Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Jaunsleinis: sabiedriskie darbi un pirmās brīvās vēlēšanas


atlikušas 250 zīmes


Jaunsleinis: sabiedriskie darbi un pirmās brīvās vēlēšanas (1)

Sestdien, 02. decembrī, 2017 | BIRKAS: Jānis Jaunsleinis , vēsture , Latvijai 100 , 18.novembris , Gunārs Silakaktiņš
Izdrukāt Ziņot
1919.gada janvārī "Kurzemes Vārda" vietā parādījies "Latvijas Sargs" un skaitās Pagaidu Valdības oficiozs.
1919.gada janvārī "Kurzemes Vārda" vietā parādījies "Latvijas Sargs" un skaitās Pagaidu Valdības oficiozs.
FOTO: no periodika.lv

Jāņa Jaunsleiņā dienasgrāmatā apskatīsim 1919.gada janvāri. Šoreiz autora piezīmēs turpinās paša ikdiena – kur meklēt iztiku, jo darba nav. Kā glābiņš šķiet sabiedriskie darbi.

Lai arī skopu, sabiedriskie darbi tomēr sola maizes riecienu, līdzinot topošo Centrālkapu pagaidām vientulīgo klajumu.

19.janvārī liepājnieki dodas pie balsošanas urnām vēlēt pirmo neatkarīgās Latvijas pilsētas domi. Bet ..."Viena daļa no strādniecības tomēr vēlēšanas ignorē un tanī dalību neņem. Tie gaida tuvākas dienās izšķiramies Liepājas "likteni" ar sarkano strēlnieku štikiem."

Jāņa Jaunsleiņa dienasgrāmata, 1919. gada janvāris.

1919.gada 3.janvāris
Pagaida valdība, bēgdama no lieliniekiem, ierodas Liepājā. Līdz ar viņu ierodas arī Tautas padomes locekļi un citi bēgļi no buržujiskām aprindām. Esmu tīri vienaldzīgs. Vienīgā doma: "Kur atrast darbu?"
Dabūnu dzirdēt, ka bezdarbā esošos reģistrē darba biržā. Aizejmu uz darba biržu. Tā stāvgrūdām ļaužu pilna. Mani reģistrē un izsniedz ceturtās trūcības kategorijas apliecību. Tātad nu esmu reģistrēts bezdarbnieks!

1919. gada 4.janvāris
Laikrakstā "Ziņotājs" lasu, ka naktī uz otro janvāri Rīgā ieradušies caur Valku no Krievijas divi Sarkano latviešu strēlnieku pulki. Tuvākās dienās sagaida ierodamies Latvijas Padomju valdības locekļus.

1919.gada 8.janvāris
Ar tvaikoni "Hanover" uz Vāciju aizbrauc daudz vietējo baronu, arī viņu jaunās un vecās "atvases".
Aizbrauc arī daži pagaidu valdības un Tautas padomes locekļi. Ostmalē stāvošie strādnieki aizbraucējus pavada ar zobgalībām, novēlēdami "labu” ceļa vēju.
Pilsētā izplatās vēstis, ka lielinieku karaspēka daļas tuvojoties Ventai.

1919.gada 11.janvāris
Aizejmu uz darba biržu Zāģeru* laukumā. Tur drūzmē jas milzums ļaužu, dažāda vecuma — vīrieši un sievietes. Šaurās telpas bāztin piebāztas. Gaiss tāds, ka "cirvi var pakārt". Piesmēķēts un visādu "smaržu" izgarojumu pilns.

Šodien izsauc pirmo strādnieku partiju pie sabiedriskiem darbiem, šos darbus organizē un izved pilsētas Saimnieciska padome. Tāpat ļaužu ķēķu ierīkošana un zupas izsniegšana trūcīgiem ir viņas darbs . Sabiedriskos darbos pieņemtos bezdarbniekus nodarbināšot pie jaunas centrālkapsētas ierīkošanas divu kilometru attālumā no pilsētas uz dienvidiem.
*Zāģeru laukums, tagad Kārļa Zāles laukums.

1919.gada 13.janvāris
Plosās sniegputenis. Ar lāpstām un laužamām stangām apbruņota, strādnieku partija (ap 300 cilvēku liela) dodas ārā no pilsētas uz jauno darba vietu. Tur nonākušos strādniekus sadala pa vairākām grupām un norāda nelielus smilkšu uzkalniņus, kurus jānolīdzina.
Salst! Sniega pārslas dejo un lien acīs. Aukstais vējš asi jūtams cauri vecajām skrandām. Lai rastu siltumu, mēs tveram lāpstas un "pucējam" vaļā. Zeme vēl nav visai dziļi sasalusi, tikai pa virsu pārvilkusēs garoza. To pārlauž ar stangām un sasvietas smilktis atkal izlīdzina vienādi. Kad ieraušanas "karstums" pāriet, lāpstas sāk cilāties lēnākā tempā. Smēķētāji uzvelk pa dūmam, atspiedušies uz saviem darba rīkiem. Iesākas valodas, savstarpēja iepazīšanās, un darbs ieiet normālās sliedēs. Pa plašajiem klajumiem auro vējs, gaiņādams sīkas sniega pārslas. Latvijas jaunajā republikā bezdarbnieks kā sabiedrisko darbu strādnieks ieiet vēsturē.

