Sekojot līdzi šā gada Liepājas vēlēšanām, vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš atcerējās par kaislībām domes vēlēšanās 2001.gadā, kad Uldis Sesks otro reizi gribēja kļūt par mēru.

Salīdzinot 16 gadus vecus notikumus, diemžēl jāsecina, ka toreiz pirmsvēlēšanu gaisotne bija daudz sakāpinātāka un līdz ar to interesantāka. Tajā bija iesaistījušies gan vairāki "krustēvi", gan arī simpatizējoši izpalīgi un avantūriski viltnieki.

2001.gada pašvaldību vēlēšanas notika martā. Uz tām bija iesniegti astoņi deputātu kandidātu saraksti; arī kopš 1997. gada valdošā "Liepājas apvienotā saraksta" liste, kuru vilka tā "lokomotīves" Uldis Sesks un Tālivaldis Vēsmiņš – (Kristīgi demokrātiskās savienības jeb KDS, Savienības "Latvijas ceļš" un Tautas partija).

Februāra sākumā šķita, ka arī šoreiz nekas nespēs izmainīt vai pat apšaubīt Apvienotā saraksta likumiskās pretenzijas uz mēra U. Seska krēslu un unisonā balsojošo iepriekšējo deputātu balsīm. Pat viņu saraksta programmas moto lasāms kā ambiciozs izaicinājums velētājiem: "Tagad mums jāapsteidz tagadne, lai ātrāk sasniegtu nākotni!" (cik pazīstama frāze vēlākajā Tautas partijas varas bruģī!)

Ar iepriekšējos četros gados padarīto U. Seskam tiešām bija ko lepoties – viņa laikā Saeima pieņēma Teodora Eniņa un t.s. vietējās Dakteru valdības sagatavoto Speciālās ekonomiskās zonas likumu. Vēl pamatoti varēja gausties par smago, PSRS okupācijas atstāto mantojumu.

Apmierinošāk bija normalizējies dzīvokļu apkures jautājums un mērs bija mazdrusciņ apradis ar savu publisko tēlu un uzrunas tautai vairs nelasīja no papīra... arī tas, ka viņa stūrakmeņi joprojām bija patricieši U. Pīlēns, Z. Rusiņa, Zvirbuļu ģimene, Vēsmiņi, Ostas un Metalurga kalni...

Taču uz domes krēsliem pretenzijas pieteica arī citi, to starp – Demokrātiskās partijas un Zemnieku savienības deputātu kandidātu saraksts ar Aivaru Priedolu. Runāja, ka to "stutējot" Juris Aizezers un laikraksts "Rīta Ekspresis". J. Aizezers laikam bija nosacīts tēls, ko dzirdēju salīdzinājumā ar "laucinieku, kurš zābakiem kājās grasās apgulties Liepājas tīrajos pēļos".

Taču velēšanu gaisotne toreiz, manuprāt, bija elektrizējusies tieši uz šo iepriekšējās domes stratēģisko postamenta: lielas daļas liepājnieku reālo un SIA "Liepājas siltuma" teorētisko apkures parādu un citu cinisku manipulāciju kokteilī. Bija izjūtama pirmā vilšanās par SEZ ekonomisko efektu. Vesels degšķidruma mērs bija gatavs uzliesmot, piemēram, Karostā, uzzinot, ka it kā pēc U. Pīlēna ierosmes netiks atļauta ap 4000 dzīvokļu privatizācija, jo mājas atrodoties plānojamā ostas dzelzceļa tranzīta megaprojekta koridorā.

Un tā... 20.februārī Karostā parādījās skrejlapas, kas latviešu un krievu valodā aicināja nākamās dienas vakarā uz 3. pamatskolu Lazaretes ielā 8 it kā tikties ar Demokrātiskās partijas un Zemnieku savienības, Aivara Priedola, saraksta kandidātiem. Lapiņas bija parakstījusi arī kāda "Karostas iniciatīvas grupa". No Rožu ielas reakcija sekoja zibenīga −  sētniekiem esot bijis uzdots rūpīgi nokasīt neestētiskās lapiņas, cītīgi meklēti uzsaukuma autori un  parakstītāji , noticis "darbs" ar skolas direktoru...taču...putniņš jau bija spārnos un 22. februāra vakarā skolas zālē nebija vietas, kur ābolam nokrist. Situācija bija nokaitusi tiktāl, ka Seska un viņa biroja vadītājas O. Augustovskas, preses dienesta vadītāja G.Jakobsones, namu pārvaldnieces G. Korņilko ierašanās amatpersonām neko labu nesolīja; daži alkohola iereibuši esot solījuši pat "sadot bietē". Emociju noplakumam mēra palīgi pat bija uzaicinājuši Sv. Nikolaja pareizticīgo draudzes mācītāju.

