgi vācu gūstekņi krievu jūgā, lai veicas
es labāk apceļoju Vācijas pilis un brīvdienās laižu uz Luksemburgu, jo naudiņas ir pietiekoši, nu katram savs
ak nabaga tauta, par ko tev tada sodība...

Jaunliepāja
21:56 | 07/04/18
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Šobrīd mums nav demokrātija klasiskā izpratnē. Mums ir kaut kāds īpatnējs mistrojums ,ko aptuveni varētu nosaukt par ,, oligarhistiska valsts demokrātija''. Nu kaut kas tam līdzīgi!

vecliepāja
13:51 | 09/04/18
ZIŅOT
(-1)
(0)
+

ja ulmana laikos tā kakātu valstij un valdībai uz galvas, nemakasātu nodoklus un parkaptu visus iespējamos likumus, 50 % tā saucamas,, tautas,, sedetu tuptūzī

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki