Papildināts. Sestdien, 29.martā,  Reformu partija (RP) sanāks savā kārtējā kongresā. Vai tās būs partijas beigas? Saruna ar RP domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti.

No opozīcijas deputātiem Reformu partijas biedrs esat tikai jūs. Kāpēc?
Nevienu nevilku partijā. Darījām to, speciāli, jo faktiski uz pašvaldību vēlēšanām partija jau bija ar vienu divu procentu reitingu. No otras puses – man neviens nevar pārmest, ka, pateicoties Zatleram vai Reformu partijai, esmu Liepājā ievēlēts. Es un pārējie esam ievēlēti tikai tāpēc, ka liepājnieki mūs ir novērtējuši.

Nav tā, ka pārējie nebūtu bijuši gatavi iestāties. Taisni otrādi – RP desmit pamatprincipi, drosme uzstādīt Latvijas politiskajai elitei diagnozi un veikt ilgi gaidītās un nepieciešamās reformas atbildīgajās nozarēs bija tas, kas ieinteresēja un iedvesmoja lielako daļu biedru, tajā skaitā arī Lailu, Lindu, Ati un Ģirtu, kas nav kļuvuši par RP biedriem. Vismaz viņiem neviens nevarēs pārmest, ka maina partijas.

Uz ko šobrīd turas arī visa Reformu partija – uz to čaulu, kas ievēlēta Saeimā, trīs minsitriem un dažām nodaļām, kas vēl kaut cik turas – pamatā Liepājas, Rīgas un Talsu. Pārējās palikuši pa vienam, pa diviem biedriem. Jelgavā uz sapulci atnāk pieci no simts divdesmit pieciem biedriem, kas kādreiz bija.

Kas tādā gadījumā notiks uz Saeimas vēlēšanām?
Es gan esmu RP domes priekšsēdētājs un joprojām lojāls tās izvirzītajiem mērķiem un ideāliem, bet man jāatzīst, ka mēs – es un Edmunds Demiters – atnācām par vēlu. Edmunds pamēģināja, darīja to uzcītīgi, no visas sirds, taču acīmredzot vīlās, jo arī Reformu partijā darbi ne vienmēr sakrīt ar vārdiem. Es esmu mācīts – gan ģimenē, gan draudzē –, ka jāpārliecina ir nevis ar vārdiem, bet darbiem. Partijā, šobrīd ir tā, ka tu vairs nezini, kam ticēt. Tie, kas pirms brīža skaļi pauda – es ar oligarhiem, ar ZZS kopā neiešu, šodien saka – nē, atvainojiet, ir cita situācija, tagad esmu gatavs to darīt, un politiski tas ir gudri...

Nevar būt tā, ka tu aicini uz godīgumu, uz atklātību, bet ar savu priekšzīmi to neparādi. Tas ir tas, kas mūs kā partiju grauza un faktiski ir novedis tur, kur esam.

Šobrīd RP ir novājinājusies, bet tajā joprojām ir biedri, kas vēlas turpināt iesākto. Vai mums vieniem būs reāli pārvaret 5% robežu? Domāju, ka ļoti grūti. Taču ne vienmēr par katru cenu ir jāiekļūst Saeimā. Kādreiz ir tieši labi, ka jauna partija paņem pārtraukumu, sakārto savas biedru rindas, ideoloģiju, pamaina taktiku, bet paliek cieši pie savas pārliecības. Ļoti iespējams, ka šādā situācijā sabiedrība atcerēsies un novērtēs to, par ko iestājās RP. Šā brīža scenārijas – faktiski jau pirms Saeimas vēlēšanām saplūst ar "Vienotību" – man nešķiet pareizs.

Mans redzējums ir tāds, ka godīgi būtu sabiedrībai pateikt, ka tās ilgas un cerības, ko iedvesām, neesam spējuši realizēt. Pateikt un pieņemt lēmumu pašlikvidēties. Tas būtu godīgi.

Pretējā gadījumā tā atkal būtu kaut kāda shēmošana, kombinēšana, manipulēšana. Esmu redzējis, kā kombinējās LPP, LPP/LC, Par labu Latviju, pazaudējot jēgu un saturu. Pazaudējot tos ideālus, kāpēc cilvēki ienāca politikā, aizmirstot to, ko vēlējās mainīt un nemanāmi sākot kopēt tos, ko iepriekš kritizēja. Šobrīd redzu, ka arī mums kā partijai šāds brīdis ir pienācis. Zatlers ieveda politikā jaunus cilvēkus, un nedrīkst atstāt viņus ar šo nastu uz muguras. Tā ir jānoņem, un tad var sākt no baltas lapas. Labākā ceļa karte viņiem būtu "brīvas rokas" no partejiskās piederības. Kādreiz ir labāk sākt visu no nulles.

Bet tas viss vēl Reformu partijai ir priekšā?
Jā, mums 29.martā ir kongress, es tam gatavojos, un manas pārdomas ir tieši tas, ko tagad saku – mums ir jābūt godīgiem pret cilvēkiem, pret sabiedrību. Mēs nedrīkstam ar viņiem manipulēt, skaisti melot.

Agri vai vēlu patiesība kā īlens izlien no maisa.