Sapulces aicinājuma parakstītāji, "Karostas iniciatīvas grupa" mēram bija iesniegusi divdesmit jautājumu sarakstu; par siltumapgādi un rēķinos uzrādītu, bet faktiski neesošiem dzīvokļu parādiem, Tosmares poliklīnikas likvidāciju, veco māju haotisku nojaukšanu, arī par to, vai Seskam nav par smagu apvienot domes priekšsēdētājs un SEZ valdes priekšsēdētāja amatus.

Visiem tapa pamanām, ka pie zāles prezidija galda sēdošais Uldis Sesks manāmi iesvīda. Un kas to lai zina, varbūt tieši tobrīd viņa smukajā sasukā ievijās pirmais sudrabs. Varēja redzēt, ka četrus gadus prezidējošais U. Sesks šo situāciju uztvēra kā savu personisko apvainojumu un pēc nervozas atbildes uz septīto jautājumu izsaucās, lai viņam pārtraucot uzdot provokatīvus jautājumus.  Tā nu gan bija mēra emocionāla un publiska izgāšanās.

Retrospekcijā gan jānovērtē toreizējo priekšsēdētāja palīgu, sevišķi Olitas Augustovskas un Apvienotā saraksta vēlēšanu koordinatora Ivara Lagzdiņa reakcija, glābjot šefu. Nākamajā un turpmākajās dienās U. Seska sarakstu balti mazgāja Remesas "Kurzemes vārds" un ar kaismi uzbruka avīzei "Rīta Ekspresis", kur "karstā" vakara rīkotājus dēvēja par "jandalētājiem" un bezgožiem... Nākamajā dienā U. Sesks preses stundā domē žurnālistiem citēja O. Bismarku* un pirmkārt draudējis ar prokuratūru un Drošības policiju, VID un SAB "Rīta Ekspreša" īpašniekiem un žurnālistiem.

Bet pēc tam – divu dienu laikā tapa pašvaldības avīzē "Karsotas ziņas" ar nomierinošiem tekstiem un rajona nākotnes vīzijām, nākamajos mēnešos − gandrīz visās, arī Baltijas ielas mājās, tika atļauta dzīvokļu privatizācija, aiz Kalpaka tilta tika atvērta t.s. "mazā dome", pārtrauca izvietot iedzīvotājus no t.s. parādu mājām, atvēra bezmaksas latviešu valodas kursus...Jau 24. februārī pēc vētrainā karostnieku vakara U. Sesks ar dusmīgu vēstuli ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim pārmeta privatizācijas saistību nepildīšanu Tosmares rūpnīcā un dzīvojamā mikrorajona vairāk kā 6000 iedzīvotāju atstāšanu par privatizācijas ķīlniekiem.

Visniknākie U. Seska pārmetumi tika adresēti Aivaram Priedolam. Netaisnīgi, jo, ekspromtā un ar mazu avantūras garšu tur bija rīkojies šī saraksta koordinators Edgars Štrauss. Karostas iniciatīvas grupa patiešām pastāvēja. Kādā Baltijas ielas 7 dzīvoklī Brigita Maksimova, Ļubova Pacevičs un vēl septiņas personas rakstīja uzsaukumus un pēcāk organizēja mazus dzīvokļu kāpņu telpu mītiņus.

U. Seska saraksts 11. marta vēlēšanās ieguva 9 vietas, Priedola – 1. Pēc tam, "Kurzemes Vārda" stilā daudzus dzirdēju pārmetam, ka A. Priedola komanda ar šo mītiņu un U. Seska publisko izgāšanos pati sev izrakusi neveiksmes bedri. Nav tiesa. Apvienotā saraksta absolūtā veiksme joprojām sakņojās velētāju ticībā solījumiem un "Kurzemes Vārda" apmaksāto un nesamaksāto reklāmu slejām. Un, kā rāda nākamā desmitgade, Seska nemirstība to ir apliecinājusi. Karostā nebija daudz vēlētāju un ar viņu sadzīves problēmām nesolidarizējās pārējā Liepāja. Bet... laiks maļ savu apli un drupina pat šķietami nenojaucamo tēlus. Neilgi pēc vēlēšanām esmu dzirdējis Edgara Štrausa rezumējumu, kas skanēja apmēram tā: Karostā mēs Seku paņēmām aiz riekstiem, bet izrādījās, ka ne aiz īstajiem".               
   
*"Tik daudz melu un maldu kā karā un priekšvēlēšanu kampaņu laikā nekad nav bijis".
 Otto Bismarks.
Citēts pēc Liepājas laikraksta "Rīta Ekspresis" Nr. 46(1648), 24. 02. 2001.

Gunārs Silakaktiņš