1919.gada 18.janvāris
Jau sestā diena, kopš sākam strādāt pie nākamās "atpūtas" vietas ierīkošanas. Norokam lielu kāpu. Smilktis dzenam ar tačkām. Tā kā visiem tās nepietiek, tad katram takšniekam pielikts viens "bērējs" ar lāpstu. Neganti salst! Ik pēc piecām minūtēm skrienam pie ugunskura sildīties.

Daži "ziķerpuikas" nemaz neatiet no uguns nost, sildās pie tās visas astoņas stundas. "Lai ražojot "slimie" un tie, kuriem "lielas galvas”!? -tā tie uz pārējo kolēģu aizrādījumiem mēdza atbildēt. Desmitniekam ar viņiem ir jābūt pastāvīgā "kara stāvoklī". Bieži vien brašie pašpuikas tos pasūta pie "velna" un draud "noglāstīt" ausis. Ir jāiztiek ar labu un jāapietas ar "zināmiem tipiem" kā ar bērniem. Ļaunākā gadījumā vienīgi apelē pie padotā "biedra" apzinīguma. Bet tas šiem "tipiem", diemžēl, trūkst. Tie spļauj uz visu un visiem.

{Karš un okupācijas smagais laikmets ir atstājis demoralizējošu iespaidu uz ļaužu psihi un viņu pienākuma apziņu. Ir katrā sabiedrībā daļa locekļu, kuri pakļaujas vienīgi piespiedu varai. Tādi tipi tad noiet līdz galējībai, neatzīdami ne autoritāti, nedz sabiedriska pienākuma.}
Iekavās izteiktas domas izrakstītas no laikraksta.

Pulkstens divpadsmitos metam darbu pie malas un lielā pūlī dodamies uz pilsētas valdi saņemt atlīdzību par sešām nostrādātām dienām - trīsdesmit rubļus. Nākošā nedēļā mūsu vietā stāsies jauna partija.

1919.gada 19.janvāris
Neparasta dzīvība pilsētā. Šodien notiek pirmās atklātās, vienlīdzīgās vēlēšanas, kurās var piedalīties abēju dzimuma locekļi no astoņpadsmit gada vecuma. Jāvēl pilsētas saimnieks — dome. Vēlēšanās iziet vairākas partijas. Nami un visi žogi nolipināti ar uzsaukumiem. Ļaudis drūzmēdamies ziņkārīgi lasa. Viss tas jauns, vēl neredzēts, nepiedzīvots. Laikraksti pēdējo nedēļu pilni aicinājumiem balsot par to partiju, kura vislābāki varēs aizstāvēt "visu" iedzīvotāju intereses.
Namsaimnieki, krodzenieki, bodnieki un visādi "šeftmaņi", sadevušies rokās, un iziet vēlēšanās kā demokrātiskais bloks. Ari žīdi, vācieši, leiši un poļi iziet vēlēšanās uz atsevišķām listēm. Tomēr ļaužu vislielāko vērību saista liste Nr. 1., tas — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Liepājas organizācijas numurs. Un aicina visus Liepājas darba ļaudis balsot par to. Viena daļa no strādniecības tomēr vēlēšanas ignorē un tanī dalību neņem. Tā gaida tuvākās dienās izšķiram Liepājas "likteni" ar sarkano strēlnieku štikiem.

1919.gada 20.janvāris
Pēcpusdienā jau zināmi kļūst vakardienas vēlēšanas rezultāti. Numurs 1 ieguvis majoritāti pilsētas domē. Uz šīs listes ieiet 44 locekļi, pārējām partijām visām kopā — tikai 40. Tātad sociāldemokrātiem ar 44 balsīm absolūts vairākums!

1919.gada 21.janvāris
Laikraksts "Ziņotājs" vairs neiznāk. Tā vietā iznācis kreisā virziena strādniecisks laikraksts "Darbs". Tas dēvējas par Lejas-Kurzemes arodbiedrību centrālorgānu. Arī pilsoņu frontē pārmainītas laikrakstu izkārtnes. Līdzšinējā "Kurzemes Vārda" vietā parādījies "Latvijas Sargs" un skaitās Pagaidu Valdības oficiozs.
No paziņām dabūnu zināt, ka Strādnieku deputātu padomē lielinieki pēdējā sēdē dabūjuši vairākumu.

1919.gada 23.janvāris
"Augstdzimušiem" un viņu kalpiem deg pamats zem kājām. Pēdējās dienās tie bariem ieplūst pilsētā no apkārtējiem pagastiem. Ierodas bēgļi arī no sarkano ieņemtiem apgabaliem. Pa ielām redzami zilasiņu junkuri ar savām suņu pātagām un spiciem kāju stilbiem. Žēl, ka šie "putniņi” izsprukuši sveikā. Varbūt dažam labam nācās saņemt pelnīto atmaksu par kādreiz pastrādātiem "varoņdarbiem". Cik upuru asins vēl nesauc iz kapiem: "Brāļi, atriebiet mūs!"

1919. gada 24.janvāris
Pagaidu valdības kungi necieš brīvu domu. Miķelis Valters, kādreizējais Piektā gada revolucionārs (sociālsavienībnieks), bet tagad iekšlietu ministrs, vajā strādniecisko presi un bremzē organizāciju darbību ar saviem aizliegumiem.


Sludinājums

Tepat
12:10 | 03/12/17
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Paldies par turpinājumu! It kā senaizmirstas lietas un notikumi, bet tik mūsdienīgi.

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki